Modeles Gintas Lapiņas panākumi ir acīmredzami – viņa gozējas uz glancētu žurnāli vākiem, piedalās pazīstamu zīmolu modes skatēs un reklāmas kampaņās, kā arī nesen kopā ar Karlīnu Cauni dibinājusi modeļu aģentūru Latvijā. Šķiet neticami, taču Gintu tīņu vecumā trolejbusā pamanīja modeļu aģents, kurš tad vēl nenojauta, ka pēc vairākiem gadiem viņa kļūs par pasaules klases topmodeli.
Kuru valsti Ginta sauc par mājām, kādi ir viņas aktuālākie projekti, ko modele domā par nozares stereotipiem un kāpēc izveidota jaunā modeļu aģentūra, lasi turpinājumā.
Kādi ir jūsu šī brīža aktuālie projekti?
Mani šā brīža aktuālākie projekti ir modeļu aģentūra "ASE models" (Lapiņas un Caunes kopīgi izveidotā modeļu aģentūra – red.), kā arī cītīgi gatavojos "Unlikely models camp 2019", kas notiks jūlija beigās – nu jau trešo reizi pēc kārtas. Tāpat arī vēl joprojām turpinu darboties kā modele, kā arī jau gadu cītīgi strādāju pie saviem skaistumkopšanas līdzekļiem. Pagaidām tas viss vēl ir procesā, bet ceru, ka uz nākamā gada sākumu būs gatavs un rudenī jau varēšu par to pastāstīt vairāk. Darba ir daudz, un katrā ziņā ir ļoti raibi un interesanti.
Kuru pilsētu, valsti saucat par mājām?
Noteikti Latviju un ASV (Amerikas Savienotās Valstis – red.) – abas. Šobrīd esmu pārcēlusies uz dzīvi Losandželosā, bet man vienmēr tuva un mīļa būs arī Ņujorka. Tur nodzīvoju 10 gadus, un šajā pilsētā sākās mana karjera, kā arī Latvija man vienmēr būs manas mīļās mājas.
Tas varētu izklausīties mazliet banāli, bet vai kādreiz skumstat pēc Latvijas? Un ja tā, tad kuras ir tās lietas, cilvēki, vietas, kuru pietrūkst visvairāk?
Protams, skumstu. Tā vienmēr ir bijis. Bet es ļoti cenšos būt Latvijā pēc iespējas biežāk, it sevišķi vasarā, kā arī svētkos. Visvairāk skumstu pēc ģimenes un draugiem, klusuma, dabas un jūras. Kad karjeras sākumā aizbraucu prom, viss likās jauns un interesants, bet ar gadiem ļoti pieaug ilgas pēc Latvijas.
Daudz tiek runāts par to, ka modeles dzīvo bezrūpīgu un greznu dzīvi. Kā, jūsuprāt, ir patiesībā?
Man šķiet, ka par modelēm ir ļoti daudz stereotipu, kuri nepavisam nav patiesi. Bezrūpīgu dzīvi vari dzīvot tad, ja tu pats sev tādu izveido. Ir smagi jāstrādā, lai tā būtu. Protams, ir dažādi pasākumi, kur modelēm ir jāierodas, un tur varbūt ir daudz slavenību, bet tas nenozīmē, ka tā ir bezrūpīga dzīve. Modelei, lai kaut ko sasniegtu, ir jābūt stipram raksturam, ir smagi un daudz jāstrādā. Ne katra šo spriedzi var izturēt. Es esmu tam gājusi cauri un, skatoties atpakaļ, saprotu, cik daudz laika, darba un enerģijas jāieliek, lai kaut ko sasniegtu. Nepietiek tikai ar izskatu, ir jābūt kaut kam krietni vairāk.
Modeles darbs ir vērsts uz ārējo izskatu. Vai tikai tam ir nozīme? Vai tomēr savu dod arī modeles spēja, piemēram, izteikt savu viedokli?
Tā diemžēl vai par laimi ir šī darba specifika. Izskats tiek vērtēts, un tam ir nozīme. Bet tas nenozīmē, ka tikai baigās skaistules ņem par modelēm. Meitenei ir jābūt savai odziņai, kā arī garumam (garam augumam – red.). Ne mazāk svarīgs ir arī raksturs, jo kurš gan gribēs strādāt ar meiteni, ar kuru ir grūti sadarboties un komunicēt. Es te nerunāju par valodas barjeru, bet gan māku būt sabiedriskai. Modele noteikti nevar būt kautrīga un nerunīga, jo galu galā tiek vērtēts ne tikai izskats, bet arī raksturs. It sevišķi mūsdienās – meitenēm ir jābūt raksturam. Bieži tiek vērtēts arī tas, ko modele dara ārpus darba laika, – intereses, labdarība u. c.
Pirms kāda laika medijos parādījās ziņa, ka kopā ar Karlīnu Cauni dibināt savu modeļu aģentūru. Kā veicas ar to?
Jā, mēs ar Karlīnu esam nodibinājušas aģentūru "ASE models", kā arī kopā ar mums ir Vita Plūme, kas ir mūsu partnere un aģente uz vietas Latvijā. Kopā mēs esam ļoti spēcīga komanda un ļoti labi sadarbojamies savā starpā. Birojs mums ir Latvijā, bet strādājam no dažādām pasaules vietām, jo mēs ar Karlīnu vēl joprojām turpinām arī savas gaitas kā modeles.
