Vai maz mūsdienās tiek veltīta uzmanība, lai meitene, kura aug un skolojas, kļūst ne tikai par labu sievu, kura rūpīgi paveic visus mājas darbus un veiksmīgu karjeras dāmu, kurai diplomi un jauni karjeras apvāršņi ir kārtējie labās skolnieces darbiņi, bet patiesi pievērš uzmanību sievietes iniciācijas procesam.
Bez šī tik nozīmīgā procesa – iniciācijas – sieviete ir tikai savas lomas pildītāja. Tā ir kā čaula bez satura. Katrai no mums ir savs stāsts. Šie stāsti mēdz būt dažādi, bet gandrīz katrā no tiem mēs varam atrast līdzības. Sava ceļa uzsākšana pieaugušo cilvēku dzīvē ne vienmēr ir vienkārša. Un brīdī, kad šķiet, ka esi jau pieaugusi, neviens vairs tev nedod atlaides, kā tad, kad biji vēl maza. Visbiežāk sava ceļa uzsākšana prasa daudz grūtību un sarežģījumu. Pats būtiskākais ir tas, kā mēs izdzīvojam šos brīžus, kad šķiet, ka viss brūk un jūk un kā atrodam resursus tālākam ceļam.
Iluta ir viena no sava ceļa gājējām. Skriešana pēc citu rādīta piemēra ir viņas jau iepazīta skola, tādēļ viņa ļoti labi apzinās, cik svarīgi ir būt pašai, neatkārtojot citu dzīves un neizdzīvojot pieredzes, kas nav domātas viņai. Brīdī, kad viņa bija apmaldījusies sevī, meklējot piepildījumu ne uz savas īstās dzīves takas, viņa sajuta alkas pēc padoma. Šādos brīžos mums vistuvākais padomdevējs mēdz būt vecāki, māsa vai brālis un tuvi draugi. Bet reizēm nākas atzīt, ka ne vienmēr viņi spēj objektīvi saskatīt mūsu problēmas cēloni un risinājumu. Tamdēļ Iluta uzsāka lielas un dziļas pārmaiņas savā iekšējā pasaulē, atrodot to īsto vietu un cilvēkus, kur uzticamā vidē iepazīt sevi patiesi un atrast sevi, savu ceļu. "Tā ir vieta, kur es atdzimu. Vieta, kur atļāvos nebaidīties no asarām, atzīt, ka varēju labāk, bet egoisms un pagātnes pieredze mani smacēja. Šeit es iemācījos skaļi pateikt vārdus, kurus tik bieži noklusē. Beidzot varēju drošā vidē brīvi runāt par personīgām tēmām. Man bija svarīgi būt vietā, kurā ir spēks, jo satiekas līdzīgi domājoši cilvēki, kuri atbalsta un iedvesmo. Šī vieta ir "Dzīves mākslas akadēmija."
Iluta sievietes iniciācijas procesu ir izgājusi tieši Dzīves mākslas akadēmijā. Laikam ejot, nodarbību pēc nodarbības viņa izjuta sevī, cik vajadzīgs ir šis ieguldījums, ko viņa sev sniedz. Tam ir paliekoša vērtība visā viņas dzīves stāstā. Tik jaunai meitenei kā Iluta ir nācies sastapties ar īstu dzīves skolu. Ilutas mīļotais vīrietis gadu atpakaļ sastapās ar smagu dzīves pārbaudījumu. Viņš nonāca komā. Viņam bija diagnosticēts vēzis un pēkšņi vienā dienā šī slimība izraisīja pārrāvumu. Tas Ilutai bija smags trieciens. Pārdzīvojumi un bezcerības, bezpēcības sajūta mocīja Ilutas dvēseli un satraukto prātu. Tas bija kā grūdiens, kas pamudināja viņu meklēt sevī resursus, lai kļūtu par lielāko atbalstu savam vīram atlabšanas procesā. Darbs ar sevi ir atmaksājies un šī gada augustā Iluta svinēja kāzas ar savu mīļoto vīrieti, kurš nu ir vesels. Kā Iluta atzīst: "Kad sastopies ar savu patieso būtību, sievišķīgo un noslēpumaino dabu, kas reizē ir tavs potenciāls, tad atrast spēku sevī var bez cīņas. Bet atrast to ir jāprot. Tieši Dzīves mākslas akadēmija man palīdzēja atrast ceļu pie sevis un sava sievišķā spēka. Tagad es apzinos, ka būt veiksmīgai ārēji nebūt nenozīmē iekšēju piepildījumu. Ir jāsāk no otra gala. Atrast sevī kodolu, kas kalpos par atbalsta punktu visā dzīvē, tas ir pats svarīgākais. Un pateicoties tam es varu atzīt un teikt paldies par mācībstundu, bez tevis es nebūtu tāda, kāda es esmu šodien. Un paldies Dzīves mākslas akadēmijai, kur pamatstudiju programmā "Laimīgas attiecības" es ieguvu to, kas man dzīvē līdz šim bija trūcis. To, ko man mamma nebija iemācījusi un vecākā, māsa pastāstījusi. Tās ir zināšanas par sievietes patieso būtību – būt laimīgai."