Kā pārslēdzaties no "aktrises" uz "direktori"?
Tas ir forši un viegli. Esmu ļoti pateicīga, ka man ir iespēja apvienot šīs divas... Es pat negribu tās saukt par profesijām, tas ir dzīvesveids. Skatuve man palīdz atbrīvoties, visas pa dienu sakrātās emocijas varu tur atstāt. Ja runājam par vadītājas amatu – vairāk jāsaglabā vēss prāts, racionalitāte, izvairoties no emocionalitātes. Līdz ar to – šie divi darbošanās veidi manī ļoti labi sadzīvo. Man ir gan šī racionālā domāšana, spēja vēsi skatīties uz lietām, gan tā emocionalitāte, kas laužas no krūtīm. Tāpēc – ideāli! No rītiem es pielietoju vēso prātu, vakarā emocionāli izlādējos uz skatuves.
Vai šīs abas lomas nekad netraucē viena otrai?
Ja runā par traucēšanu... Direktore Dana bieži vien atsaka režisoriem izmantot aktrisi Danu uz skatuves. No desmit izrādēm noteikti vismaz astoņās nāk režisori pie manis ar jautājumu – vai spēlēsi manā izrādē? Tad vairumā gadījumu esmu spiesta atteikt. Atsaku tāpēc, ka man ir jākontrolē sava darba slodze, atsaku, jo uzskatu, ka jādod priekšroka dāmām no kolektīva. It īpaši – ja izrādē ir maz sieviešu lomu, bet vēlas mani, tad es izvērtēju ļoti rūpīgi, cik ļoti mani un vienīgi mani vajag kā aktrisi noteiktā uzvedumā. Pēc rūpīgas izvērtēšanas pieņemu lēmumu – piekrist vai atteikties.
Līdzīgu ceļu šobrīd iet Juris Žagars. Kādu padomu jūs viņam sniegtu?
Es justos ļoti jocīgi, ja dotu Jurim Žagaram kādu padomu (smejas). Drīzāk viņš man varētu to sniegt. Viņš ir ļoti gudrs un pieredzes bagāts cilvēks, biznesmenis. Domāju, ka Juris Žagars spēs īstenot visas savas ieceres. Tā kā esmu Dailes teātra 9. studijas audzēkne, jūtos piederīga arī šim teātrim. Man ļoti gribētos, lai Dailes teātris pavisam drīz piedzīvo jaunu uzplaukuma vilni. Es būtu ļoti priecīga to redzēt.