Mūsu galvenais uzdevums ir meklēt meitenes Latvijā – attīstīt, sagatavot un sūtīt tālāk uz ārzemju aģentūrām. Darba ir ļoti daudz, bet ir interesanti arī mums pašām šo industriju iepazīst no otras puses! Tas, manuprāt, ir ļoti unikāli, jo mēs spējam meitenēm iedot ļoti daudz – gan kā modeles, gan kā aģentes. Šajā industrijā tomēr esmu 15 gadus un zinu daudz. Tāpēc mēs meitenēm gribam dot to labāko – palīdzēt, ieteikt, kā labāk rūpēties par sevi, kas ir svarīgi un kam pievērst uzmanību.
Kā uzturat sevi formā?
Es cenšos veselīgi ēst, bet tas nav grūti izdarāms, jo pēc dabas man vairāk garšo veselīgi ēdieni. Neesmu "junk food" cienītāja, bet kāja gan paslīd uz saldumiem. Vēl es ļoti daudz nodarbojos ar sportu, kas palīdz sakārtot un izvēdināt galvu, kā arī pati pēc tam jūtos daudz labāk. Parasti trenējos ar treneri, nodarbojos ar jogu vai "HIIT". Man patīk arī kardio treniņi. Vēl man palīdz tas, ka dzeru daudz ūdens. Nekad nedzeru kolas, fantas u. c., bet vienmēr ūdeni un no rītiem zaļo tēju. Es uzskatu, ka visam jābūt balansā – ja gribas šokolādi, apēd, bet tad nākamajā dienā to nedari un tā vietā aizej uz treniņu vai vienkārši izvēlies kaut ko veselīgāku.
Daudz tiek runāts par mainīgajiem modeļu standartiem. Arvien vairāk parādās "plus size" modeles un tiek uzsvērts veselīgāks izskats. Vai ar šīm tendencēm saskaraties arī savā ikdienā?
Jā, noteikti. Es jau daudzus gadus sadarbojos ar apakšveļas kompāniju "La Senza" un ļoti ilgi biju viņu vienīgā modele, bet tagad mēs esam četras un ļoti dažādas – gan izskatā, gan ādas krāsā, kas ir forši, jo ne visas sievietes var sevi iztēloties apģērbā, kuru reklamē tikai tieva meitene. Mēs galu galā esam dažādas, un, kad iepērkos, arī es skatos uz modelēm, kas ir līdzīgā izmērā kā es un blondiem matiem. Tāpat lielāka izmēra meitene tagad var sevi pielīdzināt tam, kas tiek reklamēts, jo reklāmās vairs nav tikai tievas meitenes. Tas, manuprāt, ir ļoti pozitīvi, jo agrāk, man šķiet, bija ļoti daudz ķermeņa kaunināšanas (body shaming), ja kāda bija lielākā izmērā par "standartu". Manuprāt, tajā visā ir liela "Instagram" ietekme, bet tas jau ir cits stāsts.
Kā pavadāt brīvo laiku ārpus darba? Vai jums ir kādi vaļasprieki?
Man ļoti patīk ceļot. Ir vēl tik daudz vietu, ko vēlos apskatīt, bet viena no manām mīļākajām vietām ir Meksika, kur gribu atgriezties vēl un vēl. Tāpat es daudz nodarbojos ar sportu, pavadu laiku ar mīļajiem un tuvajiem.
Kura modes skate ir iespiedusies atmiņā visspilgtāk?
Droši vien "Versace" šovs, kuru es noslēdzu kā pēdējā modele modes skatē. Tas ir ļoti liels gods. Vēl noteikti visas "Louis Vuitton" modes skates, jo tajās tiek ielikts ļoti liels darbs un vienmēr šis šovs ir oriģināls, kā arī tas notiek Parīzē, Luvras muzeja pagalmā, kas ir skaisti un vēsturiski. Viens no viņu foršākajiem šoviem, kas palicis atmiņā, – atklājot skati, nokrita priekškars, un mēs, meitenes, bijām sasēdinātas uz karuseļa, no kura pa vienai kāpām nost un gājām pa mēli. Emocijas bija tik neaprakstāmas. Iet pa mēli vispār ir baigā adrenalīna deva.
Kādas sajūtas bija iet pa mēli pašā pirmajā skatē, un kādas ir tagad? Vai gadu gaitā radusies pārliecība, pieredze, kas stresu mazina?
Noteikti katra reize ir ļoti īpaša. Ar laiku rodas pārliecība un pieredze, kas palīdz noiet drošāk, bet uztraukums tāpat nemazinās. Tās sajūtas vispār ir ļoti grūti aprakstīt, nav pat, ar ko īsti salīdzināt. Tu apzinies, cik daudz darba ir ielikts pirms skates, un, kad notiek skate, tev ir dots tas gods iznest tērpu pasaulei. Tas ir neaprakstāmi.
Ko jūs ieteiktu jaunietēm, kas apsver modeles karjeru?
Jaunajām meitenēm ieteiktu vispirms atrast labu "mātes aģentūru", kas palīdzēs un veidos karjeru pareizajā virzienā, kā arī izvērtēs, vai meitenei ir potenciāls. Tas ir pats sākums. Vēl gribēju pieminēt, jo saņemu ļoti daudz jautājumu par to, – modeļu aģentūra un modeļu skola ir divas dažādas lietas. Modeļu aģentūra ir aģentūra, kas palīdz meitenei atrast aģentūras citās valstīs un stratēģiski ieplāno viņas karjeru modes industrijā, kā arī, protams, palīdz meitenēm un apmāca viņas. Modeļu skola ir cita veida bizness. Tur nav garantēts tas, ka kļūsi par modeli, – tā vienkārši ir apmācība – gaita, pozas u. c.
