Līga Liberte ir Latvijā, nu jau labi atpazīstamā, Līgas Libertes Dejas Teātra pulss un dzinējspēks. Teātris šī gada noslēgumā svinēs 10 gadu pastāvēšanas jubileju. Līgas radītās dejas izrādes katru gadu pulcē aizvien lielāku interesentu loku; publikas rindās pievienojas pat cilvēki, kuri parasti dejas izrādes neizvēlētos kā primāro kultūras pasākumu. Gadu no gada Līgas radītie darbi tiek pavadīti ar stāvovācijām un izrādes ir pilnībā izpārdotas.
Pagājušā gada novembrī notikusī izrāde "33" vienā vakarā pulcēja 500 skatītāju lielu auditoriju un, nupat pirmizrādi piedzīvojusī izrāde "34", publiku pārsteidza ar vēl iepriekš neredzētu, kaisles un gardu pārsteigumu pilnu šovu.
Arī šobrīd darbs turpinās radot izrādi "Pēc Vētras". Skatītāju acis un dvēseli tā priecēs 2019. gada 29. janvārī - teātra dzimšanas dienā. Šī izrāde būs īpaša ar to, ka tiks izdejota pie grupas The Sound Poets mūzikas un dejotāju sastāvā atgriezīsies Mārtiņš Oliņš - Latvijā pazīstamais un vienīgais profesionālais dejotājs ratiņkrēslā. Dzīves krāšņumam, Līgas Libertes Dejas Teātris skatītājus lutinās arī Jaungada naktī, Dizaina Fabrikā, ar īpašu, izrādes "34" šova programmu un dejām līdz rīta gaismai.
Līgas smalki emocionālais piegājiens katrai tēmai no pašas dzīves, ir atslēga veiksmīgu, spēcīgu un atmiņā ļoti paliekošu izrāžu radīšanai. Šajā procesā ievērojami mainās gan skatītāju, gan dejotāju, gan pašas horeogrāfes dzīves. Viņa pati saka: "Laikā, kad izlikšanās un meli ir uz katra stūra, es vienkārši uzlieku uz skatuves patiesību. Iedvesma nekur tālu nav jāmeklē, tā ir visapkārt ikdienā!" Lai gan Līgas dzīve ne tuvu nav parasta vai ikdienišķa (no pakaļdzīšanās Ņujorkas ielās līdz kāzām Nepālā), skaidrs ir viens - viņa noteikti ir piedzīvojumu meklētāja.
Deja ir māksla, mīlestība un visa dzīve, tāpēc opcija apstāties neeksistē.
26 gadi pavadīti dejā; absolūta patstāvība un apbrīnojamas darba spējas jau no 7 gadu vecuma, neskaitāmi dejas un horeogrāfijas projekti, kas aizveduši līdz sava dejas teātra radīšanai. "Esmu izmēģinājusi sevi kā mākslinieci gan televīzijā, gan teātrī un sapratusi, ka tomēr vēlos veidot kaut ko savu, unikāli virzot Latvijas dejas kultūru pasaules virzienā. Mēs nevaram pārtikt tikai no vēstures, mums ir jārada nākotne. Un māksla ir tas, kas ietekmē katra cilvēka dzīvi" saka pati horeogrāfe.
Līga ir radījusi 11 skatītāju mīlētas un iedvesmojošas izrādes, kuras skar tādas tēmas kā mīlestība, dzīves jēga, depresija, pašnāvība, ticība Dievam un saviem spēkiem.
"Deja ir mans instruments, kā nonākt līdz skatītājam, bet tas, ko saku ir daudz dziļāks par kustību un deju. Kopš apjautu, ka redzu pasauli savādāk nekā lielākā daļa cilvēku, esmu apņēmusies izmantot savas spējas, lai ietekmētu notikumu gaitu un pārstāvētu mīlestību šajā mūžīgajā cīņā starp tumsu un gaismu."
