Foto: Elvis Butrims/DELFI/Privātais arhīvs
Laika gaitā ''Viņa'' uz sarunu aicinājusi daudz iedvesmojošu sieviešu, kas pierādījušas, ka viss ir paveicams. Bez grūtībām un sarežģījumiem neiztikt, bet, ja ir gribasspēks un vēlme, iespējams ir viss. Šoreiz aicinām tevi atskatīties uz deviņām intervijām ar dāmām, kas savu nodarbošanos izvēlējušās saistīt ar modi – ar skaistu, sievišķīgu un arī ekskluzīvu apģērbu radīšanu. Iespējams, kāda saruna tev būs jauns atklājums, bet kāda cita – patīkama atkalsatikšanās.

Piedāvājam vēlreiz ieskatīties Līvas Šteinas darbnīcā, kurā viņa strādā pie tā, lai ikvienai klientei liktu justies iekārojamai un seksīgai. Kas ir Līvas apģērbu zīmols? Tā ir ''Flash you and me'' apakšveļa. Savukārt uzņēmēja Anna Andersone savu ikdienu velta ne tikai kopienas ''Riga TechGirls'' vadīšanai, bet arī izstrādājusi unikālu apģērbu līniju, kas ikdienā palīdz ieviest vairāk pieskārienu, tādējādi arī mīļuma un tuvības.

Tāpat stāstos vari iepazīt dizaineri Artu Celmu, kura savus apģērbus rada no dabai draudzīgiem materiāliem. Šāda ideja viņai radusies pēc ceļojuma pa Āziju, kur teju ik uz stūra nācies sastapties ar milzīgiem ātrās modes apģērbu kalniem. Savukārt, ja rokdarbi tev ir sirdij tuvi, it īpaši pandēmijas laikā, Jeļenas Ņemčenko stāsts ir domāts tieši tev. Viņa ar tamborēšanu nodarbojas jau teju 20 gadus, bet nu hobijs pārtapis tiešsaistes veikalā ''The Mailo Design''.

Rakstos varēsi arī iepazīties ar rokdarbnieci Dagniju Leperi, kas jau piedzimusi ar adīkli šūpulī, māsām Muciņām, kurām ir kopīgs apģērbu zīmols ''MUCINA'', Modes dizaineri Annu Gulbi, kas izlolojusi savu zīmolu ''OCHEN''. Kā arī Madaru Zepu, kas mūsu senču tradīcijas pārvērš mūsdienīgā skatījumā, radot lina apģērbu zem sava zīmola ''IDYLLO'', un Kristīnu Hudinu – zīmola ''Kay Novel'' dizaineri un dibinātāju.

Lasi, uzzini un gūsti iedvesmu!

Piedzimt ar adīkli šūpulī: Dagnijas stāsts par sava zīmola izveidi

Foto: Privātais arhīvs

Dagniju Leperi vienā vārdā aprakstīt nav iespējams. Viņa ir enerģiska sieviete no Dundagas, ģimenes cilvēks, sociālais darbinieks, kā arī trīs bērnu mamma, kura nākotnē plāno pabeigt iesāktos kursus, lai sauktu sevi arī par PEP jeb pirmās emocionālās palīdzības mammu. Taču jau kopš bērnības svarīga vieta viņas dzīvē un sirdī ir adīšanai – šī nodarbošanās aizsākās kā hobijs, bet tagad pāraugusi maizes pelnīšanas avotā. Šobrīd Dagnija adot pavada vairākas stundas dienā, rezultātā piedāvājot sievietēm tērpties sevis izlolotajos "Dafne Knits" darinājumos.

Dagnija uz Rīgu pārcēlās, tikko beigusi vidusskolu, lai turpinātu studijas sevis izvēlētajā jomā. Neskatoties uz to, ka sociālā joma nav saistīta ar rokdarbiem, adīšana viņai vienmēr klusi un nemanāmi sekojusi līdzi – varētu teikt, ka teju no šūpuļa līdz pat mūsu sarunas dienai.

"Cik man zināms, visas manas dzimtas sievietes bijušas rokdarbnieces," stāsta Dagnija. "Mamma bija audēja, tāpēc mums mājās bija lielās stelles. Viņa auda dažādus lakatus. Arī tētim māsa, vecmamma un māsīca ir adītājas. Dzijas mums vienmēr bijušas mājās." Atskatoties un papētot savu radinieku nodarbošanos, Dagnija teic, ka viņas pievēršanās adīšanai bijusi visnotaļ loģiska.

