Līva Kļaviņa: arī paši labākie pavāri reizēm pagatavo ko ļoti negaršīgu

"Jau kādu laiku vēlējos savas zināšanas apkopot grāmatā, lai viss ir vienuviet. Nebiju gan plānojusi, ka tas notiks tik ātri. Sapratusi, ka manā dzīvē pienācis laiks jaunam posmam un visāda veida pārmaiņām, tikos ar izdevēju Lieni Vilnīti, kura mani iedrošināja uzrakstīt grāmatu tieši tagad. Mazliet padomājusi, sapratu, ka tiešām – ir īstais laiks!"

Līvas Kļaviņas Labas garšas grāmatas lielākā vērtība ir zināšanas un izpratne par ēst gatavošanas un garšas principiem. Līva ierāda, kā sabalansēt garšas un kombinēt produktus, un palīdz veidot izpratni par to, kāpēc ēdienos izmanto, piemēram, citronu, zaļumus vai riekstus.

"Stāstu, kādam mērķim kalpo vieni vai citi produkti. Protams, grāmata ir pilna arī ar idejām un receptēm, bet vērtīgākais, manuprāt, ir tieši izpratne – formulas un domāšana par dažāda veida ēdieniem. Lai kādu ēdienu un no kādas kultūras mēs gatavotu – vai tie būtu salāti, sautējumi, mērces, vai zupas, – viss balstās universālos principos. Ja tos izprot, iemantotās zināšanas dod brīvību improvizēt. Atverot ledusskapi un vien paskatoties uz produktiem, sāk raisīties idejas jaunām receptēm."

Grāmatas tapšanas laiks bijis intensīvs, jo Līvai bija jādodas uz Izraēlu, bet fotogrāfei – uz Indiju. "Fotosesijas bija jāorganizē ļoti sablīvēti, ar garām darba stundām. Pāris nedēļas strādājām no rīta līdz vakaram un bijām pārgurušas līdz nemaņai," Līva dalās grāmatas tapšanas aizkadros. Viņa arī atzīst, ka strādāt kopā ar stilisti Lindu Vilmansoni un fotogrāfi Lindu Brīnums esot bijis ārkārtīgi viegli un jautri. "Viņas abas ir sirsnīgas, mīļas un ļoti smieklīgas!"

Līva neslēpj, ka viņai ļoti nepatīk rakstīt receptes. Daudzas jau bijušas uzrakstītas un saglabātas no viņas Labas Garšas darbnīcām, taču bieži jaunas receptes rodas, sastāvdaļas nenosverot un nenomērot. "Gribu, lai lasītājs varētu paļauties uz precīzām pamācībām un receptēm, bet rakstīt un dot precīzas instrukcijas, pārbaudot katru sīkumu, bija mokoši."

Kad cīņa ar receptēm bijusi galā, pārējais grāmatas saturs radīts ar lielu prieku: "Mana sirds vēlme ir iedvesmot un atbrīvot cilvēkus, dot pārliecību par sevi un zināšanas. Kad tas viss ir, lai paši sver un mēra, radot jaunas, nebijušas, pārsteidzošas un garšīgas receptes," smaida Līva Kļaviņa.

Vaicāta, kas viņu visvairāk stiprinājis grūtākajos grāmatas tapšanas brīžos, Līva ir vaļsirdīga: "Ja godīgi, tad Dievs, iedrošinoši vārdi un personīgs atbalsts no Viņa. Zinu, ka tas ir ļoti drosmīgi sacīts, bet man būtu jāmelo, ja teiktu citādāk. Dievs runā ļoti skaidri, atbalsta un iedrošina – tā ļoti personiski un sirsnīgi. Bez tādas pārliecinošas vadības es droši vien nespētu to izdarīt. Nezinu, kā citiem, bet man tāds radošs darbs nenāk viegli – ir jācīnās ar sevi katru dienu, iekšā ir tāda mistiska pretestība..."

Kad vēlos uzzināt, vai atrašanās kameru priekšā ir mainījusi Līvas profesionālo dzīvi, viņa atkal piemin izdevēju Lieni Vilnīti, kuras paspārnē izdota ne vien Labas garšas grāmata, bet ik mēnesi iznāk arī kulinārais žurnāls Pie Galda. "Raidījums bija Lienes ideja. Viņu neviens nekad neredz, bet viņa ir raidījuma producente, manas grāmatas "mugurkauls" un atbalsts. Ja nebūtu satikusi Lieni un mūs nevienotu tik daudz kopīgu vērtību, nekas no visa minētā netiktu īstenots."

Līva pieticīgi bilst, ka atrašanās TV ekrānā viņas dzīvi nav mainījusi. "Man televīzija un kameras ir savdabīgs hobijs. Priecājos, ka varu ko tādu izbaudīt, taču mani motivē citas vērtības. Es nesajūtu sevī dziļu vēlmi kāpt pa karjeras kāpnēm vai veidot savu mazo biznesa impēriju".

Ikdienā Līva daudz un bieži gatavo ēst un māca to darīt citiem. "Šobrīd gan esmu pārejas posmā un uzturos Izraēlā, bet par to stāstīt vēl pāragri," viņa atklāj. Arī iepriekš Līva ir daudz ceļojusi, mācījusies par ēdienu un veselību, strādājusi un dzīvojusi dažādās Eiropas valstīs – Vācijā, Anglijā, Spānijā. Papildus Labas Garšas darbnīcām jeb ēst gatavošanas kursiem, viņa ēdinājusi arī privātajos un korporatīvajos pasākumos.

