Gan Elīna, gan Kristīne pirms tam ir darbojušās pavisam atšķirīgos lauciņos, pavisam nesaistītos ar modi. Elīnai profesionālā pieredze saistīta ar kultūras menedžmentu, bet Kristīne pēc profesijas ir interjera dizainere.
Kā abas satikās? Kristīnei un Elīnai ir kopīga draugu kompānija, kas līdz ar pirmajām vasaras dienām brīvos brīžos raujas uz Pāvilostu. Tieši tur, laiski pavadot laiku pludmales smiltīs un ļaujoties apcerīgām sarunām, dzima ideja par kopēju sadarbību dizaina jomā. Tas abām bija mirklis pēc jaunāko dēlu dzimšanas jeb pateicīgs brīdis pamainīt darbošanās sfēru.
Kad atklājās kopīgas intereses, bija viegli apvienot idejas vienotā mērķī un dibināt pašām savu uzņēmumu. Kā stāsta uzņēmējas, apkārtējie esot pārsteigti, kā šīs šķietami atšķirīgās personības spēj sadarboties, bet realitātē katra ir apzinājusi savas stiprās puses un veiksmīgi spēj papildināt viena otru. Elīna uzņemas visa veida komunikāciju gan ar klientiem, gan medijiem, gan labvēlīga mikroklimata uzturēšanu kolektīvā, bet Kristīnes stiprā puse ir ražošanas uzraudzīšana un visa veida dizaina lietas.
Lai maksimāli izvairītos no strīdus situācijām, kas darījuma attiecībās mēdz gadīties, abas vienojās par absolūti vienlīdzīgiem 50 uz 50 sadarbības noteikumiem. Tā kā būtiski ir arī atšķirīgo personību cilvēciskais faktors, pilnīgai drošībai pirms uzņēmuma dibināšanas tika izmantota arī numeroloģijas speciālista konsultācija. Nav tā, ka tam bija izšķirošā nozīme, taču zināmu sirdsmieru un iedrošinājumu pirms apvienošanās tas deva. Pa šo laiku ikdienā abas, protams, neiztiek bez domstarpībām un kaislīgākām diskusijām, taču vienotu skatu par kopīgu rītdienu tas nekādi neietekmē.
No interjera dizainiem līdz modei
Par pateicīgu mirkli, lai abas apvienotos, kļuva Kristīnes pārcelšanās dzīvot uz Miera ielu. Ap to brīdi arī radās iespēja noīrēt telpas Miera ielā 50, ko abas aši izmantoja, pat īsti vēl nezinot, ko ar tām iesāks. No adreses arī radās nosaukums "M50". Kaut arī tagad veikals atrodas Miera ielā 17 , nosaukums palika nemainīgs. Tagad abu mājvieta ir 3 minūšu attālumā no veikala, kas ir neatsverama priekšrocība, jo ietaupa milzum daudz laika ikdienas gaitās.
Sākotnēji biznesa nodomi ne tuvu nebija saistīti ar modi. Pirmā iecere bija ražot interjera dizaina priekšmetus, galvenokārt lampas. Taču dzīve ieviesa korekcijas, un no šīs domas nācās atteikties. Veikala plauktus arvien vairāk ieņēma vietējā ražojuma dizaina lietas. Klientu pieprasījums skaidri norādīja uz to, ka apģērbu lauciņā ir vislielākās iespējas, un tas ir jāizmanto. Tā pamazām jaunās uzņēmējas uzsāka sadarbību ar dažādiem autoriem, ņemot preci uz realizāciju, aizpildot piedāvājumu ikdienas apģērba un dāvanu sektorā.
"Pamazām sapratām – lai nodrošinātu piedāvājumu, ņemtu vērā klientu vēlmes un pašas būtu apmierinātas, jārada kaut kas pašām. Mums ir ļoti būtiski, lai tas viss ir saskaņā ar mūsu gaumi, uzskatiem un dzīves filozofiju," skaidro Kristīne.
Vaicātas, vai šādas krasas izmaiņas plānos nav likušas rokām nolaisties, Kristīne teic tā: "Galvenais ir nekreņķēties, nekrist izmisumā. Ja pamainās situācija, jāuztver brīdis un situācija jāizmanto sev par labu."
