Foto: Kintija Andersone
Pirms pieciem gadiem, 1. septembrī Rebekai Geslerei sākās jauns dzīves posms – tika uzsāktas studijas augstskolā. Bieži vien jauns sākums ietver sevī neziņu, bailes – kas un kā būs, satraukumu. Dodoties uz pirmo lekciju, šīs sajūtas piemeklēja arī Rebeku, bet meitene pirms tam lūgusi Dievu, lai noliek blakus īstos cilvēkus. Nokavējot lekcijas sākumu, viņa apsēdās tobrīd vienīgajā brīvajā vietā – blakus Līgai Rīgai. Tā sākās stāsts par skaistu draudzību, kopīgi izveidotu biznesu, bet pāri visam, kā saka pašas meitenes – stāsts par Dieva svētību.

Studējot 3. kursā, meitenes saprata, ka vēlas kopīgi darboties, jo viena otrā saskatīja līdzīgu dzīves uztveri un saskaņu savā starpā. Laikā, kad Rebeka studēja Francijā, viņā parādījās liela vēlēšanās pašai kaut ko radīt. "Pirms tam jau ļoti labi biju iepazinusi Līgu un zināju – viņa man ir tuvs cilvēks, kurš saprot manas vērtības, tāpēc, kad atbraucu atpakaļ, paaicināju Līgu uz liktenīgo sarunu par kopīgu darbošanos," stāsta Rebeka, kura bija pārliecināta, ka ar nevienu citu strādāt kopā negribētu. "Vai nu es to darītu kopā ar Līgu, vai viena pati."

Piparmētra īstenībā ilgi pie mums nāca, bet, kad atnāca, tad abas uzreiz sapratām – tas ir īstais.
Līga Rīga

Sākumā Rebekai nebija konkrētas idejas, ko tieši viņa gribētu radīt. Bija vienkārši stipra gribēšana un vēlēšanās radoši darboties. Idejas parādījās, kad Līga piekrita mesties iekšā biznesā un izveidot savu uzņēmumu, ko draudzenes nosauca par "Piparmētru". Līga stāsta, ka varianti nosaukumam bijuši daudz, bet, šobrīd par tiem iedomājoties, abām jāsmejas un jāsaka vārdi – pilnīgi garām. "Piparmētra īstenībā ilgi pie mums nāca, bet, kad atnāca, tad abas uzreiz sapratām – tas ir īstais." Rebeka papildina draudzeni sakot: "Par citiem variantiem bija divējādas sajūtas, nevarēja saprast – ir vai nav, bet ar piparmētru tiešām uzreiz – jā, tas ir īstais. Mums patīk svaigas lietas, un piparmētra noteikti asociējas ar svaigumu, tāpat mums ļoti garšo piparmētru tēja." Viņas uzsver, ka uzņēmuma nosaukums rada tikai pozitīvas sajūtas un līdz ar tā izveidi piparmētra vairs nesaistās tikai ar ēdienu, meitenes piešķīrušas jaunu nozīmi šim vārdam. Zīmols šogad otro gadu piedāvā oriģinālu plānotāju, kartītes ar īpašiem tekstiem, pie sienas liekamus plakātus, pierakstu klades, kā arī jaunāko veikumu – ceļa krūzes piedzīvojumiem.

Tuvojoties 2017. gadam, cilvēkiem tika piedāvāti dažnedažādi plānotāji. Meitenes no "Piparmētras" par lielo konkurenci nebēdā, gluži otrādi – priecājas. "Tu redzi, kur tev ir jāaug, redzi tās lietas, kas varbūt mums ir jāpamaina. Mēs varam tikai mācīties no konkurences," norāda Rebeka. Lai arī zīmols ir pavisam jauns, tam jau ir savi pastāvīgie klienti, par kuriem meitenes ļoti priecājas. "Prieks, ka cilvēks ir lietojis mūsu pirmo plānotāju un ka tagad izvēlas vēlreiz mūsu otro, jo tas nozīmē, ka viņam ir paticis. Cilvēki sūta mums atsauksmes, arī dāvaniņas, un tad pārņem sajūta, ka viss ieguldītais darbs un laiks, ko esi veltījis, ir tik ļoti vērtīgs. Viss atmaksājas tikai no tā vien, ka cilvēks pasaka – es lietoju jūsu plānotāju, man ļoti patīk," smaidot atzīst Rebeka, un Līga piebilst, ka cilvēki pat viņas iepriecina ar pašceptiem gardumiem.