"Mācoties un pavadot laiku Ņujorkā, man bija iespēja strādāt kopā ar Beyonce dejotāju komandu", saka Līga "bet es izdarīju izvēli atgriezties mājās un radīt vienīgo dejas teātri Latvijā. Es savā nozarē pavisam noteikti esmu baltais zvirbulis; apkārtējie vienmēr mēģinājuši pārliecināt, ka jāizdara izvēle par labu vienam konkrētam dejas žanram, bet es atsakos to darīt. Manis radītajās izrādēs organiski sakļaujas gan laikmetīgā deja, gan džeza deja, gan latino un sporta deju tehnikas horeogrāfijas. Arī šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursa atlasē "Supernova" veidoju konkursa atklāšanas numuru laikmetīgā džeza stilā. Es esmu sava ceļa gājēja. Tas ne vienmēr ir viegli, bet mana vīzija ir tik spēcīga, ka zinu, ka tieku vadīta pareizā virzienā."
Līgas lielākā mīlestība un kaislība viennozīmīgi ir kalni. Kad esi nokļuvis dabas varenības priekšā, atpakaļ ceļa vairs nav. "Kalni man ir patiesība un īstenība", saka Līga. "Tur nav nekā samākslota un lieka. Tas ir kā atgriezties pagātnē; tik tālā, ko pati neesmu piedzīvojusi. Cilvēki ir īsti, jo vienkārši nav spēka neko tēlot un izlikties. Ikdienā mēs nejūtam, cik samāksloti esam kļuvuši; tur tas viss pazūd. Kalnos es jūtos kā mājās, it visam ir sava jēga. Ir jāēd, jo citādāk nebūs spēka; ir jāguļ, jo ķermenim jādod laiks, lai atjaunotos; ir jābūt atvērtam un draudzīgam, jo tas ir vienīgais veids, kā izturēt psiholoģisko slodzi. Tur viss ir vienkārši, lai arī fiziski un emocionāli tas ir grūtākais, ko jebkad esmu piedzīvojusi. Panika lēkmes nakts kāpiena laikā, slapjas drēbes, kuras sasalst, kalna virsotnē esot, un tāds nogurums, ka ejot aizmiedz un atmosties tikai brīdī, kad pats atsities pret zemi. Lai kā tas viss izklausītos, tas ir daudz vienkāršāk, nekā būt šeit, pilsētā, sociālo mediju laikmetā.
Kalni iemāca pazemību un cieņu pret dabu, jo tā ir vieta, kur cilvēks nav galvenais. Visu nosaka daba un laikapstākļi. Ar kalnu ir jārunā, citādāk tajā uzkāpt nav iespējams un galvenais, ka tas vienmēr atbild, tikai ir jābūt ļoti pacietīgam. Iekarot virsotni nav iespējams, manuprāt, tas it muļķīgs teiciens, jo virsotnes sasniedz tikai tie, kuriem kalns to atļauj.
Dabas varenība un skaistums ir neaprakstāmi; ja man būtu tāda iespēja, es kāptu kalnos cauru gadu. Šobrīd mans sapnis ir 7 augstākās katra kontinenta virsotnes. Kilimandžaro jau esmu bijusi, februārī ceru sadraudzēties ar Akonkagvu un jūlijā došos Elbrusa virzienā. Par tālāko rādīs laiks, bet tuvāko gadu laikā ceru tikt par soli tuvāk Everestam. Himalaji ir mana mīļākā vieta pasaule un pavisam droši varu teikt, ka skats, kas paveras no Everesta, ir skaistākais, ko cilvēka acis ir redzējušas."
Līga ir izaudzinājusi neskaitāmus, talantīgus un veiksmīgus dejotājus un horeogrāfus, radījusi vienreizējas, skatītāju mīlētas dejas izrādes, kuras nekad neatstāj vienaldzīgu un nebeidz Latvijas dejas pasauli pārsteigt ar aizvien jaunām un oriģinālām idejām. Viņas mērķis ir parādīt, ka dejot var jebkurš, tieši tāpēc pati Līga arī strādā ar pieaugušajiem, kuri uzsāk savas dejotāju gaitas no nulles. Jebkurš interesents ir laipni aicināts piedalīties, jo kas to, lai zina, varbūt nākamajā izrādē, kopā ar Līgas Libertes Dejas Teātra trupu, uz skatuves kāps kāds no mūsu skatītājiem!