Hemoroīdi grūtniecības laikā - kā tikt galā?

Nereti grūtniecības laikā rodas aizcietējumi. Visos gadījumos aizcietējumi ir riska faktors hemoroīdiem, īpaši, ja "cietais vēders" izraisa apgrūtinātu vēdera izeju un spiedienu uz vēnām. Strauji pieaug hemoroidālā asinsvadu pinuma apasiņošana, spiešanās veicina arī taisnās zarnas gļotādas izslīdēšanu kopā ar iekšējiem hemoroīdu mezgliem.

Pēteris Gerke, Veselības centra 4 flebologs, ķirurgs ar specializāciju proktoloģijā

Kas ir hemoroīdi?
Hemoroīdi ir raksturoti kā labi apasiņoti audu spilventiņi, kuri atrodas taisnās zarnas izejas daļā ("anālajā kanālā"), un tiem ir noteiktas funkcijas (tajos notiek asinsapmaiņa un līdzīgi blīvei tie nodrošina hermētismu). Hemoroidālais asinsvadu pinums ir visiem cilvēkiem, bet par slimību runā tikai tad, ja pacientam ir kādas sūdzības vai ārsts konstatē šīs slimības pazīmes.

Anatomiski hemoroīdus iedala tā sauktajos iekšējos un ārējos hemoroīdu mezglos. Iekšējie hemoroīdu mezgli atrodas taisnās zarnas iekšpusē, un pacienti tos neredz. Ārējie hemoroīdu mezgli atrodas ārpusē pie anālās atveres, tie ir redzami no ārpuses un nereti pacientam traucē vairāk.

Cik bieži sastopama hemoroidālā slimība?
Šī slimība ir sastopama visai bieži un ieņem stabilu pirmo vietu starp visām taisnās zarnas slimībām izplatības ziņā. Tāpat kā citu tā saukto "civilizācijas" slimību gadījumā, arī šī problēma pēdējos gados kļūst arvien biežāka. Tiek lēsts, ka trešajai daļai amerikāņu ir kāda no šīs slimības pazīmēm, bet 50% Eiropas Savienības iedzīvotāju tiek prognozētas problēmas šīs slimības dēļ.

Kādēļ rodas hemoroīdi?
Slimības izcelsmē liela nozīme ir tādiem faktoriem kā mazkustīgs dzīvesveids, ilgstoša sēdēšana, nepareizs, rafinētiem produktiem pārbagāts, pikants uzturs, kas rada aizcietējumus. Zināma nozīme slimības izcelsmē ir iedzimtībai un fiziski smagam darbam.

Kādēļ hemoroidālā slimība rodas un paasinās tieši grūtniecības laikā un agrīnajā pēcdzemdību periodā?
Grūtniecības laikā strauji palielinās dzemdes izmēri, kas daļēji mēdz nospiest mazā iegurņa asinsvadus, īpaši vēnas (daļēji apakšējo dobjo vēnu, citas vēdera dobuma vēnas un iegurņa venozos pinumus). Šajās vēnās palielinās asinsspiediens un tās paplašinās, jo asiņu atplūde tiek samazināta. Var paplašināties ne tikai vēnas, kuras veido hemoroīdus (ietilpst t.s. hemoroidālajā asinsvadu pinumā, kurš apjož taisno zarnu), bet arī kāju vēnas un vēnu pinumi ap lielajām kaunuma lūpām (t.s. labiālā varikoze).

Nereti grūtniecības laikā rodas aizcietējumi. Visos gadījumos aizcietējumi ir riska faktors hemoroīdiem, īpaši, ja "cietais vēders" izraisa apgrūtinātu vēdera izeju un spiedienu uz vēnām. Strauji pieaug hemoroidālā asinsvadu pinuma apasiņošana, spiešanās veicina arī taisnās zarnas gļotādas izslīdēšanu kopā ar iekšējiem hemoroīdu mezgliem.

Tā kā grūtniecības laikā sievietes organismā izmainās hormonu balanss, paaugstinātais hormona progesterona līmenis asinīs (grūtniecības laikā tam tā jābūt) var izraisīt vēnu sieniņu elasticitātes samazināšanos. Tas veicina vēnu paplašināšanos, asins atplūdes traucējumus, kas izraisa tūsku.

Fizioloģiski grūtniecības laikā palielinās ķermeņa masa, daļēji arī šis faktors varētu veicināt hemoroīdu attīstību.

