Kad cilvēka ādas gabaliņi iedvesmo radīt. Neordinārās Ausmas Šmites māksla un dzīve
Foto: Zane Tuča

Māksliniece, bijusī pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī topošā grafikas restauratore Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Ausma Šmite izstrāvo radošas personības zibeņus. Viņas mākslinieciskais skatījums šobrīd redzams arī Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja izstādē "Ādas", kur, kā norāda pati Ausma, spēles ar tetovējumu tēmu bija interesantas ziņkārības un radošā impulsa dēļ.

Mūsu sarunas laikā Ausma savas domas sakārto ar žestu palīdzību. Dažkārt tie palīdz izprast kāda teikuma svarīgumu, citkārt norāda uz pamatotību un tēmas nozīmību. Vēl viņa naski gaisā zīmē shēmu kombinācijas. Skaidrs ir viens – Ausma Šmite ir māksliniece ne tikai savā profesionālajā jomā, bet arī dzīvē un ikdienā.

"Mana pārliecība ir, ka par mākslinieku vairāk vai mazāk piedzimst. Ir kaut kādi talanti, ko pamana jau bērnībā – ģimenē. Tad nolemj, vai attīstīt tālāk vai ne. Mana ģimene, konkrētāk – mamma, nolēma to attīstīt," stāsta māksliniece. Tieši mamma aizvedusi mazo meiteni uz pirmajiem zīmēšanas pulciņiem. Vēlāk ceļš bijis tik loģisks, ka nemaz nav uzdoti citi jautājumi – par to, vai kas cits varētu būt galvenā dzīves lieta. "Apmēram 13, 14 gadu vecumā es uzzināju, ka ir tāda Mākslas akadēmija. Sāku domāt kā bērns, kas notiek tālāk pēc skolas. Un tad es sapratu, ka man vispār nav citu jautājumu – tā arī ir tā iestāde, kurā es vēlos studēt, un tas man palīdzēs kļūt par mākslinieku," tā Ausma.

Viņa iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā un beidza gan bakalaura programmu, gan maģistrantūru: "Un tad es kļuvu par mākslinieku. Patiesībā tas brīdis, kad kāds sevi sāk saukt par mākslinieku, ir ļoti atšķirīgs, kā kuram. Es ļoti ilgi cīnījos ar sevi, ar domām par to, kas tad īsti ir mākslinieks, vai es sevi vispār drīkstu saukt par mākslinieku." Ausma neatceras, kurā brīdī tas noticis, tomēr pēc pirmajām izstādēm, kad notika darbs pie dažādām tēmām, viņa varējusi saukt sevi par mākslinieci.

Brīdī, kad studenti stājas akadēmijā, ir jāizveļas konkrēta apakšnozare. Kā norāda Ausma, neizbēgami ir tas, ka process ietekmē turpmāko radošo darbību, jo katrai nozarei ir sava specifika un to padziļināti apgūst studiju laikā. "Vai tā būtu gleznošana vai, manā gadījumā, grafikas māksla. Es vairāk vēlētos vērst uzmanību uz to, ka es sevi nesaucu par grafiķi, es sevi saucu par radošo mākslinieci. Protu grafikas tehnikas, ne visas, protams, bet man ir bijis ieskats vairākumā no tām. Es daru arī citas lietas – zīmēju, arī reizēm ar akvareļiem, lai gan tā arī ir grafikas tehnika," teic māksliniece.

Taujāta par šī brīža aktuālajiem darbiem, Ausma stāsta, ka darbojas zīmēšanas tehnikā. Tomēr netiek zīmēts, piemēram, ar parasto zīmuli, bet gan ar marķieriem. Šos rīkus var iegādāties jebkurā rakstāmpreču veikalā, un, kā atklāj māksliniece, izmantojot krāsainus marķierus, izdodas radīt ļoti dzīvespriecīgus darbus.

Source

DELFI Viņa

Tags

Iedvesma Izstādes Lasāmgabali Māksla Sievietes
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form