Burātāja Ketija Birzule ir viena no sportistēm, kas pārstāvēja Latviju Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs. Septiņpadsmit gadus vecajai burātājai izdevās izcīnīt 24. vietu. Kā viņa pievērsās šim sporta veidam un kad no viņas varēsim sagaidīt arī zelta medaļas, pati Birzule atklāj sarunu šovā "Starp mums runājot".
Ketija Birzule stāsta, ka viņas lielākā iedvesma šim sporta veidam ir viņas tēvs Māris Birzulis, kuram burāšana nav sveša un kurš ir arī jaunās sportistes treneris, tomēr meitene neslēpj, ka šis sporta veids ir diezgan izplatīts viņas ģimenē – arī viņas vecmamma cienījusi burāšanu. Birzule teic, ka bērnībā visu laiku sanācis būt burātāju lokā un tā viņai kļuvusi teju kā ikdiena. "Man laikam sāka tā ieieties kā tāda ikdiena – man ļoti iepatikās." Tā arī viņa nospriedusi, ka varbūt arī viņai pašai ir jāpamēģina šis sporta veids, jo nekad jau nevar zināt – varbūt iepatīkas, kā saka pati Birzule, "vismaz jāpamēģina".
Runājot par tikko notikušo olimpiādi Riodežaneiro, kurā startēja arī jaunā meitene, viņa stāsta, ka priekš pirmās reizes viņai esot paticis viss un īstas neērtības uz savas ādas izdzīvot nav nācies. "Viss bija ļoti labi un kārtīgi. Varēja redzēt, ka cilvēki tiešām cenšas."
Vaicāta, kam īsti cilvēkam jāpiemīt, lai viņš burāšanā varētu gūt arī panākumus, Birzule nešaubīgi atbild, ka tā pavisam noteikti ir pieredze. Ņemot vērā, ka Birzule šobrīd ir septiņpadsmit gadus veca un daudz kas viņu vēl tikai sagaida, viņas tēvs pareģojis, ka apmēram pēc astoņiem gadiem viņa varētu kāpt uz pjedestāla un iegūt zeltu. "Man noteikti tas ir svarīgi. Es vēlos izjust tās sajūtas, kad es varēšu stāvēt uz pjedestāla un dziedāt no sirds Latvijas himnu, sajust to gandarījumu sevī. Tas nebūs tāds viena gada darbs – tas būs mans mūža ieguldītais darbs."
