Šovasar Alīna instagramā izveidoja savu profilu, ko nosauca par "Debesis sievietes acīm". Tajā viņa stāsta "par debesīm, lidojumiem un lidmašīnām pirmajā personā". Lidot viņa sāka 24 gadu vecumā, bet lielajā aviācijā ir no 28 gadu vecuma.
Iepazīstoties ar saviem sekotājiem, oktobra sākumā Alīna pavēstīja, ka viņai ir 42 gadi, jau 10 gadus viņa ir precēta un pašlaik ir daudzbērnu mamma – viņai ir trīs atvases. "Kopš dzimšanas dzīvoju Jūrmalā. Savu pilsētu es ļoti mīlu."
Ceļš uz aviāciju: kā piepildījās bērnības sapnis
Alīna atklāj, ka kopš bērnības sapņojusi par pilota darbu. Lūk, kā viņa apraksta savu ceļu: "Pabeidzu vidusskolu un mērķtiecīgi lūkojos tikai aviācijas virzienā. Tā kā tobrīd nebija iespējams kļūt par pilotu, iestājos Rīgas Aviācijas Universitātē avionikas inženiera specialitātē (tas ir elektriķis, radists un montieris vienā personā).
Pēc universitātes sāku strādāt "airBaltic" par tehniķi. Gandrīz sešus gadus apkalpoju un remontēju lidmašīnas. Man bija B2 kategorijas (visa avionika) un A kategorijas (ar mehānisko paplašinājumu) sertifikācija darbam ar holandiešu pasažieru turbopropelleru "Fokker 50"."
Paralēli darbam Alīna centās īstenot savu sapni par lidošanu – pabeidza privātpilota (PPL) kursus Latvijā, Lietuvā ieguva kvalifikāciju lidojumiem ar daudzdzinēju lidmašīnām, bet Šveicē, attālināti mācoties vasaras akadēmijā "Horison", ieguva aviolīniju pilota (ATPL) kvalifikāciju.
"Lielajā aviācijā lidoju kā "Boeing 735" un "733" otrais pilots, pēc tam biju "Fokker 50" kapteine, bet vēlāk atgriezos boingā kā kapteine. Mazajā aviācijā esmu lidojusi ar "Як-18Т", "Cessna 152", "Cessna 172", "Cessna — 310", "Як — 52". Vēl bija arī "Tiger" un "Piper", bet precīzus modeļus neatminos".
Neraugoties uz augsti attīstīto matemātisko prātu, Alīna ir radošs cilvēks. Savulaik viņa pat sacerējusi dzeju un dziesmas. Alīnai patīk fotografēt, meistarot dažādus darbus dekupāžas tehnikā, kopt dārzu un kārtot mājokli. "Nu, un protams, audzināt savus bērnus," viņa teic, ar smaidu piebilstot, ka "šis darbiņš nav vienkāršs, teiksim godīgi, lidmašīnu vadīt ir vieglāk."
Kapteiņa piezīmes: par ko neviens cits nepastāstīs
Savā instagramā Alīna publicē ne tikai skaistas fotogrāfijas, bet arī dalās ar interesantiem faktiem par aviāciju, lietas skaidrojot vienkāršā valodā. Lūk, daži piemēri.
"Aviācijā tiek izmantots angļu alfabēts, bet katram burtam ir savs aviācijas vārds. Visas vasaras ekipāžas zina, ka R lasa kā Romeo. Starp citu, mums kompānijā ir arī boings Džuljeta, kam borta numurs beidzas ar J."
"Lūk, ko mēs redzam meteoradarā – kur var lidot, bet kur ir bīstamas zonas. Princips ir līdzīgs luksoforam: zaļā krāsa – normāli, var lidot; dzeltenā – uzmanies, visādi var gadīties, ieskaitot turbulenci; sarkanā krāsa – nelien, bīstami! Ir vēl viena krāsa: magenta – violeta – tas ir ļoti bīstami! To esmu redzējusi ļoti reti. Parasti mēs izvairāmies no visa, kas ir dzeltens, sarkans un magenta."
"Vieta, kur Daugava ietek Rīgas jūras līcī. Šādu skatu piloti redz, kad Rīgā iet uz nosēšanos 18. joslā. Ieteka mums ir ļoti labs vizuālais orientieris, gatavojoties nosēsties."
"Pasažieru lidmašīnās logi ir no rūdīta silikātu vai organiskā stikla. Jebkurš logs vienmēr būs daudzslāņu, bieži vien trīskāršais, t.i., ar ārējo, iekšējo un vidusslāni.
Aviācijā stiklošanas prasības ir ļoti augstas, jo stiklam lidojuma laikā ir ļoti liela slodze – spiediena, temperatūras u.c. izmaiņas. Tiem jāiztur lieli triecieni, piemēram, saduroties ar putniem vai citiem priekšmetiem.
Reiz, kad es vēl lidoju kā otrais pilots, milzu kaija ietriecās priekšējā kapteiņa lodziņā. Trieciens bija tāds, it kā kaut kas uzsprāgtu. Stikls necieta, bet kaija gan, visticamāk, gāja bojā.
Pilota kabīnē priekšējie logi ir ar elektrisko apsildi. Reizēm tiek sildīti arī sānu lodziņi. Tas tiek darīts, lai lidojuma laikā stiklus neklātu sniegs un ledus.
Reizēm dažādu iemeslu dēļ stikli ieplaisā. Tas ne tikai ietekmē redzamību, bet, kas ir visbīstamāk, lidojuma laikā traucēt kabīnes hermetizāciju. Tādēļ jebkurai plaisai jāpievērš uzmanība. Pastāv noteikumi, ar kādām plaisām un kurā stikla slānī vēl kādu laiku drīkst lidot un ar kādām nedrīkst, jo nekavējoties jāmaina logs.
Reiz Amsterdamā stūrējām garām 747. boingam, kurš tobrīd bija saņēmis atļauju doties uz pacelšanos un tādēļ palielināja dzinēju jaudu. Gaisa plūsma no dzinējiem trāpīja otrā pilota logā. Tajā pašā mirklī atskanēja troksnis, it kā kāds būtu iemetis iluminatorā ar milzīgu akmeni, stikls pilnībā saplaisāja. Protams, mums bija jāatgriežas stāvvietā.
Vēlāk mēs tomēr aizlidojām, lai nogādātu lidmašīnu Rīgā uz loga maiņu – bet bez pasažieriem un ar athermetizētu kabīni. Kopš tā laika es arī uz sauszemes turos tālāk no lielām lidmašīnām. Katram gadījumam."
"Pirms dažiem gadiem lidoju uz Šeremetjevu, ekipāžā bija tikai sievietes. Pārsteidzoši, bet tieši Maskavas reisos cilvēki bieži ir sajūsmā par to, ka viņiem ir kapteinis – sieviete. Pēc nosēšanās man stjuartes nodod daudz pateicības un apbrīna sveicienu no pasažieriem. Patiesībā vienmēr ir patīkami uzzināt, ka pasažieriem paticis lidojums un mūsu darbs!"
