Linda Curika ir publiciste, blogere, viena no pirmajām un redzamākajām Latvijas feministēm, kura arī publiski uzstājas komēdiju vakaros ar savu stand-up. Teju desmit gadus viņa aktīvi vērojusi, kā medijos izmanto gan dzimumu, gan mazākuma grupu stereotipus un rakstījusi par to. Pēdējā laikā Linda par šiem tematiem sākusi runāt jaunā, asprātīgākā formātā, jau šo piektdien viņa uzstāsies arī TEDxRiga 2016 pasākumā, mēs viņu aši nointervējām pirms svarīgā notikuma.
Par to, kāpēc Linda uzstājas TEDxRiga 2016 un ko tas viņai nozīmē, viņa atbild: "Uzaicinājums uzstāties TEDxRiga 2016 man bija pārsteigums, jo nekad neesmu skatījusies uz to, ko daru kā kaut ko ļoti īpašu vai, ja man ir jābūt godīgai - veiksmīgu. Kļūt par vienu no cilvēkiem, kas ir runājuši TEDx – tas ir liels pagodinājums. Ir divas galvenās domas, kuras vēlos pateikt. Pirmā ir par iekļaujošu komunikāciju – par to, ka mediju un reklāmas vide, kurā nedominē dzimumu stereotipi un ir vieta dažādiem cilvēkiem, ir vajadzīga ne tikai mazākuma vai stereotipizētajām grupām, bet arī mums kā sabiedrībai un galu galā arī zīmoliem, jo tas nes peļņu. Otrā doma – ka sociālās pārmaiņas notiek ilgi un ar to samierināties nav viegli. Esam pieraduši, ka mūsdienās visam jānotiek uzreiz."
Linda apzināti "nav gājusi uz publisko uzstāšanos", kā jau atzina pati – tā nākusi kā pārsteigums: "Laikam jau darbojoties komunikācijas lauciņā šos gadus, esmu gana daudz publiski runājusi un centusies gan pievērst sabiedrības uzmanību, gan veicināt pārmaiņas – tāpēc uzaicināja. Prezentācijai esmu gatava, bet tas, protams, nenozīmē, ka nav satraukuma. Satraukums parasti pāriet, kad esmu uz skatuves. Un patiesībā jau nav par ko satraukties – runāšu par lietām, kuras ļoti labi pārzinu. Man nav jāmācās no galvas cita cilvēka uzrakstītais teksts – tās ir manas domas un idejas."
Sociālās pārmaiņas notiek ilgi un ar to samierināties nav viegli. Esam pieraduši, ka mūsdienās visam jānotiek uzreiz.
Uz jautājumu par to, kas visvairāk kaitina Latvijas sabiedrībā vai neapmierina, viņa dalās ar savām pārdomām, un tās ir daudz: "Ar ko lai sāk? Kaitina tas, ka sievietēm ir pārdota ideja, ka viņu galvenās problēmas ir saistītas ar ārējo izskatu, skaistumkopšanu, sezonas pareizajiem krāsu toņiem apģērbā un tamlīdzīgi. Nevis tas, ka Latvijā ir lielākā mātes mirstība Eiropas Savienībā, vai tas, ka tradicionālais darba sadalījums ģimenē nozīmē, ka sievietei pēc astoņu stundu darba dienas sākas otrā maiņa mājās. Ka sievietes nevēlas ņemt darbā, jo viņas taču drīz dzemdēs un tad bērni slimos, un uzņēmēji pieņem, ka ne jau tēvs ar viņiem sēdēs mājās. Apbēdina, ka politiķi nodarbojas nevis ar reālu sabiedrības veselības, izglītības, sociālo problēmu risināšanu, bet rada jaunas problēmas, pret kurām jācīnās un jātērē laiks. Mums ir tikumības grozījumi, kas nodrošinās "tikumīgu" mācību saturu – ir pavadītas nedēļas un mēneši, sākumā pret šo cīnoties un tagad mēģinot kaut ko glābt. Jo problēma, ar kuru cīnīties, ir "Papardes zieda" bukleti, kuros minēts, ka homoseksualitāte ir normāla, nevis tas, ka Latvijā būt par vientuļo māti nozīmē dzīvot nabadzībā. Ļoti biedē tas, ka no Krievijas prātos ienāk un nostiprinās idejas par "tradicionālo ģimeņu aizstāvību pret sapuvušo "Eiropu", ka arī pie mums, sekulārā valstī, mācītāji kļūst par vienlīdzīgiem spēlētājiem politisko lēmumu pieņemšanā."