Jāturpina uzsāktais ceļš: kā jaunietes atradušas laiku biznesam un studijām

Foto: Kintija Andersone

Nav daudz tādu gadījumu, kad studenti jau studiju laikā veiksmīgi izveido paši savu biznesu. "Piparmētrām" tas izdevās pat neskatoties uz to, ka abas meitenes ne tikai mācījās pilna laika klātienē, bet arī paralēli strādāja katra savā reklāmas aģentūrā. No rīta gāja uz skolu – studēja, rakstīja referātus, mācījās eksāmeniem, pēc skolas uzreiz skrēja uz darbu, kur strādāja līdz septiņiem, astoņiem vakarā, jo bija jāizdara viss, kas skolas dēļ bija iekavēts, un tad vēlā vakarā jāstrādā pie sava uzņēmuma. "Tas vispār nebija viegli, ļoti "rukājām" tajā laikā. Visgrūtāk bija piespiest sevi uz skolu aiziet un sākumā ar sevis disciplinēšanu gāja tā kā gāja," teic Rebeka.

Meitenes neslēpj, ka sanāca kavēt lekcijas un "iekrāt parādus", bet ir pateicīgas pasniedzējiem, kuri bija saprotoši. "Viņi priecājās par to, ka studenti var kaut ko izdarīt un sasniegt, tāpēc arī panāca mums pretī kādu solīti," turpina Rebeka.

"Daudzi nemaz neapzinās, cik smags darbs jāiegulda savā uzņēmumā. Piemēram, kad sākām, tad mums vēl nebija sava grāmatveža, mēs pašas gājām uz Valsts ieņēmumu dienestu, uz Uzņēmuma reģistru, visu darījām pašas. Īstenībā sākumā mūsu uzņēmumu pat neapstiprināja, viss aizkavējās, bet mēs sapratām, ka mums jāiet vien tālāk pa uzsākto ceļu līdz mērķim, jo nedrīkst apstāties mazu neizdošanos dēļ," pārliecināta ir Līga. Savukārt Rebeka uzsver, cik nozīmīgs bijis un ir atbalsts no savējiem brīžos, kad jāsaskaras ar grūtībām. "Mums ir laba komanda, kas vienmēr atbalstīs, kad esam pagurušas, pastāstīs kādu joku vai iepriecinās. Mums ir brīnišķīgas ģimenes, kas visu laiku mūs ir atbalstījušas gan finansiāli, gan morāli, gan ar visādiem nakts darbiņiem, kad mums vajag kaut ko palīdzēt, kā arī ar ieteikumiem un padomiem, arī draugi mums ir ļoti saprotoši. Tieši šis atbalsts no savējiem mums vienmēr ir palīdzējis nepadoties, palīdzējis iet uz priekšu un citreiz, kad pazudusi drosme, viņu atbalsts iedod to mums atpakaļ." Draudzenes un biznesa partneres ir vienisprātis, ka visu ir iespējams paveikt, pat ja iet ļoti grūti, jo svarīgākais, lai sirdī mīt pārliecība, ka tas, ko dari, ir tev dārgs.

Vērtība – cilvēku sajūtas: ko saražojušas jaunietes

Foto: Kintija Andersone

Rebeka un Līga izveidoja savu uzņēmumu, jo vēlējās iepriecināt citus. Savs bizness viņām nenozīmē vienkārši kartīšu, plānotāju vai plakātu pārdošanu. Tas ir, kas vairāk. "Piparmētra" ar saviem produktiem izsaka sava zīmola un katras meitenes individuālo vērtību – tās ir cilvēku sajūtas. "Uzdāvinot skaistas lietas, cilvēkiem tiek uzdāvinātas sajūtas," pārliecināta ir Līga.

Rebeka piekrīt un piebilst, ka "mūs iepriecina tā doma, ka kāds nopirks to kartīti un tālāk viņš iepriecinās kādu citu. Mēs zinām, ka tās lietas, ko mēs radam, aiznes tālāk prieku cilvēkiem. Tas nav produkts, kas stāvēs kaut kur malā, bet gan, tas dos cilvēkam emocijas. Tā ir liela mūsu uzņēmuma vērtība."

