Tieksme izzināt izpaudās jau ceļā uz bērnudārzu


Rūta Muktupāvela: dzimumu nevienlīdzība ir zemkopju sabiedrības mantojums
Foto: LETA

Muktupāvela stāsta, ka bērnībā nebija sapņojusi kļūt par zinātnieci, tomēr zinātniekiem raksturīgās iezīmes, piemēram, ziņkāre, nepieciešamība pēc vientulības, viņai piemitušas jau mazotnē. "Es zinu, man jau bērnībā bija šīs īpašības," teic Kultūras akadēmijas rektore.

Zinātniece atceras, ka viņas bērnudārzs atradies 200–300 metru attālumā no mājām. Jau trīs vai četru gadu vecumā viņa vēlējusies uz to doties viena pati. "Mamma stāvēja uz balkona un skatījās, kā es eju, – tur nebija nekādu ielu, vienkārši tāda taciņa pa pļavu. Tad es gāju vismaz 15 līdz 20 minūtes, jo pa ceļam visu vajadzēja apskatīt. Kamēr cilvēks ir mazs, viņam zeme ir ļoti tuvu, tāpēc pilnīgi citā perspektīvā var saskatīt kukaiņus, zālīti, akmentiņus." Mazā Rūta pētījusi visu, kas bijis pa ceļam, bet mamma mudinājusi nedaudz pasteigties, lai viņa nenokavētu.

"Es neteiktu, ka studiju laikos biju tāda īpaši aktīva zinātniece," turpina Muktupāvela. Savā pirmajā zinātniskajā konferencē "Kultūras krustpunkti" viņa piedalījās, studējot maģistrantūrā. "Mans pirmais tiešām zinātniskais referāts bija par apreibināšanās kultūru, kas atspoguļojas folklorā." Viņa bija pētījusi tekstus, kuros dažādos veidos parādās ar apreibināšanos saistīti tradicionālie rituāli. "Tā bija mana pirmā publiskā uzstāšanās zinātniskajā konferencē, par ko es ļoti satraucos," viņa stāsta, "taču pēc tam mans referāts tika arī publicēts zinātnisko rakstu krājumā. Un tā tas sākās."

Muktupāvela uzsver, ka zinātnisko darbību turpināja, strādājot par pasniedzēju, jo bez tās pasniedzēja darbs nav iedomājams. "Akadēmiskā vide pieprasa nemitīgu sevis pilnveidošanu," saka Latvijas Kultūras akadēmijas rektore. Viņa norāda, ka pasniedzēja un pētnieka darbs nav vienkāršs. Nepārtraukti tiek izstrādātas jaunas teorijas, konstatēti jauni fakti, tāpēc ne brīdi nedrīkst atslābt. Ir jāseko līdzi visam jaunajam un jāpilnveido savas zināšanas, un katra lekciju kursa ietvaros jānorāda studentiem, kur meklēt papildu informāciju," viņa skaidro.

Gatavošanās lekcijām ir plašs un laikietilpīgs darbs, bet tas nav vienīgais, kas pasniedzējam jādara. Muktupāvela norāda, ka Kultūras akadēmijā tiek strādāts, lai pasniedzējus motivētu pēc iespējas vairāk strādāt arī zinātnes jomā – piedalīties konferencēs un publicēt savas zinātniskās atziņas. Zinātniskā darbība tiek iekļauta pasniedzēja slodzē, kā arī tiek atalgotas nozīmīgākās zinātniskās publikācijas. "Nav iespējama situācija, kad var nenodarboties ar zinātni vai, mūsu akadēmijas gadījumā, ar māksliniecisko jaunradi un tik un tā būt profesors," teic augstskolas rektore. "Ja nav zinātniskās vai radošās darbības sasniegumu, nav iespējams veidot akadēmisko karjeru."

Jāpiebilst, ka Muktupāvelai papildus pasniedzējas un zinātniskajam darbam jāveic arī administratīvie pienākumi. "Kā es ar to tieku galā? Ar ļoti lielām grūtībām, jo ļoti daudz laika aizņem administratīvā darbība. Mana darba diena nebeidzas piecos," norāda akadēmijas vadītāja, paskaidrojot, ka viņai jāapmeklē dažādas sanāksmes, izstādes, pasākumi un koncerti. "Nemitīgi jāpilnveidojas un jāgūst plašas zināšanas attiecībā uz jaunumiem Latvijas kultūras telpā, citādi nav iespējams pilnvērtīgi strādāt." Viņas darbadiena nereti beidzas tikai vēlu vakarā un strādāt nākas arī sestdienās un svētdienās.

Tomēr par slodzi viņa nesūdzas, jo nevar sevi iedomāties situācijā, kad viņai nebūtu, ko darīt. Darāmie darbi lielākoties tiek saplānoti labu laiku uz priekšu, tajā skaitā arī lasāmo grāmatu saraksts.

Source

DELFI Viņa

Tags

Dzimumu līdztiesība Feminisms Lasāmgabali Latvijas Kultūras akadēmija Sievietes
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form