Foto: Privātais arhīvs
"Man nepietiek tikai ar skolu. Man vienmēr ir šķitis, ka vajag vēl kaut ko izaugsmei," stāsta 21 gadu jaunā meitene Santa Kizikova, kura savas dzīves laikā paguvusi mācīties gan Itālijā, gan Kanādā, kur studē vēl joprojām. Viņas "vēl kaut ko izaugsmei" lielā mērā saistāms ar brīvprātīgo darbu, kurā viņa sākusi iesaistīties jau pamatskolas laikā, par to nesaņemot nekādu atalgojumu. Taču tieši tas, ko viņa darījusi ārpus skolas, veicinājis studijas ārzemēs un redzesloka paplašināšanos.

Santa stāsta, ka viss sācies pamatskolā. Mācoties 7. klasē Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolā, viņa pievērsusi uzmanību kādam plakātam, kas piestiprināts pie ziņojumu dēļa un vēstījis par iespēju braukt uz pašizaugsmes programmas "Award" nometni. "Tā ir starptautiska programma jauniešiem, kurā tev ir iespēja pašam izvirzīt sev mērķus, kurus vēlies sasniegt," tā Santa. "Nometnes laikā iepazinos ar jauniešiem no visas Latvijas un sapratu, ka tā ir lieliska iespēja sevi attīstīt, izaicināt un iegūt gandarījumu par padarīto. Tā ir atzīta programma visā pasaulē." Brīvprātīgās darbības "Award" dēļ viņa iekļuvusi pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju.

Savukārt 9. klases laikā viņa darbojusies skolēnu pašpārvaldē un uzreiz iesaistījusies arī Rīgas Skolēnu domē (RSD), kur kandidējusi uz domes prezidenta pozīciju. "Tagad grūti pašai noticēt, ka bija pārliecība un drosme ar diviem vidusskolēniem konkurēt uz domes prezidenta. Zināju, ka man vēl nebija pietiekami liela pieredze, tāpēc netiku ievēlēta prezidenta amatā, bet kļuvu par otro viceprezidenti," atceras Santa. RSD viņa ar vēl citiem aktīvistiem rīkojusi dažādus pasākumus, piemēram, "Zem viena jumta". Tā pavēra iespēju Santai pārstāvēt Rīgu jauniešu apmaiņas braucienā uz Austrāliju, kur viņa pavadīja 10 dienas, mācoties vietējā skolā, dzīvojot viesģimenē un apmeklējot programmas pasākumus kopā ar jauniešiem no Ķīnas, Japānas, Taivānas un Amerikas. Te gan viņa norāda: "Brīvprātīgajā darbā nekad neesmu iesaistījusies, lai brauktu ceļojumos. Es uzskatu, ka, ja cilvēks iesaistās un ar savu darbu pozitīvi ietekmē vidi un cilvēkus sev apkārt, dažādas iespējas pašas nāks pie tevis."

Brīvprātīgais darbs nereti ir tas, kas daudzus jaunos censoņus attur no darbošanās, jo par to nemaksā. Taču Santai ir savs viedoklis: "Brīvprātīgais darbs man vienmēr ir ļoti paticis, jo ir gan iespēja sevi pilnveidot un gūt daudz emociju, gan palīdzēt citiem. Brīvprātīgais darbs cilvēkam iemāca daudz vairāk nekā sākumā šķiet. Jā, jau kopš pamatskolas man daudzi ir prasījuši, kāpēc man patīk darīt kaut ko par brīvu, taču cilvēki visā pasaulē dara brīvprātīgo darbu dažādu iemeslu dēļ. Dažiem tā ir iespēja dot kaut ko atpakaļ sabiedrībai vai palīdzēt apkārtējiem. Citiem tas sniedz iespēju attīstīt jaunas prasmes vai uzlabot esošo pieredzi un zināšanas, iepazīties un strādāt ar cilvēkiem, kuriem ir dažādi viedokļi un pieredze, mācēt rast kompromisu. Tās ir noderīgas prasmes jebkurā dzīves jomā."

17 gadu vecumā Santa bija viena no diviem Latvijas jauniešiem, kuri ieguva stipendiju mācībām Itālijā, uz Apvienoto valstu koledžā (United World College) pie Adrijas jūras. Ik gadu no Latvijas šādu iespēju gūst vien daži jaunieši, pirms tam piedaloties konkursā, kur jāpierāda sava motivācija un spējas. Tieši brīvprātīgo darbu pieredze un saskarsmes spējas savā veida bruģējušas ceļu uz mācībām ārzemēs.

Mācības Itālijā, studijas Kanādā, darbs 'Pepsi'

'Sasala jūriņa' Itālijas vidū

Galvenais – pieredze. Izglītība CV nav primārā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!