Gadījumā, ja arī tev šobrīd nepieciešama iedvesmas trieciendeva tiekties pretim saviem sapņiem un tomēr neatmest ar roku vaļaspriekam, kas jau vairāku gadu garumā sniedz laimes un gandarījuma sajūtu, aicinu izlasīt sarunu ar Kati Prihodko – vienkāršu un tai pat laikā košu, piezemētu un mērķtiecīgu – sievieti, kura deg par savu kaislību un ikdienā ar apbrīnojamu viegluma sajūtu apvieno pamata darba pienākumus Ask.fm klientu atbalsta un apkalpošanas nodaļas vadītājas amatā ar sava bloga Katie.lv veidošanu, izmēģinot arvien jaunas ēdienu receptes un iemūžinot tās dzīvīgās fotogrāfijās.
Katliņš burbuļo, panna čurkst, bet pati cenšos pagūt visu izdarīt vajadzīgajā laikā
Kate ir dzimusi Madonā, tomēr jau no sešu gadu vecuma par savām mājām dēvē Rīgu. Tiecoties iepazīt un izprast dabas un cilvēka nepārtraukto simbiozi, studējusi Latvijas Universitātē, apgūstot vides zinātni, tomēr ikdienā nu jau trīs gadus darbojas ar gūto izglītību gluži nesaistītā jomā, strādājot par sociālā tīkla Ask.fm klientu atbalsta un apkalpošanas nodaļas vadītāju.
Kates sirdslieta jau no pusaudzes gadiem ir ēdiena gatavošana un fotografēšana, zināšanām abās jomās nemitīgi tiekot papildinātām, gan meklējot arvien jaunu informāciju, gan nebaidoties eksperimentēt un gūtos rezultātus publicējot nesen izveidotā bloga virtuālajās lapās. Tāpat, papildinot savu fotogrāfiju portfolio, Kate ir sadarbojusies arī ar zīmoliem BBurger, Ghetto Burger, Raw Garden, The Beginnings un citiem.
Sapratu, ka man nepiemīt tāda mēroga talants, lai es spētu radīt mākslu. Atsevišķos laika posmos fotografēšanā ieturēju arī pauzes, tomēr atkal un atkal atgriezos pie kameras.
Kā smejas Kate, uzdzirkstījot sievietes dzidri zilajam un vērīgajam skatienam, kaisle pret eksperimentiem virtuvē un fotografēšanu šobrīd ir tik liela, ka ikdienā jāpagatavo vismaz trīs pārdomātas un košas maltītes, lai ne tikai pilnībā izmantotu tik vērtīgo dienasgaismu, kas fotografēšanai ir vispateicīgākā, bet arī nepalaistu garām kādu no sezonālajiem produktiem. Draudzenes iniciatīvu ar prieku, protams, izbauda Kates draugs un darba kolēģi, kuri labprāt izmanto iespēju nogaršot dažādos ēdienus, tos atzinīgi novērtējot.
"Darba dēļ šobrīd fotografēšanai ikdienā gan neatliek tik daudz laika, kā gribētos, tomēr savas zināšanas šai jomā nemitīgi cenšos papildināt. Fotografēt sāku vēl skolas laikā, taču sapratu, ka man nepiemīt tāda mēroga talants, lai es spētu radīt mākslu. Atsevišķos laika posmos fotografēšanā ieturēju arī pauzes, tomēr atkal un atkal atgriezos pie kameras.
Savukārt ēdiena gatavošanas maģiju iepazinu vidusskolas laikā. Biju veģetāriete, tāpēc ēdienus sev man nācās gatavot pašai. Pamazām atklājot produktu dažādās kombinācijas, garšas un receptes, šis process mani aizrāva arvien vairāk. Tas taču ir tik interesanti – salikt kaut ko kopā un skatīties, kas no tā visa sanāks, kamēr katlā kaut kas burbuļo, pannā – čurkst, bet es pati vēl kaut ko griežu, nazim klaudzot pret dēlīti un man cenšoties ēdienu pagatavot receptē paredzētajā laikā," stāsta Kate.
