Krista saka, ka mammas jau zina – brīdis, kad bērns guļ, ir vienīgais laiks, kad var kaut ko padarīt. "Man laikam paveicās, viņš diezgan ilgi pusdienlaiku gulēja un vakarā gāja laicīgi gulēt – līdz naktij varēju izšūt un zīmēt, tāpēc arī tāds nosaukums," norāda Benjāmiņa mamma. Viņas radošie darbi ir ilustrācijas, acs formas un pēc vecmeistaru gleznām izšūtas brošas un T-krekli, uz kuriem mūsdienu interpretācijā atdzīvināti slaveni latvieši, piemēram, Imants Ziedonis un Vija Artmane.
"Esmu mācījusies Londonā sieviešu modi, tad sāku interesēties par izšūšanu. Pārcēlos uz Parīzi un studēju augsto modi, paralēli izšūšanu ar rokām "Chanel" paspārnē. Parīzē ir tāda skola, kur māca ar rokām izšūt, – sēdi visu dienu, 18 stundas, un izšuj pērlīti pa pērlītei," stāsta Krista. Viņas plānos bijis Latvijā nedaudz atpūsties, tomēr līdz ar mazuļa pieteikšanos dzīve mainījusies. Benjāmiņš nu jau vairākus mēnešus apmeklē bērnudārzu, kas Kristai ļauj pievērsties savām lietām, piemēram, māksliniece aktīvi plāno sava uzņēmuma atvēršanu: "Cerams, ka nākamgad būs jau kādi augļi."
Ar zīmolu "When Benji sleeps" māksliniece rada ilustrācijas, piemēram, līgavu portretus kāzām vai zīmējumus dzimšanas dienām. "Vienai sievietei taisīju Burkā kundzi, bija tāds seriāls, tad viņu zīmēju," atklāj Krista. Katrs pieprasa pēc savas gaumes. Savukārt uz krekliņiem māksliniece atveidojusi dažādus latviešus mūsdienu tēlā, piemēram, slavenu zīmolu – "Gucci", "Dior" vai "Chanel" – apģērbos. "Vija Artmane ir "Chanel" kostīmā. Ar domu, ka viņa visu laiku ir starp mums – dzīvo katrā latvietī," stāsta Krista. T-krekli un arī vecmeistaru gleznu brošas, kas izšūtas ar diegu, bijuši eksperimenti vasaras festivālam, kas paņēma ne mazumu mākslinieces laika, taču pieprasījums joprojām ir liels.
"Man ir svarīgi nevis naudu nopelnīt, bet tiešām darīt kaut ko tādu, kas man pašai liekas patīkami un skaisti. Negribas, lai ir divas vienādas brošiņas ar aci. Gribas, lai katrs akmentiņš ir izvēlēts," norāda Krista. Savukārt uz interviju jaunā sieviete paņēmusi līdzi acs formas rotas, kas krāšņi zaigojas un izceļas savā unikalitātē. Taujāta, cik laika aizņem vienas radīšana, Krista stāsta: "Actiņām varētu būt piecas sešas stundas. Tas ir roku darbs, pašas dizains, ar dabīgiem vai mākslīgiem akmeņiem."
Māksliniece atzīst, ka šobrīd viss notiek hobija līmenī, taču nākotnes plānos ir apavu radīšana: "Sākumā sieviešu no dabīgajiem materiāliem, kas nedara pāri videi, – ādas, kas krāsota ar dārzeņiem vai kaut ko tādu, ne metālu." Paralēli viņa zīmē skices un kārto "papīru lietas", tomēr cer, ka nākamā gada martā būs jau pieejama jaunā kolekcija.
Praktiska un radoša vienlaicīgi
Krista uzaugusi ar tēti: "Biju tāds mazais Tarzāns, kuram nav jāķemmē mati, nav jātīra zobi, jo mans tētis bija 21 gadu vecs jaunietis." Viņa jau astotajā klasē vecākiem – tētim un viņa trešajai sievai, kuru Krista sauc par mammu, – norādījusi, ka būs dizainere. Abi "taisījuši lielas acis", taču noticējuši jaunās meitenes sapnim. "Mamma tolaik uzreiz aizsūtīja mani uz zīmēšanas kursiem. 12. klasē jau pirms eksāmeniem biju iestājusies universitātē, pat nesatraucos par eksāmeniem," norāda māksliniece. Viņa jau sen zinājusi, ka kādreiz darbosies savā uzņēmumā, tomēr licies, ka tas notiks ātrāk. "No otras puses, esmu ļoti pateicīga, ka tas nenotika ātrāk, jo tad es nebūtu palikusi tik ilgi ar Benjāmiņu mājās. Mans nodoms bija līdz trim gadiem, bet tik ilgi es neizturēju."
