Zīmols, dibināšana un 'Latvijas ražojums'

Amatniecība un rokaušana nav tikai senatnīga nodarbošanās – Kristīnes un Oskara pieredzes stāsts
Foto: VUUVEN arhīvs

"Sākumā mēs radījām zīmolu – paziņojām, ka turpmāk Kristīne radīs lietas zem šī vārda," stāsta Oskars. Juridiski uzņēmums tika dibināts pēc tam, lai varētu pretendēt uz biznesa inkubatoru un piedalīties dažādos konkursos. Viņš atklāj, ka sākumā "VUUVEN" nevarēja konkurēt ar tiem, kas pārdod klātienē, tāpēc labākais variants bija atvērt internetveikalu.

"Mēs sākuma ticējām, ka mūsu uzņēmuma misija, vērtības un stāsts būs tas, kas aizkustinās tirgu. Bet tirgus un pieprasījums mūs "pielauza", pierādot, ka svarīgākais ir kvalitāte un unikalitāte. Pārējais ir tikai trendi, kas nāk un iet. Ir jauki, ja sanāk "uzlekt tiem astē", tomēr atrast savu nišu, turēties tajā, pazīstot savu klientu, nevis skrienot pēc trendiem, ir daudz svarīgāk," pirmos soļus uzņēmējdarbībā atceras Oskars.

Uz jautājumu, vai cilvēki spēj novērtēt roku austās preces un pašmāju ražojumus, Oskars atbild: "Man šķiet, ka bija pirmais vilnis, kad tika saražoti daudz un dažādi produkti, dzima "latviešu dizaina" zīmoli. Tas ir pārgājis, tagad mēs zinām, ka cilvēki Latvijā spēj ražot un radīt foršas lietas. Šobrīd vārdu salikums "latviešu dizains" ir kļuvis novalkāts un pašmāju zīmoliem sava eksistence ir jāattaisno ar patiešām labiem produktiem, jo, būsim atklāti, ja radīsi "koka sūdiņu ar latviešu zīmi", atradīsies daudzi, kam nebūs kauns par to pasmieties, un par labu zīmolam tas nenāks. Tirgus prasības kāpj un arī pievienotās vērtības nepieciešamība aug. Tev vairs neder tikai tas, ka tas ir lins. Tev vajag, lai, iespējams, tas ir arī austs ar rokām."

Kristīne piebilst, ka lielu atbalstu uzņēmējdarbībā var just to Latvijas klientiem un latviešiem ārzemēs. "Man ir arī eksporta sadarbības, bet tas, ka tavu lietu novērtē vietējais cilvēks, silda sirdi vairāk."

Amatniecība un rokaušana nav tikai senatnīga nodarbošanās – Kristīnes un Oskara pieredzes stāsts
Foto: Andris Romanovskis

"VUUVEN" misiju viņi definē kā vēlmi parādīt, ka amatniecība un rokaušana nav tikai senatnīga nodarbošanās, bet tā ir mūsdienīga prasme, kura tiek praktizēta un izmantota. Oskars uzsver, ka teju visā, ko tu dari, ir nepieciešams cīņasspars. "Mērķis ir radīt kaut ko skaistu ar metodi, kas tiek gadsimtiem jau izmantota, un vērst uzmanību uz to, ka rokaušana var konkurēt ar mūsdienu tekstilu."

Kristīne atklāj, ka viņu nākotnes redzējumā ietilpst vēlme paplašināt produktu klāstu, kā arī palielināt eksporta apjomu. "Mēs to Latvijas tirgu tūlīt piepildīsim," skaidro Oskars. "Tagad ir pagājuši divi gadi, un es redzu, ka Latvijas pircēji ir aktivizējušies vienlīdz spēcīgi, cik eksporta pircēji. Bet tas tirgus ir mazs, mūsu ambīcija noteikti ir augt Skandināvijas virzienā."

Kristīne uzsver, ka iešana eksportā ir ļoti dārga, taču Oskars min, kāpēc tas ir nepieciešams. "Eksports nav pašmērķīga vēlme. Mēs gribam eksportēt, jo no eksporta uzņēmumā nāk laba naudiņa. Ja mēs varētu preces neeksportēt un neizpētīt citus tirgus, es domāju, ka tas nemaz nebūtu vajadzīgs. Mēs varētu palikt vietējā auditorijā, ja šī auditorija spētu nodrošināt to, ka uzņēmums varētu pastāvēt vēl ilgi."

Source

DELFI Viņa

Tags

Garderobe Karjera Lasāmgabali
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form