Lasīt vairāk

Trīs sievietes, viens bizness un desmitiem unikālu drēbju: māsu Muciņu stāsts


"Mēs negribam būt mazais Latvijas
brendiņš
," visas kā viena sarunas laikā nosaka trīs māsas, kuras vieno ne tikai ģimeniskas saites, bet arī kopīgs apģērbu zīmols "MUCINA". Enerģiskās māsas ar saviem dizaina apģērbiem cilvēkus pirmoreiz iepazīstināja pirms diviem gadiem, taču pie pirmajiem panākumiem apstāties nav plānots. Savu zīmolu, kas patiesībā ir "trīs vienā", viņas plāno attīstīt vēl plašāk, tomēr jau šobrīd gatavas atzīt – ne viss ir tik viegli un rožaini, kā sākumā šķita.

Uz sarunu aicināju Ilzi, Lieni un Elzu – trīs māsas Muciņas, kuras iesaistījušās zīmola veidošanā un ikdienas darbā. Viņas atklāj, ka ģimenē ir pieci bērni, taču vecākās māsas un brāļa darbs saistīts ar citu jomu. Lai gan katrai māsai ir savas prasmes un atšķirīga vērtība, kuru dot uzņēmumam, Ilze teic, ka jau līdz šim viņas piedzīvojušas teju visu emociju gammu – bijuši gan milzu entuziasma viļņi un saviļņojuma brīži, gan arī dziļas vilšanās un kritumi.

Lasīt vairāk

Padarīts darbs labāks nekā izsapņots. 'Flash you and me' radītāja Līva Šteina

Foto: DELFI

Ieraugot Līvu Šteinu,
apakšveļas
zīmola "
Flash you and me
" radītāju, ir pilnīgi skaidrs, ka viņa no matiem līdz pat pirkstu galiņiem iemieso sava zīmola būtību un tā vērtības. Spēcīga, patstāvīga, ar savu viedokli, ko itin nemaz nebaidās paust, un gluži vai jābrīnās, kur vienā cilvēkā ir tik daudz enerģijas. Kā teic pati Līva: "Esmu cilvēks-orķestris."

Jūsu zīmols "Flash you and me" tapa nu jau pirms septiņiem gadiem. Kā uzņēmums ir mainījies šo gadu laikā?

Mainījies ir diezgan daudz – gan pats koncepts, gan produkti. Ja salīdzina ar to, ar ko sākām, produkti ir absolūti nomainījušies. Teiksim, to, ar ko mēs sākām, mēs īsti vairs nepiedāvājam. Pārdodam vien to, kas no tā palicis pāri. Arī pats koncepts. Ja sākumā viss bija vairāk tāds mīlīgs, saistīts ar attiecībām, tad tagad zīmols kļuvis daudz sievišķīgāks, spēcīgāks, seksuālāks, patstāvīgāks. Produkti ir tādi, kas paši par sevi ir diezgan iespaidīgi un kurus nevar sajaukt ar kādu citu zīmolu. Ir izkopts stils.

Lasīt vairāk

No ārpuses mode izskatās stilīga, bet iekšpusē... Saruna ar dizaineri Annu Gulbi

Foto: Privātais arhīvs

"Es vai nu gleznošu, vai šūšu," tā par sevi teic 26 gadus vecā modes dizainere Anna Gulbe. Viena no jaunās sievietes mīlestībām ir bodiji, ko viņa rūpīgi nolikusi zem sevis izlolotā zīmola "OCHEN" vārda. Kādi ir viņas dzīves mērķi? Kāds putniņš pačukstējis, ka Bejonsai dikti tīk grozīties bodijos, bet Annas darinātais dīvas garderobē vēl nav manīts...

Skaistos bērnības gadus Anna pavadījusi lauku mājās Tērvetē, kur pēdējos gados atgriežas arvien biežāk, jo atzīst – tā ir vieta, kur dzīvo iedvesma. Savukārt skolas gaitas uzsākusi Ziemeļvalstu ģimnāzijā, pēcāk turpinot paralēli izglītoties Jaņa Rozentāla Mākslas skolā. "Sākotnēji domāju, ka būšu gleznotāja. Grūti jau sevi slavēt, bet laikam vienkārši tā lieta padevās. Māksla man dzīvē ienākusi no mammas puses. Viņai tā vienmēr bijusi tuva."

Uz modi Anna acis sāka mest 9. klasē, taču līdz tai bija nedaudz jāpaciešas. "Visi skolotāji prasīja: "Anna, tu taču nāksi uz vidusskolu, vai ne?" Radās sentiments, ka vajag tomēr palikt, tāpēc nolēmu stāties gleznotājos." Meitene atceras, ka viņas absolvēšanas gadā bijis ļoti grūts matemātikas eksāmens, bet šis priekšmets Annai tā īsti nekad nav padevies. "Un tieši šajā gadā, kad dabūju trijnieku, "Rozīši" pirmo reizi nolēma – ja tev kaut vienā priekšmetā ir nesekmība, iestāties nevar."

