Kas ir olnīcu cistas, kādi ir to ārstēšanas veidi un vai tās vienmēr ir jāoperē?

Visbiežāk mēs atrodam funkcionālās cistas. Tās parasti rodas dēļ īslaicīga vai ilgstošāka hormonālā disbalansa, un 2-3 mēnešu laikā parasti uzsūcas. Funkcionālās cistas ir folikulāra un hemorāģiska vai luteīna cista.

Folikulārā cista

Katra menstruālā cikla vidū ar šķidrumu pildītā pūslītī, ko dēvē par folikulu, nobriest viena olšūna, kas, tam plīstot, izsprūk laukā - notiek ovulācija. Ja tas nepārsprāgst, bet turpina palielināties, rodas folikulārā cista. Par to nav jāraizējas, jo tā ir labdabīga, nerada sūdzības un parasti izzūd divu, trīs mēnešu laikā. Dažreiz to pavada menstruālā cikla traucējumi - var būt gan mēnešreižu aizkavēšanās, gan biežākas menstruācijas.

Hemorāģiskā cista

Ja olšūnai ovulējot, pārplīst arī kāds blakus esošs asinsvads, olnīcās rodas hematoma jeb asinsizplūdums, to sauc par hemorāģisku cistu. Ja cista nav iemesls asiņošanai vēderā, operēt nevajag – cista parasti uzsūcās pēc mēnešreizēm.

Citas olnīcu cistas

Ja ir pārmaiņas pašas olnīcas šūnās, var veidoties cita veidu olnīcu cistas, kas parasti neuzsūcās, bet turpina saglabāties vai pat var pieaugt izmēros un/vai izmainīties struktūrā. Tāpat kā funkcionālie veidojumi, šīs cistas visbiežāk ir labdabīgas, taču mēdz būt arī uz robežas ar ļaundabīgu veidojumu, vai jau ir izveidojies vēzis.

Dermoīdcistas parasti neuzsūcas, bet laika gaitā mēdz pat palēnām pieaugt. Dermoīdcistu saturā mēdz būt taukaudi, āda, mati, vai zobi, kauli, skrimšļi un citi embrionālie audi. Šīs cistas vēlams operēt.

Endometriomas jeb tā saucamās šokolādes cistas – ir endometriozes veids, kas ir izvietojies olnīcā. Endometriozes cistas satur endometrijam (dzemdes iekšējam slānim, kas noārdās menstruāciju laikā) līdzīgus audus. Endometriomā notiek šī endometrijam līdzīgo audu menstruēšana, respektīvi, notiek audu atdalīšanās un asiņošana pašā cistā, tas saturs nekur netiek ārā, tikai uzpildās cistas iekšienē. Tāpēc parasti sieviete, kurai ir endometrioze – olnīcā, vēderplēvē, dzemdes muskuļu slānī vai rētā, izjūt sāpes menstruāciju laikā, smagākos gadījumos sāpes ir visu laiku.

Ļaundabīgai cistai sākotnējā stadijā parasti nav nekādu īpašu simptomu. Tomēr laika gaitā tā cista neuzsūcas, rada diskomfortu vēderā, vēdera uzpūšanos, var būt menstruālā cikla traucējumi.

Ginekoloģiskajā sonogrāfijā šīm cistām var būt līdzīgas pazīmes, dažas sonogrāfiskās pazīmes ir ļoti raksturīgas katrai no cistām, ko pieredzējis speciālists spēj saredzēt un atšķirt.

Ierastākie simptomi:

Cista var arī nekādus simptomus neradīt. Sieviete, kas gadiem nav apmeklējusi ginekologu un nav veikusi ultrasonogrāfiju, var nemaz nenojaust, ka viņas olnīcās ir cista. Tāpēc daktere V. Plūme uzsver, ka ir svarīgas regulāras pārbaudes pie ginekologa, tajā skaitā ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas veikšana.

Veidojumu konstatē ginekoloģiskajā apskatē un ar ultrasonogrāfijas palīdzību (vaginālo un, ja nepieciešams, caur vēdera priekšējo sienu). Ja nepieciešams precizēt cistas veidu, var gadīties, ka jāveic atkārtota ginekoloģiskā ultrasonogrāfija (pēc diviem mēnešiem). Dažreiz ārsts var ieteikt datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu, lai precizētu veidojuma raksturu un saistību ar apkārtējiem audiem.

Ārsts var nosūtīt veikt onkomarķieru koncentrāciju asinīs no vēnas asins parauga.

Precīzu cistas diagnozi sniedz tikai histoloģiska šā veidojuma audu izmeklēšana.

Histoloģiska izmeklēšana nozīmē, ka izoperēto veidojumu (cistas audus) izmeklē speciālā laboratorijā, griežot audus pa slāņiem un mikroskopiski rūpīgi izmeklē, lai pierādītu, ka veidojums ir labdabīgs. Ja tomēr gadās konstatēt ļaundabīgas šūnas, tad kopā ar pacientu tiek sastādīts turpmākās ārstēšanas plāns, kas var sevī ietvert atkārtotu ķirurģisko iejaukšanos.

Funkcionālo jeb pārejošo cistu gadījumā ārsts parasti iesaka nogaidīt, un pēc 2 - 3 mēnešiem atkārtot ultrasonogrāfisko izmeklēšanu. Funkcionālās cistas vairākumā gadījumu pazūd pašas, un minēto veidojumu īslaicīgā klātbūtne sievietes veselību neietekmē.

Cistām, kas neuzsūcas 2-3 mēnešu laikā, jāapsver operatīva terapija.

Mūsdienās cistas operē laparoskopiski – caur maziem caurumiņiem vēderā apmēram 1,5 cm garumā – 3 - 4 caurumiņi vēderā ( 1 – nabas rajonā, 2 - 3 – vēdera lejasdaļā). Operējot apjomīgu cistu, var gadīties, ka jāoperē ar ķirurģisku griezienu vēdera lejasdaļā (10 – 15 cm grieziens).

Gadās tā, ka dažreiz cistas, īpaši funkcionālās, pārplīst. Tad parasti to saturs uzsūcas vēdera dobumā, tāpēc nekas īpašs nav jādara. Ja tomēr rodas spēcīga asiņošana un ir sāpes, jāveic akūta operācija.

Vija Plūme veic laparoskopijas operācijas, ko uzskata vienu no saudzīgākajām operācijām.

Paciente parasti jau operācijas dienas vakarā vai nākamajā rītā pēc operācijas var doties mājās saudzējošā mājas režīmā, pēc pāris dienām var atgriezties darbā un pēc pāris nedēļām – nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.

Ārsta turpmākās rekomendācijas atkarīgas no izņemtās cistas veida, sievietes veselības stāvokļa un turpmākiem sievietes dzīves plāniem.

Gatavoties grūtniecībai vairumā gadījumu iesaka aptuveni pēc trim mēnešiem. Taču citreiz tas var notikt arī jau nākamā menstruālā cikla laikā.

Ja jums ir neatbildēti jautājumi vai lai pieteiktos uz konsultāciju, zvaniet pa tālr. +371 26685580, +371 29122177 vai rakstiet uz e-pastu - plumesprakse@gmail.com . Pieņemšana notiek Rīgā un Ādažos. Apmeklējiet arī mājaslapu www.vijaplume.lv