Vai varat iedomāties, ka kāda sieviete kļūst veiksmīga, pateicoties tikai savam darbam un laimīgai apstākļu sakritībai 200 gadus senā pagātnē? Vēsturiski vīrieši vienmēr ir bijuši tie, kas ir veiksmīgi, tiesīgi uz izteikšanās brīvību un patstāvību. 19. gadsimta ASV sievietes dzīves gājumu, kad izdevies izkārpīties no verdzības un strādāt pie valsts prezidenta sievas, var uzskatīt par brīnumu – un tas arī savulaik izdevies Elizabetei Keklijai (1818–1907), dāmai, kura dzīvi sāka skarbos apstākļos, bet no tās atvadījās, būdama pazīstama modiste un šūšanas skolotāja, kā arī cilvēktiesību aizstāve un rakstniece.Elizabete Keklija piedzima 1818. gadā Virdžīnijā, ASV, vergu ģimenē. Kopā ar savu māti Agnesi Elizabete dzīvoja Armisteda un Mērijas Burvelu namā, kur Elizabete pildīja aukles pienākumus – viņai bija jārūpējas par Burvelu ģimenes atvasi, mazo Elizabeti Margretu. Cik nu viņu var nosaukt par aukli – Keklija savā grāmatā atminas, ka pati vien bijusi četrus gadus vecāka par vergturu bērnu, tāpēc viņas galvenais uzdevums bijis aizgaiņāt no mazuļa sejas mušas, kustināt šūpulīti un parūpēties, lai mazā meitenīte nebrēktu. Par to viņai apsolīts, ka Elizabete būs mazās Elizabetes Margretas Burvelas tiešā kalpone. Vergu meitenei netipiski, Elizabete Keklija, savas mātes apmācīta, apguva lasīt un rakstītprasmes. Bet īstenais jaunās meitenes talants, ko māte viņai nodevusi, bija šūšana. Tas arī vēlāk bija pagrieziena punkts viņas liktenī, kas noveda pie modistes amata. Taču par to vēlāk.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Seko "Delfi" arī
Instagram vai
YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi
šeit