Kaitina tas, ka sievietēm ir pārdota ideja, ka viņu galvenās problēmas ir saistītas ar ārējo izskatu, skaistumkopšanu, sezonas pareizajiem krāsu toņiem apģērbā un tamlīdzīgi. Nevis tas, ka Latvijā ir lielākā mātes mirstība Eiropas Savienībā.
Savukārt Latvijas sievietes Linda aicina biežāk aizdomāties par to, kas ir aiz glancētajām žurnālu lappusēm vai skaistajām bildītēm: "Ieteiktu uzspēlēt spēli, kuras laikā šķirsti žurnālu un uzdod sev jautājumus. Piemēram, cik daudz "Photoshop" šajā bildē ir izmantots? Vai šajā rakstā tiek risināta īsta problēma? Vai šis gadījumā nav reklāmraksts un ja ir, kur ir norāde? Kas notiktu, ja šajā attēlā, stāstā vai reklāmā vīrieti un sievieti samainītu vietām? Cik reizes šajā intervijā ar sievieti tiek runāts par jūtām, bērniem un attiecībām? Cik reizes šajā intervijā ar vīrieti tiek runāts par attiecībām, jūtām un bērniem? Vispār uzdot jautājumu "kāpēc" arī pēc piecu gadu vecuma sliekšņa pārkāpšanas ir ļoti forši. Piemēram, kāpēc sievietes maina uzvārdu pēc kāzām, nevis vīrieši? Vai kāpēc tiek runāts par sievietes, bet ne vīrieša bioloģisko pulksteni?"
Linda savu atpazīstamību guvusi arī ar stand-up, kuri kļūst aizvien populārāki, par to, kur smeļas iedvesmu, viņa skaidro: "Savos stand-up es nekad nemeloju – tie nav izdomāti vai no citiem nošpikoti stāsti, tas viss ir mans piedzīvojums. Un man šķiet, ka tā ir mūsu "Sieviešu stand-up" veiksme – tas viss ir pa īstam un parāda, ka sieviete var izdzīvot, tikai ironiski paskatoties uz sevi un pasauli sev apkārt. Sievietes ir ļoti, ļoti asprātīgas. Jautājums ir par to, cik lielā mērā mēs esam gatavas iziet uz skatuves, pastāstīt par savām neveiksmēm, piedzīvojumiem un par to pasmieties. Vai vismaz mēģināt, jo ne vienmēr jau sanāk tik smieklīgi, kā gribētos." Bez tam viņa iedvesmu smeļas daudz lasot un sekojot līdzi ārzemju medijiem, viņa atzīst, ka ir simtiem filmu, grāmatu un rakstu, kas ir mainījuši viņas dzīvi un skatījumu uz pasauli, viņa skaidro: "Dažkārt izlasu un man šķiet, ka tas ir kaut kas ģeniāls, bet paiet laiks un saprotu, ka tas viss ir apšaubāmi un nekam neder. Vispār filmas un grāmatas man kalpo vairāk izklaidei un tas viss atkarīgs no gaumes, līdz ar to nedomāju, ka man ir kāda īpaša autoritāte šajā jomā. Tā kā ir tikai viena lieta, ko es varu ieteikt – lasīt."
Kāpēc sievietes maina uzvārdu pēc kāzām, nevis vīrieši? Vai kāpēc tiek runāts par sievietes, bet ne vīrieša bioloģisko pulksteni?
Linda iesaka nelasīt tikai nacionālos ziņu portālus, bet arī starptautiskos, kā piemērus minot – "The New Yorker", "Salon", "Snob", "BrainPickings", "The Interpreter" un daudzus citus. Tas ļaujot saprast, ka mēs Latvijā ar savām ciešanām neesam vienīgie, bez tam tur varot sajust augstu žurnālistikas kvalitāti. "Man ļoti redzesloku palīdz paplašināt "The Browser", kas atrod interesantus rakstus no visādiem pasaules medijiem, kurus lasīt katru dienu. Protams, der arī palūkoties, kas notiek ar sieviešu jomas aktualitātēm, lasot "Bust", "Shameless Magazine" vai "Jezebel"," iesaka Linda.
Pēc uzstāšanās TEDxRiga Linda turpināšot strādāt, rakstīt, kā arī plānot dažādas uzstāšanās gan vasaras skolās, gan sarunu festivālā "Lampa".
Atvadoties uz jautājumu, kas viņai liek smaidīt, Linda pasmaida un atbild – šis jautājums!