Sevis gatavoto ēdienu fotogrāfijās blogere sāka iemūžināt pirms diviem gadiem, izveidojot arī savu pirmo blogu. Tā rakstīšana gan pamazām apsīka, Katei radot arvien jaunas virtuālās dienasgrāmatas, taču arī nākamo uzturēšanā apsīka iedvesmas un apņēmības.
"Brīdī, kad to visu sāku, šķita, ka man nekas nesanāk, jo iecienītie ārvalstu blogi bija daudz košāki, profesionālāki, pieņemu, lasītājiem arī saistošāki. Tā nu lielākajā daļā gadījumu mana rakstītkāre aprāvās jau pēc mēneša. Vēlāk gan sapratu, ka, lai kaut ko radītu, nav nepieciešams vien talants, bet arī pacietība un spēja ilgstoši strādāt, arvien uzlabojot savus rezultātus. Tā nu mans sniegums pakāpeniski uzlabojās. Sākumā centos atkārtot sevi iedvesmojošu fotogrāfu veikumu, pēc tam piefiksēju, ka rodas vien man raksturīgs un unikāls stils.
Pagaidām man gribas dzīvot tieši no tā, nedomājot par finansiāliem aspektiem, taču, pieņemu, nākotnē noteikti domāšu, kā to visu pavērst nopietnāk.
Manam jaunākajam blogam šobrīd ir vien pieci mēneši, taču esmu apņēmības un entuziasma pilna iesākto turpināt. Man patiešām patīk tas, ko daru," pārliecināti nosaka sieviete.
Lasītāju prieks ir labākais atalgojums par manis veikto darbu
Protams, Kates ikdienā iedvesma joprojām tiek gūta, arī aplūkojot ārvalstu blogeru un fotogrāfu darbus. Tuvs jaunajai autorei ir skandināvu dizains, īpaši zviedru mākslinieku darbi.
Taujāta, vai visas Kates ēdienreizes patiesi ir tik estētiski nevainojamas, viņa pasmaida, atbildot, ka reizēm ātrums tomēr ir svarīgāks par to, kā visefektīgāk izkārtot maltītes sastāvdaļas vai kādas krāsas šķīvi izvēlēties, tāpēc ikdienas ēdienkartē bieži sastopamas arī sviestmaizes, kas garšo krietni labāk, nekā izskatās, un ir apēdamas pāris minūšu laikā.
Kates mīļākā dienas daļa ir brokastu laiks. Ja nav jāsteidzas, virtuvē tiek pavadītas vairākas stundas, eksperimentējot ar receptēm, kā arī ļaujoties fotografēšanas kārei. Savukārt iecienītākie ēdieni, kuru gatavošanā iespējams dažādi izpausties ir pastas un arī wok maltītes no dažādām sastāvdaļām.
Taujāta par nākotnes mērķiem saistībā ar bloga attīstīšanu un paplašināšanu, Kate atzīst, ka šobrīd tas vērtējams vien kā autores sirdslieta, Katei par ienākumu gūšanu no bloga veidošanas pat nedomājot: "Ceru, ka cilvēkiem patīk tas, ko daru, jo atzīšanās, ka kāda no manis ieteiktajām receptēm ir izmēģināta, turklāt rezultāts bijis lielisks, ir labākais, ko varu par sevis ieguldīto darbu saņemt un dzirdēt. Pagaidām man gribas dzīvot tieši no tā, nedomājot par finansiāliem aspektiem, taču, pieņemu, nākotnē noteikti domāšu, kā to visu pavērst nopietnāk."
