Foto: Privātais arhīvs
Madara Petrovica ir liepājniece, kas jau vairākus gadus attīsta savu zīmolu, darinot rotas. Pirmie mēģinājumi šai lauciņā sākušies, jau mācoties pamatskolā. Tas sākās kā hobijs, jo Madara vēlējusies tādas rotas, kādas nav bijis iespējams nopirkt. Pašlaik viņa savu nodarbi sauc par hobiju un pilnas slodzes darbu vienlaikus, turklāt pēc vairāku gadu smaga darba viņa ar savu nodarbi ir sākusi arī nedaudz pelnīt. Madaras stāsts rāda – lai sasniegtu mērķi, ir jāstrādā.

Katra Madaras darinātā rota ir roku darbs. Viņa smej, ka reizēm mēdz norādīt – tas ir 101, nevis 100 procentu roku darbs. Katrs darinājums, vai tas ir kakla aksesuārs vai dabīgo akmeņu auskari, veidots ar īpašu uzmanību un rūpību. Pašlaik viņa strādā uzņēmumā, kas nodarbojas ar apģērbu un dažādu dāvanu un suvenīru apdruku, un paralēli attīsta savu zīmolu "MadarasHandmades". Madara norāda, ka šīs nodarbes ļauj viņai izpaust savu radošumu. Tas esot ļoti svarīgi, jo Madara novērojusi, ka tad, ja radošumu nav iespējams izpaust, tas iet mazumā.

Uz savu veikumu viņa mēdz lūkoties diezgan kritiski, īpaši runājot par to, kā darbs vēlāk tiek pasniegts. Madara norāda, ka reizēm, skatoties uz saviem iepriekšējiem darbiem, viņa domājot: "Ak, šausmas! Kā es varēju atļauties tā nofotografēt un tā ielikt?" Viņa ir pārliecināta, ka svarīgs ir ne tikai pats produkts, bet arī pasniegšanas veids.

Madaras izglītība ir tieši saistīta ar viņas zīmola izveidi un attīstību. Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā viņa ir apguvusi ādas izstrādājumu dizainu, bet Latvijas Kultūras koledžā Madara studēja reklāmu un sabiedriskās attiecības.

Darba pieredze Madarai bijusi visai raiba – strādājusi kā brīvprātīgā dažādos pasākumos, kā arī iemēģinājusi roku darbā kafejnīcā, apģērbu un pat floristikas veikalā. Viņa ļoti priecājas par katru gūto mācību un pieredzi: "Citiem varbūt kauns teikt – esmu tur strādājusi, bet visi šie darbi – tie iemāca." Pat ja darbs nav prestižs un atalgojums ir neliels, ikviens darbs sniedz vērtīgas zināšanas un pieredzi, pārliecināta ir Madara. Viņa norāda, ka visa iegūtā pieredze viņai ir ļoti noderīga, attīstot savu zīmolu.

''Es vienmēr esmu bijusi tāda mākslinieciskā dvēsele''

Foto: Privātais arhīvs
"Radošais gars man ir jau no bērnības. Es vienmēr esmu bijusi tāda mākslinieciskā dvēsele," par sevi stāsta Madara. Savus pirmos auskariņus viņa uztaisījusi 15–16 gadu vecumā. "Jā, es vēl pamatskolā mācījos," stāsta Madara. Viņa atceras, kā pirmajās reizēs mēģinājusi kaut ko publicēt sociālajos tīklos un pārdot. "Skolasbiedrenēm pārdevu, un tad jau tu saņem naudu un ir tāds: "Vau!" Tad jau tā domāšana sāka virzīties uz to pusi." Tad arī Madara sākusi nopietnāk domāt par to, kā lai nopelna ar to, ko viņa rada.

