Kas ir aftas?
Aftas parasti sākas kā apsarkuši laukumi. Pēc tam tie pārvēršas par čūliņām, kas klātas ar gaišpelēku membrānu, un ap tām ir sarkanīgs aplis. Aftu veidošanās ir ļoti individuāla – var atšķirties to lielums, skaits un tās var veidoties gandrīz jebkurā mutes vietā: lūpu iekšpusē, uz aukslējām vai uz mēles vai ap to.
Aftu galvenie simptomi ir dedzināšanas sajūta, nieze vai durstīšana un sāpes mutē. Bieži simptomus var pastiprināt runāšana, ēšana un dzeršana – īpaši tad, ja ēdiens ir karsts vai ass vai dzēriens ir skābs. Simptomi rodas jutīgo mutes nervu galu dēļ. Parasti tie zem virsmas ir labi aizsargāti, bet tad, ja ir aftas, tie ir tieši atsegti kairinātāja iedarbībai.
Aftu dzīšanas ilgums var būt no dažām dienām līdz vairākām nedēļām, un laiks starp čūlu rašanās epizodēm var būt no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem – parasti aftas saglabājas 4–7 dienas un atgriežas 2–6 reizes gadā.
Aftu izraisītājs nav zināms, tomēr tad, ja tās novērotas ilgāk par 10 dienām vai sāk izplatīties plašāk, jākonsultējas ar stomatologu vai ārstu. Šo problēmu nedrīkst ignorēt, jo čūlas mutē var būt arī citu nopietnu veselības traucējumu simptoms.
Kāpēc rodas aftas?
Aptuveni 40 % cilvēku ar recidivējošām aftām tās ir arī ģimenes anamnēzē. Tas liek uzskatīt, ka dažiem cilvēkiem ir attiecīga ģenētiska nosliece. Ir arī vairāki citi aftu rašanās riska faktori, un daudzi no tiem ir saistīti ar stresu, kas ietekmē hormonālo sistēmu un veicina sliktus ieradumus, piemēram, neregulāru un neveselīgu ēšanu.
Aftas var izraisīt arī lokāla trauma, ko izraisījusi zobu ārstēšana, asa virsma, piemēram, nolauzta zoba mala, vai pārāk spēcīga zobu tīrīšana. Afta var veidoties arī tad, ja, piemēram, nejauši sev iekožat.
Tāpat citas mutes dobuma vai visa organisma infekcijas var vājināt imūnsistēmas spēju reaģēt uz čūlām, tā paildzinot un pastiprinot ar čūlām saistītās problēmas, bet dažreiz recidivējošas čūlas mutē var būt alerģiskas reakcijas izpausme. Iespējamie alergēni ir noteikti pārtikas produkti (piemēram, šokolāde, kafija, zemenes, olas, rieksti, tomāti, siers un ar skābēm bagāti pārtikas produkti), zobu pastas un mutes skalojamie līdzekļi.
Tāpat vājākas imūnreakcijas dēļ lielāks aftu veidošanās risks ir ķīmijterapijas pacientiem.
Aftu ārstēšana
Lai gan aftu radītās sāpes parasti mazinās dažu dienu laikā un čūlas parasti sadzīst bez ārstēšanas, lieti noder iespēja atvieglot sāpes, veicināt aftu drīzāku dzīšanu un šūnu atjaunošanos un mazināt infekcijas iespējamību.
Izvēloties ārstēšanas veidu, jāvadās pēc simptomu biežuma un smaguma pakāpes. Recidivējošas aftas tiek ārstētas ar dažādiem līdzekļiem. Vairums no tiem tiek lietots sāpju atvieglošanai, dzīšanas laika saīsināšanai un nākamo epizožu profilaksei. Pacienti bieži sūdzas par ļoti stiprām sāpēm, lai gan klīniskas izmeklēšanas laikā tiek atklāta sīka čūliņa ar 1–2 mm diametru.
Viena no piemērotajām aftu aprūpes iespējām ir bezrecepšu līdzekļu lietošana.
Šādi bezrecepšu līdzekļi var būt:
- mutes dobumā lietojama pielīpoša bioloģiskas izcelsmes viela, kas veido aizsargpārklājumu sāpju mazināšanai;
- pretsāpju līdzeklis.
Papildu skalošana var mazināt mutē esošo baktēriju skaitu, tā vājinot iekaisumu un saīsinot dzīšanas laiku. Smagos gadījumos jāsazinās ar savu ārstu vai stomatologu, kas var nozīmēt pretiekaisuma zāles, piemēram, kortikosteroīdus, vai antibiotiskos līdzekļus, ja vienlaikus ir arī bakteriāla infekcija.
Lai gan pret mutes čūlām nav zāļu un tās bieži recidivē, ar dažiem dzīvesveida ieradumiem vai to maiņu ir iespējams samazināt aftu rašanās biežumu:
- jāievēro pareiza zobu higiēna;
- jāizvairās no muti kairinošiem ēdieniem, piemēram, skābiem, karstiem vai asiem ēdieniem;
- katru dienu pēc ēšanas jātīra zobus ar mīkstu suku un izmantojot zobu diegu, jo tas palīdzēs attīrīt muti no ēdiena atliekām, kas var izraisīt čūliņas.