Savukārt, domājot par iedvesmas avotiem, no kuriem Kate smeļas idejas receptēm un fotogrāfiju kompozīcijām, blogere atzīst, ka nevadās pēc konkrētām instrukcijām un ideālā rezultāta iegūšanas nolūkos kombinē vairākas no dažādiem resursiem piefiksētas receptes, kā arī nereti iedvesmojas vien no fotogrāfijām, lai pagatavotu to, kas, pirmkārt, piesaistījis skatienu. Tāpat izmantoti tiek sezonāli produkti.
Lai gan saņēmām, kā izteicās īpašnieki, labāko numuriņu, dzīvojām istabā, kur tualete bija vien caurums grīdā, savukārt duša atradās virs tā. Viesnīcā nebija apkures, savukārt istabas logus nevarēja aiztaisīt ciet.
Piemēram, rudens sezonā blogere aicina izmantot tā bagātīgās veltes dažādu krēmzupu un sacepumu gatavošanai, kā arī eksperimentēt ar augļiem dažādās kūkās un pīrāgos (red.piez. - receptes atradīsi raksta noslēgumā).
Sarunāties ar pandām un atteikties vistai nogriezt galvu
Jāatzīst, ka Kates personība ir iedvesmojoša ne tikai viņas vaļasprieka, bet arī dzīves kāres un bezrūpības dēļ. Tieši tā mudinājusi nedēļu pavadīt Ķīnā, veicot brīvprātīgo darbu pandu kopšanas un sugas saglabāšanas centrā, kas izvērties par neaizmirstamu piedzīvojumu.
"Uz Ķīnu aizbraucu tāpēc, ka man jau krietnu laiku biju ideja par iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā, turklāt apstākļi izveidojās tā, ka pamanīju šo iespēju, konkrētajā dzīves posmā esot viena - mani nekas neatturēja no došanās ceļā.
Tas gan sanāca samērā dārgi un Ķīnā dzīvoju nedaudz ilgāk par nedēļu, tomēr piedzīvotais sniedza lieliskas emocijas. Uzturējos mazā pilsētiņā - Čuncjinā, kas ir netālu no Tibetas.
Neilgi pirms došanās pie pandām iepazinos ar savu draugu, kurš vēlējās man pievienoties. Par viņa lēmumu biju ļoti priecīga, jo, lai gan parasti ceļoju vienatnē, tā pilnvērtīgāk izbaudot šo laiku, drauga klātbūtne šī brauciena laikā bija liels atbalsts," atminas Kate, kura, taujāta par to, kāpēc līdz iepazīšanās mirkli ar tagadējo otro pusīti tika iecienījusi ceļošanu vienatnē, vien pasmaida – tā taču bija interesantāk!
"Dzīvošana konkrētajā pilsētā bija samērā saspringta, jo tūristi šeit ir liels retums, savukārt vietējie iedzīvotāji pret atbraucējiem ir noskaņoti pat samērā naidīgi. Tāpat viņus acīmredzami izbrīnīja mūsu atšķirīgais izskats. Uz mums rādīja ar pirkstiem, sačukstējās, tur patiesi jutos neomulīgi."
Šķita, ka tieši Ķīnā būs iespējams ēst garšīgākos rīsus, taču kļūdījāmies. Tā nu, lai uzņemtu papildus kalorijas, dzērām alu. Kad ēst gribējās neizturami, gājām gulēt.
Jāpiebilst, ka pārsteigumu atbraucējiem sagādājusi arī viesnīca, kurā ceļabiedri mitinājušies: "Lai gan saņēmām, kā izteicās īpašnieki, labāko numuriņu, dzīvojām istabā, kur tualete bija vien caurums grīdā, savukārt duša atradās virs tā. Viesnīcā nebija apkures, savukārt istabas logus nevarēja aiztaisīt ciet. Tā nu mums nācās gulēt ar visām drēbēm pie atvērta loga."
