Asnāte Smeltere stāsta, ka modeles profesiju mūsdienās un agrāk ir grūti salīdzināt: "Atšķiras kardināli! Šodien pasaule pavisam cita, arī modeles profesija ir citāda. Pamatos, protams, tas pats, bet tā sociālā dzīve, izvēles iespējas un atstatumi, ko šodien mēro modele savās darba gaitās, ir pavisam citi un daudz lielāki."
"Man liekas, ka meitenes dzimst un veidojas arvien skaistākas. Ne tikai liekas, bet es esmu pārliecināta par to," piebilst kādreizējā modele.
Viņa atceras vēl kādu būtisku aspektu: "Padomju sistēmā tāda "es nevilkšu" situācija nemēdza būt. Modele bija pilnīgi pakļauta dizainerim. Hierarhija bija ļoti stipra," atminas Asnāte. Taujāta, vai modeles savā starpā vērpa intrigas, Smeltere atbild noliedzoši, tomēr piebilst: "Slēptas varbūt, mazliet. Protams, bija kaut kādas dvēseles kolīzijas, bet tā atklātas un lielas konflikta situācijas es neatceros."
Mūsdienās modeles karjeru nepamet dāmas arī visai cienījamā vecumā. Ko par to domā Smeltere? "Man liekas, ka tā ir pilnīgi personīga vēlēšanās un sajūta, vai tu to gribi turpināt. Var šodien turpināt! Ir pat Ginesa rekordi modelēm uz mēles. Vienīgi tā iekšējā sajūta, cik ilgi mēs to gribam." Vaicāta, vai vēlētos darboties šajā profesijā, sieviete bez liekas domāšana atbild: "Es – ne par ko! Uz mēles vairāk nē!"
Smeltere savu modeles karjeru pārtrauca 40 gados, tomēr no modes lauciņa viņa nekur tālu neaizgāja. "Mani dzīve tā ievadīja, piespieda to darīt. Es nebiju to ne plānojusi, ne domājusi. No sākuma domāju, ka palikšu mājās, varbūt palīdzēšu vīram strādāt viņa profesijā, vairāk būšu ar bērnu... Bet dzīve mani nolika uz citu sliežu ceļa un man bija viņam jāseko. Rīgas modeļu namam bija plānos atvērt savu izstāžu zāli. Un mani, beidzot modeles gaitas, norīkoja tur par direktori. Esot tur, būvējot šo salonu, domājot par konceptu pati pirmā pamatideja bija, ka ir jāturpina tas, kas ir iegūts. Tās zināšanas, kurās es esmu uzaugusi, ir jāliek lietā, tas ir – būtu jāturpina ražošana. Vajadzēja dibināt ražojošu darbnīcu, vajadzēja domāt par modes skatēm, vajadzēja dizaineri. No sākuma pašus pirmos gadus es mēģināju aicināt jau esošos dizainerus, bet tas kaut kā grūti funkcionēja. Un kā visās grūtās situācijās – uz ko tu vari dzīvē balstīties? Tikai uz sevi!"
