Foto: No Līgas Reiteres privātā arhīva
Kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, mūsu tauta svin Jāņus. Tie ir vislatviskākie svētki, kuriem rastas visdažādākās izpausmes. Vienam tas ir lustīgs pikniks vai dārza svētki, citam – mirklis, kad būt sazobē ar dabas stihijām, tautas tradīcijām un rituāliem. Tad nu šoreiz svētkiem par godu izvēlējāmies pavērt priekškaru uz nedaudz citādo un atšķirīgo un uzzināt, kā Jāņus svin Līga Reitere – stāstniece un zāļu sieva, kura dejo ar zāli.

Kā šo īso, bet īpašo laiku pilnvērtīgi izmantot, lai vēl vairāk apzinātos savu būtību un varbūt pirmo reizi pēc ilgāka laika pa īstam satiktos ar sevi? Ar kādiem paņēmieniem, kas var nebūt gluži ikdienišķi, svētku laikā veldzēt miesu un garu? "Man ir svarīgi izstāstīt kaut ko tādu, ko nedzird katros Jāņos, bet ko, lasot šīs rindas, varētu atpazīt kā savējo, ar tradīcijām saistītu un tajā pašā laikā mūsdienīgu," saka Līga un papildina – kaut mazumiņu no viņas stāstītā var īstenot arī visrūdītākie pilsētnieki. Vai tā būs fotosesija ziedošā pļavā, mazliet citāds Jāņu ugunskurs vai nesteidzīgs mirklis sev – tas jāizlemj katram pašam.

Greznais ziedēšanas laiks

Jāņu spēks, nenoliedzami, slēpjas dabas pilnziedā un enerģijā, ko tā spēj sniegt. Arī sievietes dzīves ciklu var salīdzināt ar ziedu un ziedēšanu, pārliecināta Līga. "Sievietes ziedēšanas vecums sākas līdz ar pusaudzes gadiem, tad tas sasniedz savu pilnbriedu un visbeidzot novīst. Vīstot augi ir visstiprākie, jo tie atdod savu enerģiju, ēterisko smaržu, un tieši tāpat ir ar sievieti. Tik viedu padomu kā noziedā ziedēšanas laikā sieviete neiedos," stāsta Līga. Viņa burtiski izgaršo vārdu "zied", jo vārda spēks esot tā saknē. Mīlestības plaukums, ziedēt mīlestībā, ziedot, ziedošana... Tam visam pamatā ir šis īsais, bet spēcīgais vārds. No Līgas sacītā pierakstot, "Jāņos ziedēt gribas katram puskaltušam kokam, pļautai zālei atrast spēku un atkal celties". "No saknītes zāle aug, no zālītes ziedi zied, no ziediņa es paņēmu sevim viedu padomiņu..."

Jāņos atkal un atkal atgriežamies ziedēšanas burvībā, tādēļ sieviete ģērbjas un pošas kā zieds. Kā uzsver Līga, nav noteikts, ka mugurā obligāti jāvelk tautastērps vai linu krekls, jo mums katrai ir sava izpratne par to, kas un kāds ir skaistākais zieds, kam gribam līdzināties, kā darīt sevi košu un piedzīvot zieda burvību.

"Dzīvosim vienkārši, patiesi un stipri, sauksim lietas īstajos vārdos," teic zāļu sieva. Te viņa vērš uzmanību, ka daudz dzirdam tādus vārdus kā "Līgo laiks", "saulgrieži", bet daudz mazāk – Jāņi. "Jāņos svarīgi iedvesmot sevi uz varēšanu, darīšanu, radīšanu un visa liekā ārdīšanu, jo cilvēki apaug ar mantu, bet ne jau manta ir tas svarīgākais. Jāņos visbūtiskākais ir mīlestības darbs, kad varam viens otram dot labu vārdu, padomu, cienastu, apdāvināt, svinēt ar jausmu un baudu. Varbūt kādam ir svarīgi piedzīvot uguns burvību, dabas zaļumu un pilnziedu, citam klusumu un pavadīt un sagaidīt sauli, dzirdot dabas skaņas, nevis klausīties ierakstus. Būt šeit un tagad."

Gulēt ziedos

Līgai ļoti patīk ziedu gultas, tādēļ viņa labprāt padalās ar padomu, kā arī tev tādu izveidot. Saplūc puķes, kas labi smaržo un ir ar plānām ziedlapiņām, bet nav ar sulīgu masu, piemēram, vīgriezes, mārsilu, un pieber pilnu gultu. Vari izmantot gan ziedus, gan lapas. Lai arī vīgriezes vēl nezied, vari savā ziedu gultā izbērt to lakstus. "Šāda ziedu gulta palīdzēs veicināt domāšanu, uzlabos atmiņu un prāta spējas, jausmu. Domāšana ar jušanu sievišķībai ir ļoti svarīga," paskaidro Līga. Vīgriežu un kalmju lakstus vari izkaisīt arī guļamistabā uz grīdas.

Dzīvo ziedu burvību un maģiju var likt lietā arī Jāņu naktī. Īsi pirms saullēkta, apkopjot ugunskura vietu, paņem ap to izliktos ziedus un papardes un ieliec gailošajās oglēs. Kad augšup sāks celties balti dūmi, tos ar plaukstām vai papardes zaru vēdini ap savu augumu, domās vai skaļi skandējot: "Dūmi, dūmi, tie man labi, tie man labu vien darīja." Šis rituāls tevi sasaista ar senčiem un vedina uz pirmmātes stāstu. Sieviete šajā pasaulē nāk no sievietes, mēs dodam viena otrai padomus, mantojumu un ejam uz priekšu. Tomēr ir vērtīgi reizi pa reizei atskatīties atpakaļ – no kurienes šis ceļš ir aizsācies...