Lasīt vairāk

Nevajag lolot ilūzijas, jo es visu nepaspēju. Saruna ar uzņēmēju Annu Andersoni

Foto: DELFI

Anna Andersone ir uzņēmēja un biedrības vadītāja, taču pāri šīm divām lomām stāv divas citas – sieva un mamma. Par sava veida hobiju viņa sauc kopienas "Rigas TechGirls" vadīšanu, kā arī
attiecību
veidošanu, kuru, kā jau īsta uzņēmēja, šobrīd mēģina pārvērst par biznesu. Bet, ja kalendārā saplānotais ļauj, viņai patīk nodoties sportiskām aktivitātēm, kas nodarbina ķermeni un atslābina prātu, īpaši iecienīta ir orientēšanās kopā ar
ģimeni
. Par sievietēm
informācijas tehnoloģiju
(IT) nozarē, pieskārieniem, kas var glābt attiecības, un to, ka visu paspēt nevar, bet par to nevajag pārdzīvot, intervijā stāsta pati Anna.

Šobrīd Annas vārds daudziem asociējas ar tehnoloģijām, ar "Riga TechGirls". Kā izrādās, interese par šo nozari un kaut ko savu viņai parādījusies jau tīņa gados. Tur zināma ietekme bijusi tēvam, kas arī ir uzņēmējs. "Man tas likās kaut kas ļoti foršs, tāpēc man bija sajūta – es taisīšu kaut ko savu, veidošu savu uzņēmumu."

Lasīt vairāk

Mode, kas neiznīcina dabu. Dizainere Arta ceļā uz pasaules tirgu

Foto: Privātais arhīvs

Terminu "ilgtspējīgs dzīvesveids" ir dzirdējis ikviens, un par to netiek runāts bez iemesla. Daudzveidīgais vides piesārņojums ir nopietna visu pasaules iedzīvotāju problēma, kuru nerisinot varam Zemi aizlaist nebūtībā. Tiesa, lielākajā daļā valstu ir izstrādāts plāns, kuram sekojot
piesārņojuma
ietekme tiks samazināta, bet šim plānam nav jēgas, ja mēs paši neieguldām videi draudzīgā dzīvesveidā.

Iespējams, mēs Latvijā vēl tā īsti neesam apzinājušies mūsu ikdienas izvēļu lomu pasaules saudzēšanā, taču, dodoties ārpus valsts robežām, paveras pavisam cits skats. Arta Celma pērn teica "jā" piedzīvojumam, kura laikā sešus mēnešus viņa ar savu dzīvesbiedru Pēteri Janevicu pavadīja uz velo, iepazīstot Āziju. Pēc šī ceļojuma Arta un Pēteris daudz domājuši par to, kā viņi varētu mazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi un varētu sniegt iespēju arī citiem dzīvot ilgtspējīgāk. Tā radās mazs projekts, kas nu pārtapis lielākā un, cerams, augs vēl lielāks. Tas ir Artas apģērbu zīmols, un visi produkti tiek ražoti tikai no dabiskiem materiāliem.

Artas zīmolu sauc "PASHI". Viņa atklāj, ka sākotnēji tas bijis vienkāršs burtu salikums, bet pēcāk pamanīts, ka tas simbolizē mūs pašus. "Tie esam mēs paši, kas izvēlas ceļu, kā veidot vidi sev apkārt. Mēs katrs pats izvēlamies, ko vilksim mugurā, ko pirksim veikalā, kas paliks aiz mums un kāds būs mūsu dzīvesveids."

Lasīt vairāk

'Tamborēšanas mode pieņemas spēkā'. Jeļena Ņemčenko par stilīgajiem rokdarbiem

Foto: Privātais arhīvs

Teic, ka ik pēc laika modē nāk sen aizmirsts vecais. Kaut gan liekas, ka tamborējumi un adījumi ir aktuāli cauri laikiem, pēdējos gados tie guvuši tādu kā jaunu elpu. Cilvēki arvien vairāk novērtē roku darbu, jo tā ir iespēja izcelties uz vienveidīgās masas fona. Nav tā, ka ar rokdarbiem nodarbojas tikai vecmāmiņas, ar tiem itin aktīvi aizraujas arī jaunas sievietes. Viena no tādām ir Jeļena Ņemčenko.

