Sievietes diskriminācija izpaužas epizodiski, nevis sistemātiski


Rūta Muktupāvela: dzimumu nevienlīdzība ir zemkopju sabiedrības mantojums
Foto: Publicitātes attēli

Savas karjeras izaugsmi Muktupāvela skaidro ar interesi par notiekošajiem procesiem izglītības un kultūras jomā. Viņu interesē ne tikai zinātniskā darbība, bet arī kultūras un izglītības politikas veidošanas virtuve. "Mani interesē iekšējie procesi, tur kūsā dzīvība, ir azarts," viņa saka. Uz priekšu viņu virzot centieni izprast procesu būtību, nevis ambīcijas vai vēlme nokļūt prožektoru gaismās. "Neskatoties uz manu vitalitāti un komunikabilitāti, es īsti neesmu publicitātes cilvēks un man ir ļoti svarīga mana personiskā telpa, kā arī iespēja "aizvērt durvis," uzsver Muktupāvela.

Taujāta par to, vai karjeras izaugsmi ir ietekmējis tas, ka viņa ir sieviete, Muktupāvela norāda, ka ir bijušas situācijas, kad aizspriedumi un stereotipi to ir bremzējuši. "Es pat savā darbavietā esmu saskārusies ar to, ka, uz noteiktu amata vietu kandidējot, man tika pateikts – mums vajadzētu šeit vīrieti, neskatoties uz sasniegumiem un kaut kādām profesionālajām spējām. Tajā brīdī es to it kā noriju," atceras Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētāja. "Tomēr netaisnības sajūta palika," viņa saka par apmēram pirms 10 gadiem notikušo atgadījumu.

Muktupāvela atzīst, ka tomēr nav jēgas padoties aizvainojumiem, jo ne jau attiecīgā amata pakāpe ir iemesls tam, kāpēc pasniedzēji vispār strādā. "Tas gandarījums un atgriezeniskā saite, ko ir iespējams gūt no darba ar studentiem, ir galvenais motivācijas avots," par to, kas palīdzējis nenolaist rokas un turpināt darīt darbu ar prieku, saka rektore.

"No otras puses, Latvijā ir tāds fenomens, ka mūsu sabiedrībā ir ļoti spēcīgas sievietes," stāsta Muktupāvela. Nav iespējams noteikt iemeslus šai situācijai, bet skaidrs, ka Latvijā sievietes vienmēr ir spējušas ieņemt ļoti nozīmīgus amatus gan publiskajā, gan privātajā sektorā. "Nevarētu teikt, ka Latvijas sociālā telpa būtu īpaši diskriminējoša, neskatoties uz atsevišķiem gadījumiem, vispārējā situācija valstī ir apmierinoša," piebilst zinātniece.

Tomēr Muktupāvela norāda, ka, līdzīgi kā citur pasaulē, vidējais atalgojums sievietēm arī Latvijā kopumā ir zemāks nekā vīriešiem un, piemēram, Latvijas sievietes saņem par 17 procentiem zemāku atalgojumu, nekā vīrieši. Neskatoties uz to, pētniece saka: "Latvijas sievietes ir tiešām ļoti apņēmīgas, apķērīgas un ļoti aktīvas." Muktupāvela norāda, ka ļoti daudz kas līdztiesības jomā ir atkarīgs no pašām sievietēm, viņu prioritātēm, spējām un vēlmēm iestāties par savām tiesībām. Individuālā līmenī daļai sieviešu nākas saskarties ar diskrimināciju un tad viņām var nākties izdarīt izvēli – norīt aizvainojumu, pamest vidi, kurā diskriminācija notikusi, vai arī cīnīties par savām tiesībām.

Tags

Dzimumu līdztiesība Feminisms Lasāmgabali Latvijas Kultūras akadēmija Sievietes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form