Pērle līdzīgo vidū. Anna Masloša par savu ceļu skaistumkopšanas industrijā

Kuram gan nepatīk būt skaistam un koptam? Un ja vēl šajā pārtapšanā ar smaidu palīdz kāds cits... Skaistumkopšanas salonu mūsdienās netrūkst, tie kuplā skaitā ir gan mazākās, gan lielākās pilsētās. Taču kā lielajā salonu jūrā atrast pērli? Divas tādas varam aplūkot Rīgā, kur īpašniece Anna Masloša liek soli pie soļa, lai cēli nestu pērles skaistumu salonos "Annas Pērle". Anna ir jauna, uzņēmīga un iedvesmojoša sieviete, kura negrasās apstāties pie sasniegtā un vēl spēs pārsteigt.

Sākumā, lūdzu, pastāsti nedaudz par sevi – no kurienes nāc un kad un kā notika tavi pirmie soļi skaistumkopšanas jomā?

Esmu dzimusi un augusi Rīgā. Nebūt nebija tā, ka par skaistumkopšanu un ko tamlīdzīgu domāju, sapņoju jau kopš bērnības. Mana mamma un vecākā māsa pēc profesijas ir juristes. Biju domājusi doties viņu pēdās. Tā domāju arī visu skolas laiku. Vidusskolā mans mērķis bija iestāties klasē ar pastiprinātu novirzienu humanitārajās zinātnēs, bet skolotāja teica, ka man nekas nesanāks un neesmu pietiekami spējīga, un lai izvēlos kaut ko vienkāršāku. Tad nu es aizgāju uz klasi ar eksakto zinātņu novirzienu un jau vidusskolas laikā, vasaras brīvlaikā, sāku piestrādāt grāmatvedības uzņēmumā, kurā pēcāk, pabeidzot skolu, arī sāku strādāt. Vēlāk grāmatvedību nomainīju uz darbu reklāmas aģentūrā un domāju, ka tā tas viss arī būs. Savu dzīvi saistīt ar skaistumkopšanas industriju man pat nebija prātā.

Tad kādu dienu es sāku apmeklēt kristiešu draudzi, kur draudzes mācītājs kādā no dievkalpojumiem uzrunāja ar vairākām rakstu vietām Bībelē par līderību, akcentējot, ka tev nav tikai jāņem darbs, bet tu vari to arī dot. Tas mani tik ļoti ietekmēja, ka nodomāju: "Labi, vēlos pamēģināt." Uzreiz pēc dievkalpojuma devos pie mācītāja parunāt par to, ko es varētu darīt. Ja citi cilvēki prot adīt zeķes vai pasniegt angļu valodu – to uzreiz var pielietot. Es neko tādu specifisku nemācēju, tāpēc sarunā ar mācītāju nonācām pie secinājuma, ka varētu mēģināt kaut ko skaistumkopšanas jomā. Galvenais faktors ir tas, ka nav jāmācās ilgus gadus, domājot tieši par vaksācijas un skropstu procedūrām. Kursi pamatā ir īsi, tos beidzot, uzreiz var sākt strādāt. Tā arī izdarīju. Nedēļu pēc sarunas ar mācītāju jau biju ar sertifikātu rokās – biju iemācījusies veikt vaksācijas procedūru.

Vai jau sākotnēji tev bija ideja par salona atvēršanu?

Pamazām sāku pieņemt arī klientus. Pirmā kliente atmiņā paliks uz visiem laikiem – vaksācijas procedūra, kas aizņem 20 minūtes, ilga trīs stundas, viņai bija sāpīgi fiziski, bet man morāli (smejas). Vaksācijas veicu vakaros, pēc darba reklāmas aģentūrā. Ar laiku iemanījos darbu veikt ātrāk, un man uzradās arvien vairāk klientu. Paralēli sāku apgūt arī nagu un skropstu likšanu. Kad sāka parādīties pietiekami ienākumi, pametu līdzšinējo algoto darbu.