Foto: Vida Press

Ugunīga, koša un nebeidzami vientuļa. Drosmīga un spēcīga. Nesaprasta un sāpināta. Leģendārā meksikāņu māksliniece Frīda Kalo ir kā grezna puķe un ekspresīvs otas triepiens audeklā, kas, neraugoties uz tajā jau esošajām krāsām, līdz viņas uzplaiksnīšanai šķitis garlaicīgi pelēks. Turpinot rakstu sēriju "Sievietes vēsturē", šoreiz piedāvājam ieskatu Frīdas Kalo traģēdiju un nebeidzamas kaisles pārsātinātajā mūžā.

Frīda Kalo jeb Magdalēna Karmena Frīda Kalo i Kalderona ir dzimusi 1907. gada 6. jūlijā Mehiko pilsētas Kojoakanas rajonā. Pati Frīda gan apgalvoja, ka ir dzimusi trīs gadus vēlāk, Meksikas revolūcijas sākumā, nevēloties sevi saistīt ar periodu pirms tās. Viņa bija viena no četrām ungāru – ebreju izcelsmes fotogrāfa Gilijermo (Vilhelma) Kalo un spāņu – Meksikas indiāņu izcelsmes katolietes Matildes Kalderonas meitām.

Fiziskās nepilnības kā sākums talanta uzplaukšanai

Frīdas tēvs bija fotogrāfs, kurš emigrējis uz Meksiku un apprecējies ar viņas māti Matildi, paliekot šai valstī uz dzīvi. Sešu gadu vecumā Frīda izslimoja poliomielītu, kas atstāja paliekošas sekas uz meitenes labo kāju un tās pēdu. Tā kļuva ievērojami tievāka par kreiso, Frīdai šo nepilnību visas dzīves garumā maskējot ar gariem svārkiem. Lai atgūtos no slimības, Giljermo mudināja meitu spēlēt futbolu, peldēt un pat nodarboties ar boksu un cīkstēšanos – nodarbēm, kas tā laika sabiedrībā tika uzskatītas par nepieņemamām jaunai meitenei. Tomēr meitas veselības vārdā tēvs pat neapsvēra domu pakļauties sabiedrības aizspriedumiem.

Dzirkstošais gars, temperaments un patika pret košām drēbēm, kā arī pamanāmām rotām lika Frīdai izcelties apkārtējo meiteņu vidū, skolniecei ātri vien iemantojot popularitāti vienaudžu vidū.

1922. gadā Frīda uzsāka mācības vietējā skolā, kļūstot par vienu no retajām meitenēm skolēnu vidū. Dzirkstošais gars, temperaments un patika pret košām drēbēm, kā arī pamanāmām rotām lika Frīdai izcelties apkārtējo meiteņu vidū, skolniecei ātri vien iemantojot popularitāti vienaudžu vidū. Jāpiebilst, ka tai pašā gadā pie kāda no mākslas projektiem skolā sāka strādāt par Frīdu 20 gadus vecākais gleznotājs Djego Rivjera.

Pusaudze Frīda Djego bieži vien vēroja, kamēr gleznotājs strādāja, un valda uzskats, ka kādai no draudzenēm karstasinīgā meitene pateikusi, ka kādu dienu dos dzīvību Rivjeras mazulim. Tolaik Frīda vēl nezināja, kā, neraugoties uz savu vēlmi, tomēr nespēs iznēsāt un dzemdēt bērnus.

Jau skolas laikā meitene izcēlās ar principiāliem politiskajiem uzskatiem, labprāt iesaistoties intelektuālās diskusijās ne tikai ar vienaudžiem un domubiedriem, bet arī pieaugušajiem. Tiesa, meitenes aktīvo ikdienu pārtrauca satiksmes negadījums, kas atstāja paliekošas sekas uz Frīdas veselību visa mūža garumā. 1925. gadā 18 gadus vecā Frīda cieta autokatastrofā un guva nopietnus miesas bojājumus. Vairāk nekā gadu pavadījusi uz gultas, atgūstoties no mugurkaula, atslēgas kaula un ribu lūzumiem, arī atlikušās dzīves laikā Kalo pārcieta vairāk nekā 30 operāciju.

Kādai no draudzenēm karstasinīgā meitene pateikusi, ka kādu dienu dos dzīvību Rivjeras mazulim. Tiesa, tolaik māksliniece vēl nezināja, kā, neraugoties uz savu vēlmi, tomēr nespēs iznēsāt un dzemdēt bērnus.

Tieši slimnīcā Frīda sāka nodarboties ar glezniecību, atminoties kādreizējo sapni par gleznotājas karjeru. Šai periodā un arī turpmākās dzīves laikā Frīda gleznoja galvenokārt pašportretus un klusās dabas, remdējot fiziskās sāpes, ko viņa periodiski cieta visu mūžu.


No kaislīgiem ķīviņiem līdz dzīvnieciskai mīlai – laulība naidā

Foto: AFP/Scanpix

Pamazām atgūstoties no avārijas, Frīda atgriezās aktīvajā sabiedriskajā dzīvē un iestājās Meksikas komunistu partijā.

Atgūstot uz laiku zudušos kontaktus ar Rivjeru, 1928. gadā Frīda atkal ar viņu sazinājās. Viņš mudināja jauniņo meiteni gleznot biežāk un izkopt savas prasmes, un jau pēc gada pāris apprecējās. Sekojot vīram, Frīda bieži mainīja dzīvesvietas, abiem periodiski dzīvojot arī Amerikā, kur Frīda strauji guva panākumus savu piesātināto un krāšņo darbu dēļ.

Raksturojot Kalo privāto dzīvi, jāmin arī Rivjeras neskaitāmās mīlas afēras. Vienā no tām Kalo mīļotais pat pamanījās pārgulēt ar Frīdas māsu Kristīnu. Zvērīgās dusmās un pārdzīvojumos Kalo pēc skandāla, ko sarīkoja Rivjeram, ļāvās prāta aptumsumam un nogrieza garos, melnos matus, kas bija teju kā kolorītās mākslinieces firmas zīme.

Jāpiebilst, ka Frīdas un viņas vīra personiskās attiecības atspoguļotas dažādās laikmeta liecībās un biogrāfijās, tām izceļoties ar īpatnējo naida un mīlas sajaukumu. Pāris neskaitāmas reizes šķīrās, atkal un atkal atsākot kopdzīvi, kurā, neraugoties uz nemitīgajiem skandāliem un ķīviņiem, pavadīja 25 gadus.

Neraugoties uz Frīdas veselības stāvokli un nezūdošajām tās problēmām, kā arī fiziskajiem defektiem, Kalo un Rivjera dzīvoja aktīvu, piesātinātu un skandalozu seksuālo dzīvi, tieši kaislīgā un teju dzīvnieciskā dzimumaktā visbiežāk rodot mierinājumu pēc kāda no kārtējiem skandāliem.

Jāpiebilst, ka Kalo arī neslēpa savu biseksuālo orientāciju, kas, tāpat kā Kalo feministiskie uzskati, valdzināja Djego. Tiesa, par Kalo afērām ar citiem vīriešiem greizsirdīgajam māksliniekam, neraugoties uz paša grēkiem, bija cits viedoklis.


Frīdas mūža divas traģēdijas – avārija un Djego

Foto: Vida Press

Raksturojot abu attiecības, Frīda reiz teica: "Es savā dzīvē esmu pārdzīvojusi divas smagas nelaimes. Viena bija avārija, bet otra – Djego." Māksliniece uzskatīja, ka avārija sagrāva viņas fizisko ķermeni, savukārt vīrs – garu.

Turpinot gleznotājas karjeru, pamazām Frīdas stilā parādījās arī sirreālisma iezīmes, pašai māksliniecei to vēlāk gan noliedzot. Pieminēšanas vērts ir 1932. gadā radītais darbs, kurā Kalo redzama kaila, guļot slimnīcas gultā, un viņai līdzās ir mazuļa auglis, gliemezis, ziedi un sievietes dzimumorgāni, kas saistīti ar mākslinieces ķermeni ar sārtām, vēnām līdzīgām, līnijām. Līdzīgi citiem Kalo darbiem, arī šis bija dziļi personisks, atspoguļojot nebeidzamās ciešanas, ko Kalo izjuta pēc sava otrā spontānā aborta, nespējot iznēsāt mazuli.

Savukārt, raksturojot Kalo privāto dzīvi, jāmin arī Rivjeras neskaitāmās mīlas afēras. Vienā no tām Kalo mīļotais pamanījās pārgulēt pat ar Frīdas māsu Kristīnu. Zvērīgās dusmās un pārdzīvojumos Kalo pēc skandāla, ko sarīkoja Rivjeram, ļāvās prāta aptumsumam un nogrieza garos, melnos matus, kas bija teju kā kolorītās mākslinieces firmas zīme. Kalo dvēseles stāvokli, vēl vairāk par vīra neuzticību un cietsirdīgo raksturu, sagrāva nākamais spontānais aborts, ko Frīda piedzīvoja divus gadus vēlāk.


