Daina Liepiņa: Man ir mērķis pilnvērtīgi dzīvot

Viena kleita mammai un meitai jeb Paaudze, kas nenoveco un mirdz arī pusmūžā
Foto: Privātais arhīvs

Kā stāsta jogas pasniedzēja Daina Liepiņa, kas ar savu dzīvesprieku pārspēj dažu labu pusaudzi, pirms vairākām desmitgadēm sievietes agrāk aizgāja pensijā un tiešām kļuva par vecmāmiņām šī vārda stereoskopiskā nozīmē, tāpēc vecmāmiņu stereotips varēja labi iesakņoties. Tomēr viņa norāda, ka tas varēja notikt, jo pati sabiedrība bija tāda. "Cilvēkiem ir pieņēmumi, un tas jau nāk paaudzēs. Tas, ka tevi palaiž pensijā 50 gados, visa tā mājsaimniecības būtība sievietēm – jāsargā pavards, kur tādā vecumā lēks, skries. Man šķiet, ka viss bija saistīts ar sabiedrību," norāda Daina.

Portāla "Telegraph" informācija liecina, ka mūsdienu pusmūža sievietes mēdz izjust pastiprinātu sabiedrības spiedienu un jaunības kultivēšanu. Tam piekrīt arī Daina: "Tas "iezombējas" apziņā, lai kā tu gribētu vai negribētu. Tā arī notiek." Tomēr viņa norāda, ka būtisks jaunības uzturētājs ir tieši aktīvi bērni. "Mani bērni ir tādi, kas man neļauj kļūt vecai. Viņi piedāvā man izklaides – braucienus ar SUP dēļiem, slidošanu un riteņbraukšanu. Tas ir tas jaunības eliksīra noslēpums, ka bērni neļauj mammām palikt vecām. Es savā nodabā varbūt to neredzu, bet viņi organizē, aizved, parāda, iemāca, tikai jāizmēģina. Ja tu ļaujies, tas tevi tikai padara dzīvāku un jaunāku," stāsta Daina.

Taujāta, kādas attiecības un kopīgas aktivitātes viņai ir ar meitu, Daina smaida: "Mēs visu ko darām. Viņa nāk pie manis uz nodarbībām, tad atkal man izstāsta visādus knifiņus un labumiņus, parāda jaunas lietas, kas nav manā apritē. Tad mēs abas "pačilojam". Acis mirdz, kad mēs ilgi neesam satikušās. Esam laimīgas, kad satiekamies." Viņa piekrīt, ka mūsdienu pasaulē ir būtiski mainījušās attiecības, zudušas robežas un pierastie noteikumi starp mammām un meitām.

Iespējams, ka šī brīža pusmūža sieviešu atbalsts ir aktivitāšu un dažādu vaļasprieku iespējas, mūsdienu tehnoloģijas skaistumkopšanā, zināšanas par pilnvērtīgu uzturu un nepieciešamajām sportiskajām aktivitātēm, kā būtiski pietrūka iepriekšējām paaudzēm Padomju Savienībā. Par saviem vecākiem Daina stāsta: "Viss bija ļoti ierobežots, nekādas informācijas. Aktivitātes, parki, takas – nekā tāda nebija. Mūsu vislielākais prieks kādreiz bija staigāt pa Siguldu." Viņas vecāki arī bērnus aizrāvuši ar dejošanas, sportošanas vaļaspriekiem, kas šobrīd turpina priecēt un ļauj būt aktīviem: "Tas vaļasprieks jau arī tevi padara jaunāku. Arī tas, ka ej un jūti līdzi saviem bērniem, piedalies. Tas ir viņu nopelns – kustība un deju mīlestība. Mēs tikām vadāti līdzi uz visiem deju kolektīva koncertiem, uz deju svētkiem. Tāda tā dzīve – kustīga un virpuļojoša."

Daina norāda, ka viņai kopš bērnības bijis žēl skatīties uz veciem cilvēkiem, kas ir nevarīgi, klibi, salīkuši vai bez spēka. "Tik, cik ir mūsu rokās, gan varam padarīt – pavingrot un pakustināt sevi, lai nebūtu tāds rezultāts. Mēs atbildam par savu rezultātu. Man nav nekādi milzīgi mērķi "aizbraukt mākoņos", man ir tikai mērķis pilnvērtīgi dzīvot, neapgrūtināt nevienu citu un dzīvot, visu izdarot pašai," atklāj jogas pasniedzēja. Vaicāta par spontanitāti, Daina norāda, ka mācās būt spontāna – dažās lietās tas izdodas lieliski, citreiz viņa apdomā ilgāku laiku un tikai tad piekrīt jauniem izaicinājumiem.

Arī nodarbībās, kuras vada Daina Liepiņa, ir sastopamas mūsdienu pusmūža sievietes. Viņa norāda, ka katra no viņām ir citāda. "Ir tādas, kas domā – es esmu veca, ko tad es te... Tomēr ir arī pašpietiekamas sievietes, kas apmierinātas ar dzīvi, un viņas zina, ko viņas grib un ko viņas no visa šī procesa iegūs. Tas ir ļoti individuāli, ar katru cilvēku ir citādi," stāsta Daina. Viņa novērojusi, ka pusmūža sievietes nav vienādas – vienas ir aktīvas un ļaujas, citas baidās, neuzticas un pat slēpjas. Savukārt vēl daļa uzsāk, piemēram, jogas nodarbības ar lielu centību un vēlāk pārcenšas.

Tags

Iedvesma Lasāmgabali Sievietes

Comment Form