Jeļena ar tamborēšanu nodarbojas jau teju 20 gadus. To viņai bērnībā iemācījusi mamma. Viņasprāt, tamborēšana ir aktuāla un noteikti nav tikai omīšu lieta, vēl vairāk – tās popularitāte tikai pieaug. Pasaulē ir ļoti daudz sieviešu un vīriešu, kuri savu brīvo laiku velta šim hobijam. Turklāt nereti tas pārtop, iespējams, patīkamākajā darbā pasaulē.

Tamborēt var teju visu, tikai jāļauj vaļa radošumam un jāsmeļas iedvesma no skaistā visapkārt. Jeļenai ļoti patīk dalīties uzkrātajās zināšanās, un viņa nevar sagaidīt, kad to varēs darīt arī aci pret aci.

Lasīt vairāk

Jaunā uzņēmēja Madara Zepa par praktiskā lina mūsdienīgo šarmu

Foto: Elvis Butrims

Lina audumu mūsu senči ir izmantojuši jau gadu simtiem, bet lins arvien atrod savu vietu arī mūsdienu apģērbu plauktos. Šis audums ne vienam vien latvietim asociējas ar ko tautisku, dabai un zemei tuvu. Nenoliedzami, uzvelkot lina apģērbu, neviļus pārņem neizmērojams spēks, cēlums un lepnums. Tāpēc galvu gribas pacelt augstāk, kājas atstāt neapautas un vieglā solī doties pretī plašajai, skaistajai pasaulei.

Re, pēc desmit dienām jau katra latvieša tik ilgi gaidītie Līgo svētki. Kas gan var būt skaistāks par šo saulgriežu svinēšanu ērtā, vieglā un skaistā lina kleitiņā? Tas no tiesas ikvienai dāmai savienojumā ar pļavas ziedu vainadziņu liek izskatīties ļoti gaumīgi un neatvairāmi skaisti. Varbūt šogad arī tu vēlies iejusties šādā tēlā?

Madara Zepa, lina apģērbu zīmola "IDYLLO" radītāja, gan norāda, ka lina valkāšanas spektrs ir daudz plašāks par ierasto tautisko. Viņa iestājas par to, ka linu tā burvīgo īpašību dēļ var valkāt gan ziemā, gan vasarā, gan godos, gan ikdienas solī.

Lasīt vairāk

Kristīna Hudina: nekāda pandēmija neatcels sievišķīgo 'gribu jaunu kleitu'

Foto: Privātais arhīvs

Rīdziniece Kristīna Hudina, zīmola "Kay Novel" dizainere un dibinātāja, vairāk nekā 10 gadus dzīvo divās valstīs – Latvijā un Itālijā. Dienvidu zemē viņa savulaik satika savu mīlestību. Kad tika izsludināta ārkārtējā situācija, sieviete atradās Rīgā, savukārt viņas vīram izdevās atlidot ar pēdējo reisu no Romas. Viņi vēl nekad nebija pavadījuši tik daudz laika kopā, un tas nebūt nav bijis viegli. Kas attiecas uz uzņēmējdarbību, 2020. gada pavasarī Kristīnai bija lieli plāni. Daudzi no tiem izjuka, bet galvenais ir nepadoties, jo vienmēr taču dzimst kaut kas jauns, un tagad dizainere aktīvi meklē jaunus partnerus. Iespējams, tieši tevi.

Kristīna nekad nebija sapņojusi kļūt par dizaineri, lai arī bērnībā viņai patika radīt dažādus tērpus lellēm. Kāri uz stilīgām un skaistām drēbēm iedvesmoja mamma, kura strādāja par šuvēju slavenajā ateljē "Rīgas modes". "Mamma man šuva tādus tērpus, ka dažreiz bērnudārza audzinātājas man lūdza vairākkārt apgriezties, lai varētu detaļās apskatīt kārtējo interesanto apģērba gabalu, kādā biju ieradusies," atceras Kristīna. Rezultātā līdz pašas profesionālās karjeras sākumam modes jomā viņu regulāri apkalpoja šuvējas.

Kaut arī priekšnoteikumi attīstīties biznesa virzienā bija manāmi jau bērnībā, viņai ne prātā nenāca ideja kādreiz atvērt savu ateljē. "Bērnībā man visvairāk patika spēlēt "firmās". Man piederēja videomagnetofonu ražotne, kas, manuprāt, bija neticami veiksmīgs uzņēmums," smejas Kristīna.

Viņa atceras, ka pietiekami ātri saprata, ka nevēlas strādāt darbu, kas, kaut arī ļauj nopelnīt labu naudu, nedod gandarījumu. "Man ir svarīgi gūt estētisku prieku no tā, ko es daru, un procesa beigās ir svarīgi panākt fiziski taustāmu rezultātu, kas būs ilgstošs. Tāpēc, vienkārši pārdodot pakalpojumus, es nekad nespētu sevi pilnībā realizēt."

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!