Lai arī Madara vienmēr bijusi radoša, lietu darināšanai viņa pievērsās tikai pusaudzes gados – pirms tam aizraušanās bijusi mūzika. No pirmās līdz pat septītajai klasei Madara mācījās mūzikas skolā – viņa spēlēja klavieres un blokflautu. Vēlāk viņa mācījusies arī saksofona spēli. Taujāta par to, kā viņa pievērsās tik radošai nodarbei kā savs zīmols, Madara noteic: "Ja tā padomā, tas radošums visu laiku bijis līdz ar mani."

Foto: Privātais arhīvs

Pamatskolā tas izpaudies arī viņas apģērbā. Tad meitene aizrāvās arī ar fotografēšanu, kam viņu iedvesmoja tētis. Viņš gan pats daudz fotografējis, gan nopircis meitai fotokameru. "Tā laikam tas arī sākās – vajadzēja kaut ko, kas ļāva man "iznest" savu radošumu," par fotogrāfiju teic Madara. Pašlaik par savu hobiju viņa sauc darbu pie sava zīmola.

Kad hobijs kļūst par pilnas slodzes darbu

Foto: Privātais arhīvs
"Es jau sešus gadus veidoju savu mazo biznesiņu," stāsta Madara, bet zīmolu "MadarasHandmades" viņa attīsta divus gadus. Sākumā tas bija kā hobijs – viņa rotas radījusi sev. "Tādas, ko es vēlētos sev, bet ko nevarēja nopirkt," teic Madara, "pirmās rotas, ko es darināju, bija izšūtie kakla aksesuāri." Pakāpeniski savu darbību viņa paplašināja un sāka veidot arī cita veida rotas.

Madara stāsta, ka Latvijas Kultūras koledžā apguvusi ļoti daudz prasmju un zināšanu par to, kā labāk pasniegt savu produktu. Par savu zīmolu viņa rakstīja arī kvalifikācijas darbu. "Tas man ļoti, ļoti daudz palīdzēja." Madara norāda, ka viņas hobijs ir izaudzis par zīmolu, ko viņa vēlas attīstīt. Madara norāda, ka viņai vienmēr ir bijis ļoti svarīgi, lai viņas darbi atšķiras no citiem. Tam viņa vēlas pievērst uzmanību arī turpmāk.

Pašlaik Madara strādā pamatdarbu un rotas veido no tā brīvajā laikā. Viņa norāda, ka varētu sacīt – viņai ir divi pilnas slodzes darbi. Abi viņai patīk. Reizēm, atnākot mājās no pamatdarba, Madara paliek nomodā līdz pat diviem vai trijiem naktī, strādājot pie savām rotām. "Es teiktu, ka tas ir intensīvi." Viņa katru dienu velta laiku tam, lai plašāk attīstītu savu zīmolu.

Pērnais decembris bija pirmā reize, kad Madara varēja sacīt, ka ar savu darbošanos kaut ko arī nopelna. "Protams, vēl nav tik labi, kā gribētos. Ir investīcijas, investīcijas un investīcijas." Viņa atklāj, ka vairākas reizes ir gribējusi visam atmest ar roku un atstāt novārtā, tomēr nav padevusies. "Man laikam vienkārši ļoti patīk tas, ko es daru," stāsta Madara, piebilstot, ka bieži, veidojot darbus, viņa aizmirst, ka par tiem saņems samaksu.

Madara atklāj, ka reiz domājusi – sava zīmola izveide ir vienkārša un to var salīdzināt ar hobiju, bet tagad viņa secinājusi – nepieciešams ieguldīt ļoti daudz darba. "Tev jādisciplinē sevi. Tu nevari tā – ai, tagad ielikšu, tagad ne, tad pēc mēneša atkal kaut ko uztaisīšu…" Madara norāda, ka reizēm, kad ir vairākas jaunas idejas, sevi ir jāpiebremzē, lai pirmo izstrādātu līdz galam un tikai tad ķertos pie nākamās.