Vaicāta, kur smeļas iedvesmu, Līva stāsta, ka viņu iedvesmo cilvēki un paši produkti. "Tirgus ir tā vieta, kur ir abi – gan cilvēki, gan produkti. Mani iedvesmo tā krāsu, formu un smaržu bagātība, ar ko sastopies, esot tirgū Rīgā, īpaši nakts tirgū vasarā. Visi tie garšaugi, citrusi, garšvielas un garšaugi, dažādu krāsu tomāti, vietējās zemenes, mellenes, ķirbīši, turklāt viss pa tiešo no zemnieku mīļajām, sastrādātajām rokām! Es to ļoti novērtēju."

Arī ceļojoumos Līva dodas pie vietējiem tirgotājiem. Viņai ļoti patīk tirgus Jeruzalemē, kur mīļš draugs ir viens no labākajiem pavāriem Izraēlā. "Viņš man ierādījis labākos tirgotājus un visādus īpašus vietējos veikaliņus. Te tad es arī iedvesmojos – gan no viņa kā radoša pavāra, gan no izciliem produktiem."

Līvai ir svarīga pārtikas produktu izcelsme. "Ja pērku olas, tad tikai no vistām, kas skraida pa āru. Ja gaļa nāk no dzīvniekiem, kas tiek mocīti, tas vienkārši ir ļaunums, ko negribu atbalstīt. Tiesa, šim jautājumam nepieeju reliģiozi. Ja tētis ir pagatavojis sautējumu ar medījuma gaļu, es to ēdu ar pateicību. Ticu, ka pienāks diena, kad nebūs nāves – nekur un nekādas. Bet tas ir diezgan patālu. Šobrīd ir tā, kā ir..." – viņa dziļdomīgi nosaka.

Līva atzīst, ka viņas dzīves pamatu veido Mīlestība – uz Dievu un cilvēkiem. "Pieņemot lēmumus, lūdzu Dievu un klausos, ko Viņš saka. Ļoti bieži negribu to darīt, jo tas ir biedējoši vai, manuprāt, galīgi neloģiski un nesaprotami, tomēr Dievam vienmēr izrādās taisnība. Dažreiz tas var kaitēt reputācijai – riskēju izskatīties pēc muļķes... Pēdējā laikā gan saprotu, ka dzīves gudrībai nav liela sakara ar bailēm un piesardzību. Mani gudrākie lēmumi, atskatoties atpakaļ, no malas, iespējams, izskatījušies nedaudz neprātīgi vai dumji, bet, ja tas tiešām ir bijis Dievs, kas mani "konsultējis", parasti iznākums bijis ļoti labs."

Līva nenoliedz, nepieciešama drosme, lai ieklausītos Dieva balsī un noticētu, ka tā patiešām ir augstāku spēku balss. "To uzzināsi tikai pēc tam. Vispirms jāsper solis ticībā. Personīgas attiecības ar Radītāju ir visa manas dzīves filozofija. Šīs attiecības gan ir diezgan "dārgas" – ja uz tādām "paraksties", tad zini, ka, visticamāk, lielākā daļa pasaules tevi "norakstīs". Bet, jo tālāk eju, jo vairāk saprotu, ka tiešām ir vērts nebīties, ko par tevi padomās, lai izdzīvotu dziļi jēgpilnu un piepildītu dzīvi."

Ja attiecības ar ēst gatavošanu vēl jāveido un virtuvē eksperimentēt ir bail, Līva iesaka sākumā pieturēties pie receptes un rūpīgi sekot instrukcijām. "Labas garšas grāmatā ieteiktu izlasīt nodaļu ievadus, kuros aprakstu, kas ir katra konkrētā ēdiena veida pamatā. Otrs padoms būtu uzticēties savām maņām – garšas izjūtai, ožai. Pieturēties pie receptes, bet pagaršot un iedziļināties, kas notiek ar skābumu, saldumu, sāļumu, tekstūrām... Sajust, kā pietrūkst, kas izceļas, un mēģināt kaut ko pamainīt. Ir jādomā līdzi – izpratne radīsies, tieši mēģinot, jo "ķermenis" it kā pats pateiks priekšā. Ja sanācis gardi, jutīsi, ka garšīgs, ja negaršīgi – tiešām negaršos.

Pārāk bieži sastopos ar tādu nedrošību, ka cilvēkiem ēdiens negaršo, bet viņiem liekas, ka kaut kas ar viņiem pašiem nav kārtībā, nevis ar ēdienu. Jāsaprot, ka arī vislabākie pavāri pasaulē ik pa laikam pagatavo kaut ko ļoti negaršīgu. Tas viss ir cilvēcīgi un normāli! Es ticu, ka iemācīties gatavot var jebkurš, jo tas tiešām ir vienkārši. Atliek darīt, uzticoties sev, un ar laiku izdosies arvien labāk un labāk, bet beigās – jau ļoti labi!"

Vienu no Līvas veidotajām receptēm vari izmēģināt jau šodien! To atradīsi šeit.