Krista Skara ar jauniešiem, kuri saskārušies ar likuma pārkāpšanu, kā brīvprātīgā strādā aptuveni trīs gadus. Sarunas, pastaigas un cita veida laika pavadīšana ar šiem jauniešiem Kristai sniedzot prieku un gandarījumu, kā arī sajūtu, ka esi noderīga visai sabiedrībai. Viņai pašai bērnu vēl nav, tāpēc arī brīvā laika, ko veltīt dzīvē nedaudz apjukušajiem jauniešiem, ir vairāk. Savukārt Uvai Segliņai pašas bērni jau lieli, tāpēc, kā pati smej, baznīcā iešanu viņa aizvieto ar līdzgaitniecību darbā ar jauniešiem. "Bērni ir izaudzināti, man ir laiks un vēlme palīdzēt citiem. Man ir pārliecība, ka es to varēšu. Vieni iet uz baznīcu, es savu brīvo laiku ziedoju jauniešiem."
Pabijusi Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Uva pie sevis nodomājusi – tie jaunieši taču ir manu bērnu vecumā... Tā arī sākusi darboties, bet viņa atzīst, ka jaunieši mēdz būt neuzticības pilni.