Zīmola "Piparmētra" kartītes rotā vienkārši, bet patiesi vārdi, kurus meitenes pašas izdomājušas. Piemēram, "Tu esi mani svētki", "Mēs šodien svinam Tevi", "Tu esi manas mājas." Rebeka atklāj, ka "teksti rodas ikdienā, esot kopā ar īstajiem cilvēkiem. "Tu esi manas mājas" es teicu savam draugam, "Tu esi mani svētki" saku Līgai." Arī tik vienkāršs vārds kā "Paldies" vai "Nekad nepadodies" ir uz kartītēm, jo pēc Līgas domām, ir ļoti daudzi cilvēki, kuriem tieši šie vārdi ir vajadzīgi."

Savas un uzņēmuma vērtības meitenes iekļāva arī savos lielākajos projektos – iepriekšējā gada plānotājā "Svinēt dzīvi" un šī gada plānotājā "Būt par latvieti". Ja pirmais plānotājs bija par to, ka ir tik daudz lietas, par kurām priecāties un, neskatoties uz visām grūtībām, ikdienā ir iespējams svinēt dzīvi, tad jaunākais veikums ir par to, cik skaisti būt latvietim.

Labākais draugs – labākais biznesa partneris

Foto: Kintija Andersone

Ir dzirdēts, ka neiesaka veidot kopīgu biznesu ar tuvu draugu vai ģimenes locekli, jo tas var sabojāt attiecības. Labākās draudzenes uzskata, ka tas ir tikai mīts un kam tādam negrib ticēt.

"Labam draugam var uzticēties un stāstīt pilnīgi visu. Tā ir vērtība, ka tev ir labākais draugs, ar kuru kopā to darīt, nevis biznesa partneris, kuram tu īsti nevari pat pateikt kaut kādas svarīgas lietas, kas tevi uztrauc," saka Līga. Meitenes uzsver, ja biznesa partneris ir tavs labākais draugs, tad valda lielāka sapratne cilvēciskās un ikdienišķās lietās. "Piemēram, es jūtos slikti un gribu ātrāk aiziet prom – Līga mani sapratīs un teiks, lai eju atpūsties un pastrādās arī manā vietā, bet biznesa partneris, kurš nav tev tuvs, var pateikt – nē, tev ir darbs, strādā," ir pārliecināta Rebeka. Lai arī kāda būtu situācija uzņēmumā, draugi vienmēr viens otru atbalstīs.

Nopietnu strīdu meitenēm neesot, ja nu vienīgi viedokļu atšķirības, bet viņas vienmēr nonāk līdz kompromisam, jo kā vienai, tā otrai ir svarīgi, lai abām "Piparmētru" meitenēm patīk rezultāts. Viņas viena otru papildina.

"No Līgas es mācos to, ka līdz detaļām visam jābūt izstrādātam, pārliecinātam, pārskatītam 100 reizes, un tikai tad nodotam. Es esmu cilvēks, kurš ne vienmēr visas detaļas pamanīs. Ja man ir kāda ideja, tad es gribu ļoti ātri to realizēt, bet tajā savā lielajā priekā es citreiz nepamanu lietas, kuras Līga vienmēr pamana. Un to es arī laika gaitā no viņas mācos," atzīst Rebeka.

"Es no Rebekas mācos, kā iemīlēt visu apkārt. Viņa ievēro pilnīgi visos cilvēkos kaut ko labu. Tā ir ļoti liela vērtība. Es arī mācos, nevis saskatīt kaut ko sliktu, bet tieši izcelt labo cilvēkos," saka Līga.

Piecu gadu laikā kopš meitenes viena otru pazīst un kopā ir gan studējušas, gan izveidojušas kopīgu uzņēmumu un galu galā – kļuvušas par labākajām draudzenēm, viņas viena par otru zina visu un uzskata, ka ar sava rakstura īpašībām vairs viena otru nevar pārsteigt.

"Pagājušogad es pat dzīvoju pie viņas. Domāju, ka ievākšos uz nedēļu, beigās nedabūja mani ārā četrus mēnešus," smejoties stāsta Rebeka. "Ja dzīvo ar cilvēku, tad tu diez gan jau ievēro un redzi kāds viņš ir gan sliktās dienās, gan labās, tāpēc nekas mani pārsteigt vairs nevarētu."