Tāpat dzemdību procesā asins piepūle un spiediens uz vēnām rada nopietnu papildu slodzi mazā iegurņa orgāniem un bieži provocē hemoroidālās slimības paasinājumus uzreiz pēc dzemdībām, nereti izkrīt (prolabē) iekšējie hemoroīdu mezgli.

Kādi simptomi var liecināt, ka iespējama hemoroidālā slimība?
Jāatzīst, ka grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā slimībai nav citādākas izpausmes kā parasti. Vispirms jāmin asiņošana no taisnās zarnas, kas parasti izpaužas kā svaigas asinis vēdera izejas beigās, pēc daudzu pacientu vārdiem, "uz papīra". Nereti pacienti asiņošanu apraksta kā visai apjomīgu, bet novēroti tikai atsevišķi gadījumi, kad hemoroidālā asiņošana noved pie akūtas vai hroniskas mazasinības, kuras dēļ būtu nepieciešama stacionēšana, asins pārliešana un citi ar asins zudumu saistīti steidzami pasākumi.

Nereti hemoroidālie mezgli var trombozēties un iesprūst. Iesprūšana raksturīga vēlāku slimības stadiju (visbiežāk trešās) gadījumos. Pacienti sūdzas par ļoti stiprām sāpēm, tūpļa apvidū un nereti pie anālās atveres konstatē sāpīgu veidojumu – iesprūdušu vai trombozētu hemoroidālo mezglu.

Arī sākotnēju slimības stadiju gadījumā ir raksturīgs diskomforts anālās atveres rajonā: mitrošanās. Tā kā vēlākās slimības stadijās mainītais hemoroidālais vēnu pinums vairs nenodrošina blīves funkcijas, var rasties mazizteikta fēču nesaturēšana (t.s. pseidoinkontinence), tai galvenokārt raksturīga mistrošanās vai smērēšanās. Mitrošanās dēļ rodas pastāvīgs starpenes ādas kairinājums, kas savukārt var novest pie niezes un perianālā ādas iekaisuma (ekzēmas vai dermatīta). Retāk iespējami arī citi simptomi.

Vai hemoroidālo slimību var diagnosticēt paciente pati?
Pašiniciatīvi uzstādīta diagnoze nebūtu vēlama. Ne vienmēr visas minētās sūdzības raksturīgas tikai un vienīgi hemoroīdiem. Zem to "maskas" var slēpties daudz bīstamākas slimības. Arī tas, ja jūsu draudzenei, paziņai, mammai vai citiem pazīstamiem cilvēkiem līdzīgas sūdzības izraisījuši hemoroīdi, tas tomēr negarantē, ka arī jums būs "tikai" šī slimība. Tātad - diagnozes noteikšanu uzticiet ārstam, nevis pati sev.

Kā izvairīties no hemoroidālās slimības grūtniecības laikā?
Ja plānojat grūtniecību un jums ir kādas sūdzības, kas varētu liecināt par hemoroīdiem vai citu taisnās zarnas slimību, vispirms vēlams apmeklēt proktologu vai vismaz par to aprunāties ar savu ginekologu. Speciālisti individuāli precizēs konkrētu profilakses un ārstēšanās stratēģiju, nepieciešamības gadījumā veicot papildizmeklēšanu.

Ja hemoroidālā slimība ir izteikta un pastāv nepieciešamība veikt ķirurģisku iejaukšanos, loģiski, uz to būtu jāsadūšojas laikus, pirms plānojat grūtniecību.

Grūtniecības laikā nav vēlama ilgstoša sēdēšana vai stāvēšana, nemainot pozu. Vēlams fiziski būt pēc iespējas aktīvākai, protams, cik to pieļauj jūsu grūtniecība. Venozās sistēmas anatomisko īpatnību dēļ atpūtā (guļot, lasot, skatoties TV u.c.) piemērotākā poza ir guļus stāvoklis vai pussēdus uz kreisajiem sāniem.

Ja nav citu ierobežojumu, uzturā nepieciešams pēc iespējas vairāk lietot šķidrumu (aptuveni 2 l ūdens dienā, neskaitot tēju, sulu utt.). Vēlams vairāk lietot produktus, kas neizraisa aizcietējumus (augļi, dārzeņi, kliju, šķiedrvielām bagāti produkti u.c.), atturēties no asu un vircotu ēdienu pārmērīgas lietošanas.

Svarīgi ievērot personīgo higiēnu un cieta vēdera gadījumā izvairīties no pārmērīgas spiešanās, un nebūtu vēlams šim nolūkam tualetē uzkavēties pārmērīgi ilgi. Labāk to no jauna apmeklēt mazliet vēlāk...