Zināmā mērā "M50" piedāvājums ir attīstījies, pateicoties Miera ielas apkaimes radošo iedzīvotāju pieprasījumam. Visas ielas garumā rindojas līdzīgi domājošie vietējā mazā biznesa pārstāvji. Cits citu atbalsta un ir gatavi iesaistīties kopīgās idejās un projektos. " "M50" ir izaudzis un iesakņojies šeit," noteic Elīna, piebilstot, ka arī tad, kad veikaliņš paplašinājies un bija vajadzīgas lielākas telpas, nekur tālāk no Miera ielas abas doties prom nav gribējušas un, visticamāk, arī negribēs.
Filozofija, kas caurvij dzīvi un tērpus
Atminoties pirmos soļus modes biznesā, Kristīne stāsta, ka drosme un uzstājība ir absolūti nepieciešamas kvalitātes. "Bez apņēmības, drosmes un zināmā mērā arī nekaunīgas uzstājības daudz kas nevar notikt. Katram ir savas spēcīgākās īpašības. Svarīgi tās apzināties un maksimāli izmantot. Šodien jebkurā sfērā visai bieži nākas saskarties ar situāciju, ka tev atbild "nē, to nevar izdarīt". Mana pārliecība ir, ka jebkurai situācijai var rast risinājumu, ja ir vēlēšanās. Jebkuru situāciju var vērst sev par labu un gūt mācību. Bet uzstājībai ir jābūt. Varbūt ir jāpasēž un jāpadomā, kā mēs šo izdarīsim. Pamēģinām. Varbūt, ka var! Iespējams, var mazliet citādāk to izdarīt – varbūt tas pat ir vēl labāk. Varbūt nesanāks uzreiz, bet ar trešo reizi arī var sanākt," tā Kristīne.
"Komandā strādājot, ir situācijas, kad vienam padodas vienas, otram citas lietas. Mēs cenšamies parādīt un izcelt katra dabisko talantu, un katrs arī tajā virzienā darbojas," tā Elīna, ieskicējot komandas darba priekšrocības.
Zīmola īpašnieces stāsta, ka viss viņu savienībā notiek visai plūstoši, bez liekām raizēm un sevišķi neuztraucoties. "Mēs dzīvojam ar filozofiju, ka nekas dzīvē nenotiek tāpat vien. Es domāju, ka visam ir bijusi nozīme," stāsta Kristīne. "Jebkurš izaicinājums, grūtības ir rezultējies jaunās zināšanās, prasmēs, citā skatījumā," tā Elīna.
Elīna arī uzsver, ka ļoti svarīga ir arī paša cilvēka attieksme pret dzīvi: "Patiesībā jau katrs cilvēks izvēlas, kā dzīvot dzīvi un darīt savu darbu. Cik tad patīkami ir visu laiku kārpīties pret straumi vai vismaz domāt, ka tu tā dari – ja cilvēks savu darbu dara ar prieku, tam ir jūtama atdeve. Bieži vien durvis atveras un atrodas sadarbības partneri, labi padomdevēji."
Vaicātas, vai kādreiz iespējams arī no darbiem atslēgties un vienkārši atpūsties, Elīna teic tā: "Pamatā mēs "esam darbā" 24 stundas diennaktī, jo elektroniskā saziņa mums ir ļoti aktīva. Var būt pulksten viens, trīs vai pieci naktī – kāda no mums var būt nomodā, jo ir laiks apdarīt darbus vai radusies kāda ideja, par ko nekavējoties jāpaziņo otrai – lai neaizmirstas. Tas ir kļuvis par dzīvesveidu," tā Elīna.
Kā nosmej Elīna un Kristīne, pa abām ņemot, "M50" ir viņu sestais un kopējais bērns, jo nereti ikdienā viena izpalīdz ar bērnu pieskatīšanu, kamēr otra strādā. Abas teic, ka mazie nemēdz apvainoties, ka reizēm mammas daudz strādā, jo ģimeniskā atmosfērā bērni pavada laiku visi kopā. "Bērni burtiski uzauga "M50", viņi ir iesaistīti, mēs viņus nenorobežojam, un viņi zina, ar ko mammas nodarbojas," skaidro Elīna. "Bērni ir priecīgi, ka var nākt uz darbnīcu un palīdzēt," piebilst Kristīne.
