Foto: Privātais arhīvs
Pabeigusi mācības Latvijā, Elza Junkere pārcēlās uz dzīvi pie vecākiem Lielbritānijā. Atceļojusi uz jaunajām mājām, viņa iestājās koledžā, lai papildinātu savas zināšanas, un atrada darbu, tomēr tikai līdz brīdim, kad viņai bija iespēja sevi pilnveidot citādi. Elza nolēma doties uz Āfriku, konkrētāk – Ganu, kā brīvprātīgā un savas idejas vārdā bija gatava atdot pēdējo grasi un pat noskūt daļu matu. Par raibajiem piedzīvojumiem līdz tālajai zemei un par iespaidiem, turp aizbraucot un nodzīvojot jau septiņas no desmit atvēlētajām nedēļām, stāsta pati jauniete.

Elzas moto vienmēr ir bijis – otram darīt tā, kā gribētu, lai izturas pret tevi. "Dari labu, jo viss labais vienmēr atgriežas pie devēja. Ja es ko vēlos, tiecos pēc tā. Darot labu, pie mērķa var nonākt ātrāk, jo vienmēr blakus būs kāds, kas, tāpat kā tu, darot labu, palīdzēs sasniegt mērķus. Viens no maniem sapņiem bija aizbraukt uz kādu no mazāk attīstītajām valstīm kā brīvprātīgajai un palīdzēt, par to nesaņemot materiālas vērtības."

Foto: Privātais arhīvs

Šī gada februārī, klejojot pa internetu, Elza pamanījusi ICS (International Citizen Service) programmu, kurā ikviens aicināts pieteikties brīvprātīgo darbam. "Domāju, kāpēc gan to neizdarīt, jo vienmēr esmu to vēlējusies! Tā kā pagaidām nestrādāju savā sapņu darbā, kā arī visi citi apstākļi bija sakrituši tā, lai es nolemtu doties šajā piedzīvojumā, pieteicos." Tikusi cauri vairākām kārtām, viņa devās uz Londonu, lai intervijas laikā projekta rīkotāji pārliecinātos par Elzas izturību. Pēc nedēļas ilgas gaidīšanas apņēmīgā jauniete saņēma apstiprinājumu. "Bet tas ne tuvu nebija viss, lai sēstos lidmašīnā un dotos ceļā. Pirms došanās tika dots uzdevums saziedot noteiktu naudas summu, kas manā gadījumā bija 800 mārciņas (nedaudz vairāk kā 880 eiro). Mums bija jāizveido savs ziedojumu konts, lai visu iegūto naudu varētu pārskaitīt labdarībai "Challenges Worldwide". Lai sasniegtu mērķi un savāktu noteikto naudas summu, es pārdevu sev nevajadzīgās lietas – kleitas, kurpes, rotaslietas un citas mantas. Man laba draudzene ir friziere, kas bija gatava manas trakās idejas vārdā noskūt daļu no maniem matiem – tas bija kā izaicinājums man, lai piesaistītu cilvēkus palīdzēt man ar ziedojumiem. Noskūtos matus atdevu labdarībai, lai izveidotu parūku kādam, kam to vajag.

Lielu atbalstu saņēmu no saviem vecākiem un brāļa, kas bija ļoti lepni par to, ko daru. Tāpat ļoti daudz palīdzības un ziedojumu saņēmu no savas darbavietas bingo hallē – kolēģiem un apmeklētājiem.

Pateicībā par saziedoto un palīdzību es devos 85 kilometru braucienā ar velosipēdiem. Brauciens tika veikts kopā ar ģimeni. Mums šī brauciena laikā paveicās ar laikapstākļiem, bija silts un saulains," stāsta 24 gadus vecā jauniete.

Kad ziedojumi bija savākti, Elzai atlika noformēt dokumentus un atrisināt ar veselību saistītos jautājumus, proti, veikt vakcināciju.

Atskatoties uz izdarīto, apņēmīgā jauniete teic, ka būt par brīvprātīgo Āfrikā – tas nav nemaz tik viegli. "Tev ir jāparāda liels gribasspēks un jāiegulda darbs, lai tiešām tur nonāktu."

Neilgi pirms došanās uz Āfriku Elzai bija jādodas uz apmācībām, kur tika plaši izklāstīts viss būtiskais – gan par darbu, gan dzīvesvietu, aktivitātēm brīvajā laikā un noteikumiem, kas jāievēro.

Dzīvošana – ikdiena mājās un darbā

Foto: Privātais arhīvs

Interesanti novērojumi un iespaidi

Nauda nāk un iet, bet gūtās emocijas un pieredze paliks

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!