Piedzīvojumu meklētājas: kā jaunietes iedvesmojas un bauda dzīvi

Foto: Kintija Andersone

Meitenes kopā ir arī ceļojušas un ne jau tā vienkārši, bet tā, ka būs, ko stāstīt saviem bērniem un vēlāk arī mazbērniem. Viņas atzīst, ka ir spontānas piedzīvojumu meklētājas. Pagājušā gada vasarā Rebeka un Līga pabeidza augstskolu, bet savus bakalaura darbus nerakstīja kā vairums studentu – stresā dzīvodami. Viņas "karstākajā" laikā ņēma un aizlidoja uz Islandi, lai pavadītu piedzīvojumu pilnas 15 dienas ar bakalaura darbu turpat līdzās.

"Tieši tajā dienā, kad atlidojām no Islandes, mums vajadzēja nodot bakalaura darbu," smejoties atceras meitenes. "Tās 15 dienas braucām apkārt salai ar mašīnu, kurā arī dzīvojām. Kā zināms, mašīnā nav, kur uzlādēt datoru, tāpēc iestrādājām režīmu, ka visu dienu braucam, skatāmies, pētām, atpūšamies un tad vakarā pirms gulētiešanas, līdz izlādējas dators, rakstām bakalauru. Kā rīts klāt, ejam pēc kafijas vai tējas un kamēr lādējas datori, tikmēr atkal rakstām. Kad dators uzlādējies līdz 100 procentiem, beidzam rakstīt un dodamies atkal visu dienu ceļā, vakarā pirms gulētiešanas atkal rakstām. Tāds mums bija režīms," atminas Rebeka. Kad meitenes bija izplānoto maršrutu izbraukušas, pēdējās divas, trīs dienas viņas sēdēja vienā no Reikjavikas stāvvietām un rakstīja, lai, kā pašas saka, "kārtīgi sarautu".

Kas attiecas uz ceļojumiem, draudzenes dara neplānotas lietas – vispirms nopērk biļetes un tikai pēc tam domā. "Patiesībā uz Islandi pusgadu iepriekš nopirkām biļetes un pa to pusgadu domājām, ka būs jau laiks visam. Izdarīsim, izplānosim, bet viss, ko bijām līdz ceļojumam izdarījušas – norezervējām mašīnu. Nekādus maršrutus, apskates vietas nebijām paskatījušās," atklāj Līga. Abas smejoties stāsta, ka par Islandi sāka domāt tikai tad, kad jau bija tur, jo pirms tam bija jātiek galā ar sesiju skolā un uzņēmuma darbiem. Rebeka saka: "Patiesībā neesam spontānas, bet ja runa ir par ceļojumiem, tad jā. Vispirms nopirksim biļetes un tikai tad domāsim, kā mēs tur dzīvosim. Tāpat bija, kad devāmies uz Angliju, Norvēģiju. Mums patīk, ka nav viss precīzi izplānots."

Tieši Islandē pie "Piparmētrām" atnāca ideja par 2017. gada plānotāju. "Tu esi tajā lielajā skaistumā, tu izbaudi to visu, tos momentus, skatus, valsti, bet, kas tas viss būtu, ja man blakus tajā brīdī nebūtu Līga, kura ir latviete un kurai es varu pateikt, cik viss šis ir skaisti. Un tad, domājot par mūsu cilvēkiem, mēs arī sapratām, ka, lai kāda zeme būtu Islande vai kāda cita – mums ir tik skaisti cilvēki, kuriem ir tik skaistas sirdis," secina Rebeka. "Daudzi ir gatavi ieguldīt savā zemē, savā tautā, savā uzņēmumā. Latvijā ir skaisti cilvēki un Latvijas daba ir pilnīgi citādāka. Un ir skaisti, ka mēs varam pateikt – te nav tādi meži kā Latvijā." Šai domāšanai ir saistība arī par jauniešu darinājumiem. Meitenes ar "Būt par latvieti" plānotāju vēlējās izcelt un nodot tālāk, cik skaisti ir būt latvietim. Viņas nedomā, ka nevajag priecāties par citām zemēm – vajag, bet "nevajag aizmirst, ka tava zeme ir pati skaistākā".

Draudzenēm un biznesa partnerēm, kuras viena par otru saka "viņai ir skaista sirds", kuras dzīvo, skatoties ar pateicību šodienā un ar ticību rītdienā, kuras savu iepazīšanos sauc par Dieva svētību, ir lieli nākotnes plāni. Viņas radīs jaunus produktus, lai dotu sev un pārējiem sajūtas. Ja kādā brīdī paliks pa grūtu, viņas zinās pie kā vērsties un viss atrisināsies, jo, kā "Piparmētru" meitenes saka: "Ja Dievs devis tev sapni, viņš dos arī iespējas tev to piepildīt."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!