Ko darīt pašai, ja hemoroīdi liek sevi manīt grūtniecības laikā?
Paliek spēkā minētie ieteikumi par režīmu, diētu un fizisko slodzi. Pašārstēšanos izņēmuma kārtā varētu veikt gadījumā, ja pirms tam esat konsultējusies ar ārstu un slimība jau ir diagnosticēta. Ja jūsu ginekologs pieļauj, vēlamas siltas sēdvanniņas vairākas reizes dienā uz 10 līdz 20 minūtēm ar siltu ūdeni, vieglā kālija permanganāta, kumelīšu vai ozola mizu novārījuma šķīdumā. Ārzemju autori rekomendē arī vājas koncentrācijas dzeramās sodas šķīdumu.

Stipru sāpju vai izteiktas asiņošanas gadījumā līdz ārsta apmeklējumam simptomus varētu mazināt ledus gabaliņu īslaicīga pielikšana. Ja lietojat bezrecepšu ziedes vai svecītes, kā arī medikamentus iekšķīgi, noteikti aptiekā noskaidrojat, vai tos drīkst lietot grūtniecības laikā.

Ar ko atšķiras slimības ārstēšana grūtniecības laikā?
Pamatā ārstēšanas principi kardināli nemainās. Protams, gandrīz vienmēr ārstēšanu sāk ar ēšanas ieradumu un ieražu maiņu, nepieciešamības gadījumā - ar medikamentiem. Jebkuras ķirurģiskas manipulācijas vai operācijas grūtniecības laikā, protams, veic tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Medikamentu grupas, ko pamatā iesaka speciālisti
Iekšķīgi lietojami medikamenti, kuri nostiprina asinsvadu sieniņas, mazina tūsku un palielina asins atplūdi. Latvijā ir vairāki šādi medikamenti (Flebodija, Ginkor-fort, Detraleks), lielākā daļa no tiem nav bīstami grūtniecības laikā. Protams, šo medikamentu lietošanu obligāti jāsaskaņo ar ārstu.

Ja neizdodas tikt galā ar aizcietējumiem, tikai mainot ēšanas paradumus un režīmu, nereti jāparaksta vēderu mīkstinošus līdzekļus. Kaut arī daudzi vēderu mīkstinošie līdzekļi aptiekās iegādājami bez receptēm, arī šo medikamentu lietošana obligāti saskaņojama ar ārstu.

Lokāli lietojamo medikamentu (parasti ziežu vai svecīšu veidā) klāsts hemoroidālās slimības gadījumā ir visai bagātīgs. Tie galvenokārt darbojas kā pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, daži no tiem mazina niezi, bet citi iespēju robežās samazina asiņošanu. Tomēr tikai speciālists sekmīgi palīdzēs izvēlēties piemērotāko medikamentu vai to kombināciju, ņemot vērā jūsu slimības īpatnības. Parasti vietējas darbības medikamentus rekomendē lietot uzreiz pēc sēdvanniņas. Ārsta apmeklējuma laikā neaizmirstiet pajautāt, kā pareizi ievadīt taisnajā zarnā svecīti vai uzklāt ziedi. Šo nianšu neievērošana nereti ir par iemeslu neveiksmīgai ārstēšanai pat ar efektīviem medikamentiem.

Ko darīt, ja slimība paasinās pēcdzemdību periodā?
Protams, dzemdību process ar nopietno papildu slodzi mazā iegurņa orgāniem bieži provocē hemoroidālās slimības paasinājumus. Nereti pēc dzemdībām novēro iekšējo hemoroīdu mezglu izspiešanos uz āru, to trombozi vai iekaisumu. Kamēr atrodaties dzemdību nodaļā, savas problēmas droši uzticiet vecmātei vai dzemdību speciālistam, kuri sniegs rekomendācijas vai arī pieaicinās speciālistu.

Pamatā ir spēkā visi augstāk minētie hemoroīdu ārstēšanas principi. Ja simptomi pārliecinoši mazinās (vairumā gadījumu tā arī notiek), plānveida kārtā proktologs būtu jāapmeklē apmēram 6 – 8 nedēļas pēc dzemdībām. Protams, jebkuru šaubu gadījumā, vēl jo vairāk gadījumos, kad sūdzības nepāriet vai, tieši otrādi, pastiprinās, speciālists jāapmeklē ievērojami ātrāk.

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl