Nedzirdīga, bet tāda pati kā citi. Marija brīvi runā vairākās valodās un studē Nīderlandē
Foto: Privātais arhīvs

Dzimusi un augusi Latgalē, mācījusies Ludzā un Rēzeknē, tagad zināšanas iegūst Nīderlandes pilsētā Bredā. Marija Satibaldijeva ir vienkārša un ļoti mērķtiecīga jauna sieviete, kas pēc studiju pabeigšanas un pieredzes iegūšanas ārzemēs vēlas atgriezties Latvijā, lai pielietotu savas prasmes un zināšanas pilsētu vides sakārtošanā.

19. oktobrī Marija saņēma Greiema Klārka stipendiju mācību turpināšanai. Šo stipendiju piešķir reizi gadā ar mērķi sniegt atbalstu augstākās izglītības apguvē cilvēkiem ar "Nucelus" paaudzes dzirdes implantiem. To piešķir kādā no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, un tās apmērs ir 5000 eiro. Marija piedzima nedzirdīga, un viņa ir pirmais cilvēks Latvijā, kas ieguvis kohleāro implantu.

Nedzirdīga, bet tāda pati kā citi. Marija brīvi runā vairākās valodās un studē Nīderlandē
Foto: Privātais arhīvs

Lai Marija dzirdētu, vecāki pārdeva dzīvokli, aizņēmās līdzekļus, viņiem palīdzēja arī kolēģi, draugi, tuvinieki un labdarības organizācijas. To, kā tas notika, Marija neatceras, jo nebija sasniegusi pat trīs gadu vecumu. Viņa ir ļoti pateicīga vecākiem un līdzcilvēkiem par iespēju dzirdēt. Dzīvot klusumā viņa tagad nespētu. Viņa ir pārliecināta, ka bez sava dzirdes aparāta būtu pavisam cits cilvēks.

Vecāki pārdeva dzīvokli, lai meita būtu pirmais cilvēks Latvijā ar kohleāro implantu

Tagad Marijai ir 20 gadu un viņa runā vairākās valodās – latviešu, krievu, angļu un nedaudz holandiešu. Līdz trīs gadu vecumam meitene nerunāja. "Vecāki pamanīja, ka es visu daru kā pārējie bērni, vienkārši es nerunāju, un nolēma pārbaudīt – varbūt ir problēmas ar dzirdi," stāsta Marija. Izrādījās, ka meitene ir nedzirdīga. Vecāki meklēja informāciju par to, kā bērnam palīdzēt. Internets tajā laikā nebija tik plaši pieejams, bet viņi atrada informāciju par kohleārajiem implantiem, ko Latvijā tai laikā nelietoja.

Latvijas vājdzirdīgo atbalsta asociācijas "Sadzirdi.lv" valdes locekle Baiba Bicēna skaidro, ka kohleārais implants ir protēze, kuru ar ķirurģisku operāciju ievieto zem ādas. Kohleārā implanta sistēma apiet nefunkcionējošo auss gliemeža daļu un novada elektriskos signālus tieši dzirdes nervam. Pilnīgi nedzirdīgiem vai smagi vājdzirdīgiem cilvēkiem šī ierīce paver iespēju dzirdēt un sazināties. Tam ir divas daļas, un ārējā daļa ir jānēsā aiz auss.

Marija bija pirmais cilvēks Latvijā, kam Latvijā veica šī implanta ievietošanas operāciju. "Mani operēja, kad man bija gandrīz trīs gadi." Vecākiem iespējas apmaksāt operāciju bija jāmeklē pašiem. "Daudzi cilvēki palīdzēja, īpaši tēva kolēģi, ugunsdzēsēji, vienkārši cilvēki, ģimene. Vecāki pārdeva dzīvokli," stāsta Marija. Palīdzību sniedza arī labdarības fondi. Tagad šādas operācijas sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Nedzirdīga, bet tāda pati kā citi. Marija brīvi runā vairākās valodās un studē Nīderlandē
Foto: Privātais arhīvs

"Es zinu, ka daudzi vecāki negrib, lai viņu bērnam veic šo operāciju," stāsta Marija. Viņa esot dzirdējusi, ka daļa cilvēku šādas operācijas uzskata par bezjēdzīgām. Marija noteic, ka tā, protams, ir katra cilvēka personīgā izvēle, bet pati par iespēju dzirdēt ir laimīga. Viņa saviem vecākiem ir ļoti pateicīga par darbu un pūlēm, kas ieguldītas, lai Marijai varētu veikt operāciju un viņa varētu dzirdēt. "Dzīve ar aparātu ir pilnvērtīgāka, un tu vari dzirdēt. Es domāju, ka tas ir tā vērts."

Marija stāsta, ka viens no iemesliem, kāpēc viņa pieteicās stipendijai, bija vēlme parādīt citiem, kāda var būt nedzirdīga cilvēka dzīve, pateicoties dzirdes aparātam. Marija vēlas parādīt, ka patiešām ir vērts veikt šāda veida operāciju. "Tieši tāpēc es tagad esmu tas, kas es esmu," par vecāku ieguldīto darbu un spēju dzirdēt saka Marija.

Nedzirdīga, bet tāda pati

Marija neatceras to, kā iemācījusies runāt, bet vecāki esot stāstījuši, ka tas noticis reizē ar viņas māsu, kas ir divus gadus jaunāka. Pēc tam problēmas ar valodu vai citi sarežģījumi dzirdes dēļ nav piedzīvoti. "Es aizgāju uz parastu skolu, pirms pirmās klases apmeklēju sagatavošanas grupu." Marijai ļoti patika spēlēties ar citiem bērniem, un skolas gaitas viņa uzsāka jau sešu gadu vecumā.

"Bērnībā es pat nepamanīju, ka atšķiros no citiem. Man bija vienalga. Es nejutos citāda. Varbūt dažreiz, kad kaut ko nedzirdēju," stāsta Marija. Vienīgā atšķirība starp viņu un citiem cilvēkiem ir tā, ka aiz labās auss viņai ir piestiprināta ierīce, kas palīdz sadzirdēt. To viņa noņem, dodoties gulēt. Bez aparāta Marija neko nedzird. Marija nosmej, ka tāpēc viņa var labāk izgulēties, jo apkārtējie trokšņi viņu netraucē.

Bērnībā es pat nepamanīju, ka atšķiros no citiem. Man bija vienalga. Es nejutos citāda. Marija

"Pēc devītās klases es nolēmu iet uz Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu, jo es iepriekš mācījos mākslas skolā. Man ļoti patika viss, kas saistīts ar mākslu," stāstu par savu dzīvi turpina Marija. Viņu interesē dizains, ēkas un māksla, tāpēc viņa mācījās vides dizainu. "Es varēju apvienot savas mācības kopā ar savu mīļāko nodarbi – mākslu." Bredā Marija apgūst pilsētplānošanu, un ar savu izvēli ir ļoti apmierināta.

Dzīve klusumā var likt zaudēt prātu

Marija stāsta, ka nespētu nemaz iztēloties savu dzīvi klusumā, bez dzirdes implanta. "Kad es to noņemu nost, es vienkārši iztēlojos skaņas." Ilgstoši gan viņa to darīt nevarētu. "Es pat nevaru iedomāties. Viss būtu citādi. Es neietu uz parastu skolu. Es nevarētu sadzirdēt savus vecākus, es nevarētu baudīt mūziku. Var tiešām sajukt prātā," par dzīvi klusumā saka Marija.

Nedzirdīga, bet tāda pati kā citi. Marija brīvi runā vairākās valodās un studē Nīderlandē
Foto: Privātais arhīvs

Viņa skaidro, ka neko nedzirdēt ir līdzīgi, kā atrasties tukšā telpā, kurā nav nevienas skaņas. Uz manu jautājumu par to, vai viņa var dzirdēt pati savu balsi, Marija atbild, ka arī savu balsi viņa iztēlojas. Reiz gan Marijai nācās salīdzinoši ilgi atrasties pilnīgā klusumā, jo implanta ārējai daļai bija jāmaina baterija. "Es veselu dienu nevarēju dzirdēt. Man vajadzēja braukt uz Rīgu – iedomājieties to ceļu no Ludzas uz Rīgu… Es vienkārši juku prātā. Tik kluss…"

Tagad viņa pret šādām situācijām nodrošinās ar rezerves ierīci. Tāpat Marija seko līdzi, lai implanta baterijas kalpotu ilgāk. Tieši tāpēc viņa aukstā laikā vienmēr nēsā cepuri – pretējā gadījumā ierīce pārstātu darboties un viņa neko nedzirdētu.

Mācās Nīderlandē, lai atgrieztos Latvijā

Studēt Nīderlandē Marija izlēma tāpēc, ka atrada programmu, kas viņu ļoti interesē. "Man ir plāns iegūt zināšanas, iegūt pieredzi, strādājot ārzemēs, un atgriezties Latvijā un sakārtot pilsētas. Man tiešām patīk pie mums Latvijā," teic Marija. Studējot viņa ir apceļosi dažādas valstis, bet dzimtā zeme tomēr viņai ir vismīļākā.

Marija stāsta, ka dzīvošanas izmaksas Bredā esot līdzīgas tām, kādas būtu, ja viņa dzīvotu Rīgā. Mācību maksa gan esot zemāka. Ja neizdodas iegūt budžeta vietu studijām, tad izdevīgāk esot studēt Bredā. "Tagad es esmu saņēmusi stipendiju, kas kompensēs studiju maksu," priecājas Marija. Viņa gan norāda, ka galvenais iemesls, kāpēc viņa izvēlējās studēt ārpus Latvijas, ir konkrētā studiju programma. "Es aizbraucu uz turieni šīs programmas dēļ."

Nedzirdīga, bet tāda pati kā citi. Marija brīvi runā vairākās valodās un studē Nīderlandē
Foto: Privātais arhīvs

Studijas esot ļoti intensīvas un interesantas. Marija daudz laika pavada kopā ar saviem kursabiedriem. Viņi regulāri tiekas bibliotēkā vai kāda mājās, lai mācītos, īstenotu projektus un grupu darbus. Daudz esot jādara pašiem, pasniedzēji konsultē un sniedz padomus. "Zīmējam, skicējam, domājam, ļoti daudz domājam," par to, kā notiek mācības, stāsta Marija.

Tags

Dzirdes zudums Dzirdes traucējumi Lasāmgabali Sievietes Vājdzirdība

Comment Form