Zināmu pārbaudījumu brauciena laikā sagādājusi arī pārtikas atrašana. Tolaik vēl Kate bijusi veģetāriete, taču tādas iespējas kā gaļas neēšana Čuncjinā vienkārši nav bijis. "Ēdiens, ko mums pasniedza, izskatījās pēc kopā saliktiem produktu pārpalikumiem – tauki, vistu kājas ar visiem nagiem, skrimšļi. Tas viss tika pasniegts ar dažādām mērcēm un marinādēm.
Kad šķita, ka mūs piemeklējusi veiksme atrast restorānu, sastapāmies arī ar nākamo pārsteigumu. Restorānā saņēmām piedāvājumu izvēlēties kādu no turpat līdzās esošajām vistām vai pīlēm, lai paši tai uz vietas arī nogrieztu galvu. No šādas "privilēģijas", protams, atteicāmies, pasūtot ēdienu no jau sagatavotās gaļas. Tomēr arī tas lika vilties – ēdiens peldēja taukos un tam bija apdedzinātas un noplūktas vistas ādas garša. Šo aromātu atminos no bērnībā pavadītajām brīvdienām pie vecmāmiņas laukos," par kolorītajām atmiņām smejas Kate.
Beigu beigās pāris nedēļas garumā pārticis tikai no rīsiem, taču arī tie, lai cik pārsteidzoši un Ķīnai šķietami neraksturīgi arī nebūtu, bijuši salipuši, ūdeņaini un bezgaršīgi.
"Šķita, ka tieši Ķīnā būs iespējams ēst garšīgākos rīsus, taču kļūdījāmies. Tā nu, lai uzņemtu papildus kalorijas, dzērām alu. Kad ēst gribējās neizturami, gājām gulēt," smaida Kate.
Protams, brauciena patīkamākā daļa bijis darbs ar pandām. Tās apmeklētas ik rītu, uzkopjot voljērus, kā arī dienas garumā dzīvniekus barojot.
Jāpiebilst, ka brīvprātīgā darba programma, pēc Kates domām, gan nav bijusi samērā pārdomāta. Pēc desmit minūšu darba sekojusi vairākas stundas ilga pauze, kas izmantota iepazīstot tuvējos pakalnus, ciematus un elpu aizraujošās dabas ainavas.
"Sastapšanās ar pandām bija fantastiska – dzīvnieki mūs atpazina jau pēc pirmās dienas. Joprojām ar prieku atceros skatu, kā lāči, turot ķepā burkānus, tos, gluži kā cilvēki, grauza, lūkojoties mums acīs. Šo pieredzi labprāt izbaudītu vēlreiz," nosaka Kate, man iedomājoties, ka, baudot apkārtējo pasauli ar viņai raksturīgo tvērienu, tas nebūt nav neiespējami.
Tomātu krēmzupa
Garda tomātu krēmzupa, kurai pievienoti sarkanie sīpoli un ķiploki izteiksmīgākai garšai. Tam visam pa virsu sāļais Parmezāna siers. Lieliska maltīte, lai sasildītos vēsajās rudens dienās.
Rīsu nūdeļu rullīši ar avokado, gurķi un redīsiem
Pavasara rullīši jeb spring rolls ir no Āzijas virtuves nācis gardums, kuru iesakām baudīt kopā ar sojas mērci. Rullīšu būtība ir pavisam vienkārša – plānajā rīsu papīrā ietin dārzeņus, kas vislabāk iet pie sirds, pievieno nedaudz sezama sēkliņu kraukšķīgumam un visu tin ciet.
Burkānu kūka ar svaigā siera krēmu un lazdu riekstiem
Nesen es pagatavoju pirmo burkānu kūku savā mūžā. Neliekuļošu, ka agrāk būtu par tām bijusi sajūsmā. Taču jau pēc pirmā kumosa es sapratu, ka gatavošu vēl! Nezinu, kur slēpjas atminējums. Varbūt izcilajā krēmā vai kanēlī un riekstos, bet šis tiešām ir ideāls garšu savienojums!