Baltais spēka krekls nebaltām dienām

Ja iepriekš minētie uzdevumi sākumā šķiet grūti paveicami, nevajag nobīties, vajag sākt ar mazumiņu. Piemēram, saulrietā iekurto ugunskuru neizmanto kā piknika grilu vai vietu dažādu drazu sadedzināšanai. Piešķir ugunij šajā naktī sakrālu nozīmi, jo tā Jāņos aizstāj sauli. Sniedz ziedojumu ugunij – mazumiņu no tā, kas pašai ir ļoti vajadzīgs un pārstāv ne tikai materiālo, bet arī garīgo pasauli. Mēs neesam tikai fiziskas būtnes vien, kas tikai bauda dzīvi, bet arī dvēseles, kas ienākušas materiālajā pasaulē to iepazīt. "Miesiskajai dzīvei ziedo ugunij mazu gabaliņu maizes – lai netrūkst darba, dienišķās iztikas un veselības. Garīgajai dzīvei un veselībai ieliec ugunskurā jostas gabalu vai no krāsainiem dzīpariem novītu prievīti, galvenais, lai tajā būtu krāsu ritms un kāda rakstu zīme. Šis ziedojums kalpo tam, lai tu kļūtu pietiekami redzīga un spējīga uztvert zīmes dabā un paaudžu mantojumā. Trešais ziedojums domāts dvēselei, un tam jābūt dzīvajam ziedam, piemēram, pļavu ziedu plūkumam. Lai ziedi tu un tava dvēsele, lai šo dzīves doto dāvanu – dvēseli – sargā tāpat, kā sargā dzīvo ziedu," stāsta Līga.

Reizēm, Jāņos uzvelkot baltu kreklu, jau mainās sajūtas. Balts krekls izsenis ir saistījies ar svētību un veselību. Varbūt tieši šie Jāņi ir īstie, kad iegūt savu spēka kreklu? Uzvelc kreklu un apgulies Jāņu rīta rasā. Kad audums to uzsūcis, izkar kreklu saulītē, lai izžūst, saloki un noliec skapja dziļākajā plauktā, lai noglabātu to kādai tālai nebaltai dienai. "Jāņos jūtamies ļoti viegli, jo smagākie darbi ir apdarīti – māja sakārtota, dārzs izravēts, svētku cienasts sarūpēts. Bet pēc svētkiem atkal nāk laiks, kad darbs dzen darbu un aiz steigas, citreiz neveseluma vai noguruma pietrūkst tik ļoti nepieciešamās enerģijas. Tad var pasniegties pēc sava spēka krekla, uzmaukt mugurā un atgūt Jāņu laika spirgtumu, vieglumu un spēku," iesaka zāļu sieva.

Jāņu kroņi aromātiskām un veselīgām vannām

Zāļu vannas ir labs veids, kā veldzēties pēc svētkiem. Un ne tikai tad. Ņem vienu zāļu vainagu, ieliec katlā ar ūdeni un vāri līdz pirmajam burbulim. Atstāj, lai novārījums pusstundu ievelkas. Tikmēr piepildi vannu ar ūdeni un parūpējies par mierpilnas noskaņas radīšanu, piemēram, vari aizdegt kādu sveci, atskaņot iemīļoto mūziku. Kad novārījums ievilcies, katla saturu ar visu vainagu ielej vannā un baudi peldi. Tiesa, vēlams ne ilgāk kā 15 minūtes, jo āda būs uzņēmusi ļoti daudz augu spēka. Izmirkušo mīksto vainagu izmanto kā sūkli – ar vieglām masāžas kustībām noberz visu ķermeni. Svarīgi pēc zāļu vannas nelietot nekādus citus mazgāšanās līdzekļus. Kad esi noberzusies ar vainagu, vienkārši noskalojies ar tīru ūdeni un dodies atpūsties. Zāļu smarža uz tavas ādas būs jūtama vēl ilgi.

Ja aplīgotāji bijuši naski uz vainagu dāvināšanu, tos var savērt uz auklas, pakarināt tuvāk griestiem un visu rudeni un ziemu izbaudīt Jāņu vainagu vannas.

Jāņu vakarā, dančus griežot un ciemiņus aptekot, nogurušas kājas? Līga iesaka pamērcēt kājas vanniņā, kurā saliktas jāņuzāles, tā dabas enerģiju uzņemot caur pēdām. Šim nolūkam vispiemērotākie būs rūgtie augi – pelašķi, vīgriezes, biškrēsliņi. Var pievienot arī dažādas lapas, piemēram, bērzu un ozolu lapas. Uztaisi novārījumu, ielej bļodā vai vanniņā, iemērc kājas un ļauj, lai nogurums aizplūst prom. Jāpiebilst, ka ozola lapas ir spēcīga dabiskā krāsviela, kas var iekrāsot nagus brūnganus, bet tam ir pretlīdzeklis. Paņem gabaliņu rabarbera kāta, saplacini vai pakošļā, lai izdalītos sula, un ierīvē ar to iekrāsotās vietas. Šo triku var izmantot arī tad, ja pēc ravēšanas uz rokām palikusi zaļā krāsa. Vēl viens kāju vanniņas variants ir ūdenim pievienot sūkalas, kas palīdz noņemt tūsku, dziedēt apdegumus, uzlabot sasprēgājušas ādas dzīšanu.

Mums visiem šodien ir vajadzīgs spēks – kālab nesmelties to no dabas?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!