Seši psiholoģiskie stimuli, kas liek mums pārtērēties (un kā ar to tikt galā)
Foto: Publicitātes foto

Liela daļa cilvēku dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Bet, kas liek mums tērēt pārāk daudz? Iemesli mēdz būt visdažādākie, taču visbiežāk tie ir psiholoģiskie stimuli, kas liek mums pārtērēties.

Īpašie gadījumi

Uzskats, ka īpašos gadījumos, piemēram, dzimšanas dienās vai Ziemassvētkos ir pieņemami tērēt vairāk, kā ierasts, var novest pie pamatīga iztrūkuma budžetā. Sevišķi, ja šie ''īpašie gadījumi'' ir gana bieži. Lai izvairītos no situācijas, kad atkal iztērēts par daudz, šos izdevumus jau laicīgi jāiekļauj ikdienas budžetā.

Koncentrēšanās tikai uz šo brīdi

Psiholoģisko stimulu, kas rodas, ja cilvēks vairāk koncentrējas uz šo brīdi, nevis domā ilgtermiņā, dēvē par pašreizējo neobjektivitāti. Piemēram, cilvēks vēlētos kaut kad nākotnē iegādāties māju, bet šobrīd viņš vēlas doties ceļojumā uz siltajām zemēm. Jo mazāk tiek ņemtas vērā arī ilgtermiņa intereses, jo lielāka iespēja, ka mērķi netiks sasniegti vai arī budžets tiks pamatīgi pārtērēts.

Labākais risinājums ir skaidri definēt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus un izstrādāt stratēģiju, kas ļaus tos sasniegt neietekmējot finansiālo stabilitāti.

Skaidra nauda pret bankas maksājumu karti

Norēķinoties ar bankas karti, iztērēt naudu ir daudz vienkāršāk. Maksāšana ar skaidru naudu mēdz būt sāpīgāka, jo palīdz reāli ieraudzīt, ka naudas ir palicis mazāk. Maksājumu karšu galvenais psiholoģiskais spēks ir tas, ka tās atdala pirkuma prieku no maksāšanas sāpēm. Tātad – ja vēlies kontrolēt izdevumus, seko līdzi tam, cik bieži izmanto bankas karti.

''Uz pilnu banku'' efekts

Šobrīd arvien populārākas kļūst kredītlīnijas internetā, kas sniedz iespēju iepriekš noteikta kredītlimita ietvaros aizņemties tik reižu, cik nepieciešams. Ir situācijas, kad tas ir noderīgi, taču tas var izraisīt arī šo ''uz pilnu banku'' efektu – ja jau reiz aizdevums ir noformēts, tad var iztērēt visu pieejamo kredītlimita summu. Turklāt 30 eiro par vakariņām greznā restorānā, ja šī summa pēc tam tiek pieskaitīta kredīta maksājumam, nešķiet tik liela kā tad, ja šie 30 eiro jāpaņem no šī brīža budžeta. Tādēļ vienmēr jāizvērtē, vai kredītlīnija, patēriņa kredīts vai cits aizdevums šajā situācijā patiešām ir gudrākais risinājums.

Iepirkšanās kā terapija

Daudziem iepirkšanās ir veids, kā justies labāk. Jaunu lietu iegāde sniedz pozitīvas emocijas. Iepirkšanās palīdz cilvēkam vizualizēt labāku dzīvi, kur viņš ir ģērbies modernās drēbēs vai viņu ieskauj skaistas lietas. Taču tas nozīmē arī to, ka bieži vien tiek iztērēts vairāk, kā cerēts.

Ja šo metodi izmanto pārāk bieži, ir vērts pajautāt sev, kādi ir patiesie iemesli šādai rīcībai. Ļoti iespējams, atrast īsto cēloni izmaksās daudz mazāk.

Iepirkšanās kā atkarība

Atkarība no iepirkšanās ir impulsu kontroles traucējumi. Tas nozīmē, ka cilvēks pērk lietas, kas patiesībā viņam nemaz nav vajadzīgas, turklāt bieži vien viņš tās nemaz nevar atļauties. Nespēja kontrolēt savus iepirkšanās paradumus var radīt nopietnas problēmas darbā, ģimenē un citās dzīves jomās, kā arī būt par pamatu tam, ka veidojas citas atkarības. Efektīvs pirmais solis ir noteikt, kad un kādu iemeslu dēļ iepirkšanās kļuva par problēmu.

Naudu tērējam visi. Tas ir ne vien vajadzīgi, bet mēdz būt arī patīkami – īpaši, ja pretī saņemam kaut ko sev nozīmīgu. Taču ir svarīgi sekot līdzi, lai nauda tiktu tērēta pareizo motīvu dēļ un nebūtu par iemeslu liekiem sarežģījumiem.

Aizņemies atbildīgi, izvērtējot savas iespējas kredītu atmaksāt

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form