Māksliniece norāda, ka var būt arī praktiska – radošums nav vienīgā viņas ikdienas sastāvdaļa: "Es varu būt organizēta, vienmēr ierodos laicīgi, viss ir pēc plāna. Mežāzis pēc horoskopa, tāpēc esmu vairāk sistemātiska." Taču dažreiz gribas pasapņot un taisīt brošas, nevis rakstīt dokumentus. Piemēram, dienā pirms intervijas kopā ar Benjāmiņu abi veidojuši pilsētu ar dēlam svarīgajām vietām – garāžu, veikalu, māju un saldējuma kiosku. Taujāta, kāpēc pievērsusies radošajam hobijam, Krista atklāj: "Diezgan skumīgi, bet laikam man nebija sajūtas, ka es pietiekami daru. Ar galvu jau saprotu, ka bērna pieskatīšana un dzīvošana mājās ir darbs par simt, ja ne visiem divsimt procentiem, bet man ar to kaut kā nepietika."
Sava veida vienmuļība novedusi pie skiču zīmēšanas un jaunām idejām: "Gribēju uztaisīt paklāju ar Rīgas karti, kurā būtu redzams Rainis ar Aspaziju staigājam. Tad es sāku tos personāžus zīmēt. Draudzenes atnāca un teica, ka jātaisa T-krekli. Kaut kā tas viss pats no sevis, bez lielas piespiešanās arī atnāca." Patriotiskā gada iedvesmota, Krista T-kreklos atdzīvinājusi tieši latviešu personāžus, taču apkārtējie ieteikuši izmantot, piemēram, Ernestu Hemingveju vai Virdžīniju Vulfu.
"Ar mūsējiem sāku. Maz cilvēku interesējas – visi vienmēr par pārējiem, citām tautām. Tās negribējās jaukt iekšā. Es arī pati, atzīšos, ja man būtu jāizvēlas, ņemtu Hemingveju, tāpēc man laikam gribējās latviešus," norāda māksliniece. Viņai licies uzjautrinoši, piemēram, Aleksandrs Čaks grupas "AC/DC" krekliņā: "Tāds ļoti subjektīvs viedoklis, es pēc savām sajūtām taisīju, bet Čaks ar "AC/DC" krekliņu ir ļoti foršs. Viņš bija tāds "rebel" (angļu val. – dumpinieks) savā attieksmē un dzejā. Ziedoni man savukārt gribējās tādu mīlīgāku – ar džemperi, nedaudz flirtējam." Māksliniece ilgi domājusi, meklējusi, kā tēli izskatīsies, tas nav bijis "uz dullo", bet gan ar pamatīgu izpētes procesu un ideju.
Mācībās Londonā un vēlāk Parīzē Krista pavadījusi astoņus gadus. Viņai licies, ka pēc izšūšanas konkursā iegūtās ceturtās vietas pavērsies jaunas iespējas, tomēr, kā viņa saka, lielais dzīves režisors uzdāvinājis dēlu. Savukārt, runājot par to, ko mums vajadzētu "aizņemties" no ārzemēm, Krista stāsta: "Droši vien attieksmi –viņi ir paši par sevi, pārāk neuztraucas, ko citi par viņiem padomās. Man tas ļoti patīk. Man bija ilgi jāpierod, ka tevi tā nopēta – drēbes, zīmolus un tādas lietas." Viņa uzsver, ka soma nevar norādīt, kas par cilvēku tu esi. Māksliniecei nedaudz grūtāk bijis iejusties Francijas skolā, jo tur cilvēki turoties kopā tādos kā bariņos. "Varbūt tā ir arī mana vaina, jo tagad kļūstu arvien atvērtāka un atvērtāka, tad es biju diezgan sevī iekšā, tāda kautrīgāka," teic Krista. Tomēr tagad sieviete ir gatava "visu likt uz āru", piemēram, radot savu uzņēmumu.
