Sievietes un vīrieša intelekta atšķirības nav iedzimtas


Rūta Muktupāvela: dzimumu nevienlīdzība ir zemkopju sabiedrības mantojums
Foto: LETA

Runājot par sievietēm rektorēm dažādās universitātēs, ar Muktupāvelu nonākam pie secinājuma, ka tādu Latvijā nav bijis daudz un ir vesela virkne augstskolu, kurās nekad rektora amatā nav bijusi sieviete. Arī Latvijas Kultūras akadēmijā Rūta Muktupāvela ir pirmā sieviete rektore. Pašlaik situācija ir nedaudz mainījusies, ja salīdzina ar to, kas vadīja augstskolas agrāk. Tagad to dara gan sievietes, gan vīrieši. Ikdienas darbā arī Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājas amatā viņa nejūtas diskriminēta, un ar papildu izaicinājumiem sava dzimuma dēļ viņai nav nācies saskarties.

"Tā ir savā ziņā atpalicība pretnostatīt sieviešu un vīriešu intelektu, jo spriestspēja un gudrība nav atkarīga no dzimuma. Mūsdienu Rietumu kultūrās kopumā sievietes vairs netiek skatītas par mazāk spējīgām vai mazāk intelektuālām kā vīrieši. Tas ir saistīts ar tehnoloģiju un pakalpojumu jomas attīstību, kā ietekmē fiziskais muskuļu spēks kļūst arvien mazāk nozīmīgs darba tirgū – tas izlīdzina arī vīriešu un sieviešu iespējas sevi pierādīt. Mūsu kultūrai raksturīgas dzimumu nevienlīdzības izpausmes būtībā ir tradicionālās zemkopju sabiedrības mantojums," par dzimumu diskrimināciju teic Muktupāvela, "tajā pašā laikā mūsdienu biosociālie un psiholoģijas evolūcijas pētījumi konstatē arī atšķirības attiecībā uz dzimumiem, piemēram, vīrieši uzvedībā ir vairāk tendēti uz konkurenci, sievietes – uz kooperatīvām attiecībām." Tādējādi, sievietēm sociālajās attiecībās ir pat savā ziņā priekšrocības, jo, strādājot vienkopus, daudzās jomās var panākt vairāk, nekā konkurējot.

Muktupāvela uzsver, ka "ir novecojis priekšstats, kurā sievietēm tiek piedēvēta izteikta emocionalitāte, bet vīriešiem – racionalitāte. Tie ir ļoti ērti uzskati, ko atbalsta arī dažādas zinātniskās teorijas, piemēram, tas pats 20. gadsimta strukturālisms, kas absolutizē cilvēka prātam piemītošu universālu tieksmi visu dalīt pretstatos: daba-kultūra, melns-balts, vārīts-jēls. Tā, it kā nenoteiktas kategorijas un "kaut kas pa vidu" nemaz neeksistētu. Rezultātā, šī teorija ļoti vienkāršo realitātes uztveri, jo nevar noliegt, ka pastāv arī ļoti emocionāli vīrieši un ļoti racionālas sievietes. Sociālās lomas un uzvedības modeļi, ko sabiedrība sagaida no vīriešiem un no sievietēm, lielākoties ir kultūras un tradīcijas ietekmētas. Tomēr jāatzīst, ka kopējā tendence, kas sievietēm varbūt ir raksturīgāka un kas varētu būt pat vēlama, pieņemot sabiedrībai nozīmīgus lēmumus, ir empātija jeb spēja iejusties "cita" un "citāda" cilvēka domāšanā, dzīvesveidā un vajadzībās."

Pētniece skaidro: "Lai arī daļa atšķirību ir saistīta ar bioloģiskiem procesiem, bez šaubām tie nav vainojami itin visā. Ne mazāk nozīmīga ir arī audzināšana. Pētījumi rāda, ka attiecībā uz intelektu strīdi par to, vai tas ir iedzimts vai ieaudzināts, kļūst neauglīgi. Personības attīstībai ļoti liela loma ir radošās un intelektuālās darbības un produktu pieejamībai. Jo vairāk cilvēks apgūst, jo vairāk gribas pašam izpausties gan mākslā, gan zinātnē. Cilvēks ietekmējas no tā, ko jūt un redz sev apkārt, tieši no tās kultūrvides, kurā viņš attīstās. To pierāda arī tā sauktais "Maugļa fenomens", proti, ja cilvēks izaug starp vilkiem – viņš gaudo, ja starp kazām – viņš blēj, nevis runā cilvēku valodā, neatkarīgi no tā, kāda ir viņa fizioloģiskā uzbūve."

Source

DELFI Viņa

Tags

Dzimumu līdztiesība Feminisms Lasāmgabali Latvijas Kultūras akadēmija Sievietes
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form