Aizliegtā kaisle – afēra ar PSRS izraidīto Trocki

Foto: Vida Press

Kādā no šķiršanās reizēm, kurā Kalo dzīvoja atsevišķi no Rivjeras, pāris atkal satuvinājās un kārtējo reizi izšķīrās, pie sevis izmitinot no PSRS izraidīto Ļevu Trocki. Tiesa, izmantojot situāciju savā labā, Frīda kārtējo reizi pamanījās atriebties savam vīram – laikā, kad Trockis mitinājās Meksikā, māksliniece iesaistījās kaislīgā sakarā ar revolucionāru, to turpinot līdz viņa nāvei 1940. gada 21. augustā, kad Trockim uzbruka NKVD aģents Ramons Merkaders, viņu nāvīgi ievainojot.

Tiesa, Kalo un Rivjeras šķiršanās gan nebija ilga. 1940. gadā abi atkal apprecējās, taču turpināja dzīvot katrs savu dzīvi, iesaistoties citos mīlas sakaros. 1941. gadā Kalo piemeklēja pamatīgs trieciens – nomira karsti mīļotais tēvs. Nespējot tikt galā ar zaudējuma sāpēm, pasliktinājās arī Frīdas veselība, ietekmējot arī gleznotājas darbu. Taču, neraugoties uz to, Kalo popularitāte pieauga vēl vairāk, gleznotājai gūstot starptautisku atzinību.


No panākumu skurbuma līdz gangrēnai un pašnāvībai

Foto: Vida Press

Savas dzīves laikā Frīda radīja teju 150 gleznu, skiču un zīmējumu, tajos spilgti atainojoties Kalo iekšējiem konfliktiem. Zīmīgi, ka liela daļa no šiem darbiem bija viņas pašportreti. Taujāta, kāpēc Kalo tos rada tādā apjomā, viņa atbildēja pagalam vienkārši: "Es tik bieži esmu viena. Esmu subjekts, ko pati pazīstu vislabāk. Un es nezīmēju sapņus. Nekad. Es zīmēju dzīvi."

Cīnoties ar veselības problēmām un hroniskajām sāpēm, kā arī dvēseles brūcēm, Kalo dzīves kvalitāte strauji pasliktinājās piecdesmitajos gados. Māksliniecei tika diagnosticēta gangrēna negadījumā traumētajai labajai pēdai, kā rezultātā Kalo deviņus mēnešus pavadīja slimnīcā, pārciešot arvien jaunas operācijas. Cītīgi aizmirstoties darbā, Kalo gleznoja arvien jaunus darbus, kā arī turpināja savas politiskās aktivitātes, iestājoties par komunismu. 1953. gadā Mehiko tika izveidota viņas pirmā personālizstāde, kas tā arī palika vienīgā viņas dzīves laikā.

Laikmeta liecības vēsta, ka uz to gleznotāja ieradās ar ātrās palīdzības automašīnu, pēcpusdienu pavadot spilvenu grēdā un sarunājoties ar izstādes apmeklētājiem un sava talanta pielūdzējiem.

Arī gleznotājas nāves patieso iemeslu apvij dažādi mīti. Viens no tiem, kas neoficiāli atzīts par Kalo nāves patieso cēloni – dzīvību Kalo sev atņēma pati, pārdozējot medikamentus un tiecoties pēc izejas no mokošās dzīves.

Tiesa, Kalo prieks par gūtajiem panākumiem gan nebija ilgs – dažus mēnešus vēlāk to aptumšoja kājas amputācija, nemazinoties gangrēnai.

Operācija, kurā Frīdas labā kāja tika noņemta līdz pat celim, Kalo lika ieslīgt pamatīgā depresijā, un 1954. gadā Frīda atkal attapās slimnīcā.

Šoreiz, kā liecina vēstures liecības, – iemesls bijis pašnāvības mēģinājums. Divus mēnešus vēlāk Kalo dzīve tuvojās tās norietam – 47 gadu vecumā Kalo sasirga ar pneimoniju un 1954. gada 13. jūlijā mira savā bērnības namā – tik iemīļotajā Zilajā mājā. Tiesa, arī gleznotājas nāves patieso iemeslu apvij dažādi mīti. Viens no tiem, kas neoficiāli atzīts par Kalo nāves patieso cēloni – dzīvību Kalo sev atņēma pati, pārdozējot medikamentus un tiecoties pēc izejas no mokošās dzīves.

Vairāk par šiem un arī citiem Kalo dzīves faktiem uzzini pirmdien, 28. martā, skatoties "STV Pirmā!" filmu "Cilvēkstāsti: Frīda Kalo"!

Raksta tapšanā izmantota informācija no Frida-kahlo-foundation.org un Biography.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!