Darīt no sirds un nepazaudēt savu būtību

Foto: Privātais arhīvs
"Tas nav tāpēc, ka es vēlos īpaši izcelties. Man patīk radīt kaut ko individuālāku, kas ir personiskāks," par saviem darbiem stāsta Madara, "man ir ļoti svarīgi, ka tas ir personisks." Idejas viņai rodas ļoti dažādi – reizēm viņa pati nesaprot, kā līdz tām nonākusi, reizēm tie ir klienti un viņu vēlmes vai draugi, kas mudina radīt kaut ko jaunu.

"Klients ir kā iedvesmotājs. Viņi reizēm izdomā tādas "odziņas", ko radīt pēc viņu pasūtījuma, par kādām es nemaz neesmu iedomājusies. Tad arī caur klientiem es rodu iedvesmu," stāsta Madara. Viņa gan piebilst, ka vienmēr ir lietas, kas nosēžas zemapziņā un vēlāk iedvesmo radīt kaut ko jaunu, tāpēc no tā, ka noteiktas idejas vai izstrādājumu detaļas ir redzētas kaut kur citur, izvairīties nav iespējams.

"Man ir ļoti svarīgi ieguldīt cilvēciskumu un personiskumu, jo tas ir tas, kā mūsdienās arī mēdz pietrūkt, – vairāk aiziet uz kvantitāti un ražošanu," stāsta Madara. Viņa norāda, ka saprot – ražojot vairumā, ir iespējams labāk nopelnīt, bet pašlaik viņa to darīt nevēlas. Sniegt emocijas cilvēkiem ar saviem darbiem viņai ir svarīgāk.

Viens no produktiem, ko viņai visvairāk patīk darināt, ir izšūtie kakla aksesuāri: "Tad ir tā, ka es varu apsēsties un vienkārši ar sevi sēdēt, plūst domās un izšūt," par to darināšanu stāsta Madara. Viņa norāda, ka šos aksesuārus parasti iegādājas cilvēki no Amerikas Savienotajām Valstīm. Latvijā cilvēki šos aksesuārus vēlas iegādāties ar etnogrāfiskajām zīmēm. Madara norāda, ka īpaši iecienīti tie ir vīriešu vidū. "Ir arī sievietes, un decembrī es taisīju specifisku pasūtījumu ģimenei," stāsta Madara. Viņa norāda, ka ļoti būtisks ir ne tikai pats aksesuārs, bet arī tā dizains.

"Vienmēr ir aktuāli dažādi sīkumiņi, kas cilvēkiem patīk," pārliecināta ir Madara. Daudzus no šiem sīkumiem ir diezgan viegli pagatavot, un pat mājas apstākļos to nereti var darīt teju vai masveidā. Viņa gan pati tādus radīt nevēlas. "Var atrast kādu interesantu "odziņu" tajā laukā un nopelnīt, bet tas laikam nebūs man. Man ļoti patīk tas, ko es radu, tad es arī jūtos kā es," norāda Madara.

Viņa norāda, ka tas ne vienmēr ir viegli, īpaši, ja pasūtījums jāizpilda salīdzinoši īsā laikā. "Viss tiek darināts tikai ar rokām," saka Madara. Viņa norāda, ka savulaik taisījusi arī foto auskarus, kas bijis viens no vieglāk pagatavojamiem darbiem. Viņa aizrāvās ar fotografēšanu un izdomāja savu tehniku, kā "to bildi uzdabūt uz auskara". Tie nebija vienkārši apdrukāti auskari, tomēr Madara tos vienalga dēvē par savu masu produktu.

"Mans pirmais lielais autordarbs bija tuneļi no korķa materiāla. Tas bija bums," atceras Madara. Tuneļi ausīs bija ļoti populāri, un cilvēki meklēja pēc iespējas oriģinālākus ausu rotājumus. Uz Madaras radītajiem aksesuāriem bija īpašā tehnikā uzlikti attēli. Madara norāda, ka, lai arī viņas darinājumi var šķist visai atšķirīgi, tos vieno dizains, krāsas un forma. Un cilvēki nelielās dizaina detaļas pamanot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!