Māksla ir lielākā iedvesma
Krista norāda, ka viņas stilu varētu raksturot pēc garastāvokļa: "Dažreiz varu būt treniņtērpā, lielā džemperī. Citu dienu būšu augstpapēžu kurpēs, bet, protams, tagad, kad ir dēls, kad jāskraida un viņš jānēsā, papēžu kurpes ir arvien retāk." Viņa atklāj, ka arī mode mainījusies un cilvēki arvien biežāk izvēlas zempapēžu apavus. "Mans stils ir tāds māksliniecisks – ne pārāk sievišķīgs, bet arī ne pārāk vīrišķīgs. Pēc sajūtas," teic jaunā sieviete.
Raksturojot sevi kā mammu, viņa atceras bērnībā piedzīvoto: "Es augu ar tēti – tēta vārds ir tēta vārds. Viņš audzināja, ka var darīt visu. Patiesībā mēs paši kontrolējām sevi un to, kas notiek apkārt. Bet, kad viņš pateica, tad visi klausīja – nevarēja ne pa labi, ne pa kreisi. Jūtu, ka dažreiz man arī ir tā – paceļu balsi uz trim sekundēm, tad uzreiz nolaižu." Parasti pēc balss pacelšanas Krista stāsta un skaidro, ir mīļa un iejūtīga, taču nereti "iznāk laukā" tēta piemērs. Tāpat arī jaunā sieviete visu dara ātri, viņa atceras: "Līdz 16 gadiem es biju kādus četrus vai piecus cukurtraukus saplēsusi, jo visu daru ātri – viss krīt."
Kristas brošu sarakstā ir arī izšūtas vecmeistaru gleznas, tās gatavotas ierobežotā daudzumā. "Man ļoti patīk vecas lietas, mašīnas, "vintage" veikali. Vispār, ja var atrast kādu foršu apģērbu "vintage" veikalā, tas ir labāk nekā "Dior" vai "Gucci"," teic māksliniece. Viņai māksla ir ļoti svarīga: "Nesen biju Amsterdamā van Goga, arī Rembranta muzejā, tas ir tik skaisti, tik labi manai dvēselei – sēdēt muzejā un neiet laukā." Krista stāsta, ka Londonā viņai bijusi laba kultūras un mākslas vēstures pasniedzēja, kas par gleznām atklājusi nezināmas detaļas: "Viņa stāstīja, ka, piemēram, šajā gleznā attēlotā sieviete ir mirusi, tāpēc krāsa ir nedaudz zaļa. Savukārt tur aizmugurē ir patrona mīļākā. Visi šie stāsti ir tik cilvēcīgi un ar emocijām, tāpēc man ļoti patīk."
Taujāta, kur vislabāk atrast iedvesmu radošam darbam, Krista prāto: "Māksla un tās sajūtas, kas nāk no mākslas, ir lielākā iedvesma. Pirmā apavu kolekcija, ko es tagad zīmēju, top, pateicoties amerikāņu gleznotājam Deividam Hoknijam." Savukārt mammas, kas savieno darbu ar bērnu audzināšanu, sieviete sauc par varonēm un salīdzina ar Indijas dievu, kuram ir sešas rokas. Viņa norāda, ka, iespējams, Benjāmiņu izlutinājusi ar savu uzmanību: "Bērns, protams, reizēm arī jāatstāj garlaicībā, bet tā ir arī mana projekcija, es uzaugu bez mammas, man likās – ja man ir dēls, tad man vajag simtprocentīgi dot. Ja man būtu jāpelna nauda, tad es būtu to darījusi. Tādēļ tās mātes, kuras strādā, ir varones, "supermeni"."
Krista uzskata, ka mākslinieki un dizaineri Latvijā ir visai sarežģītā situācijā, tāpēc viņa domā ar sevis radītajiem apaviem iekarot ārzemju tirgu. "Tā pati mode – ir tik dārgi kaut ko taisīt. Ir tik maz pircēju – tad tu cīnies. Ja, teiksim, to darītu Francijā vai kaut kur, kur ir daudz vairāk cilvēku vai pirktspēja citāda, tad visu varētu citā līmenī un kvalitātē," teic māksliniece. Viņa piebilst: "Laikam latvieši ar to ir slaveni – ar savu patriotismu un mīlestību pret zemi." Tomēr visvairāk Krista novērtē pašmāju dabu: "Aizbrauc 40 minūtes no Rīgas uz vectēva laukiem, ieej pirtī – noperies kārtīgi, apēd zemenes no siltumnīcas – pasaule uzreiz liekas skaista."
