Trīs Latvijas zinātnieces saņēmušas prestižo 'Sievietēm zinātnē' balvu  (1)

Latvijas Valsts eksprezidente, programmas Sievietēm zinātnē patronese Vaira Vīķe-Freiberga uzsver: "Zinātņu akadēmiju žūrijas izraudzījušās balvai septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu."

Dr. biol. Vita Rovīte ir vadošā pētniece un grupu vadītāja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, kā arī Latvijas Genoma centra vadītāja. Vita Rovīte saņem atzinību par akromegāliju izpēti – retu endokrīnu saslimšanu, ko izraisa labdabīgs hipofīzes audzējs, kas pārproducē augšanas hormonu (GH) un izraisa dažādas blakus saslimšanas, un ir cēlonis paaugstinātai mirstībai. Akromegāliju medikamentozi ārstē ar somatostatīna analogiem (SSA), kas nomāc GH izdalīšanos un samazina audzēja masu. Šī unikālā pētījuma rezultāti sniegs jaunu ieskatu par SSA ietekmi uz zarnu mikrobioma sastāvu un funkcionalitāti, un var palīdzēt izprast ārstēšanas ietekmi uz veselību ilgtermiņā, kā arī laika gaitā uzlabot pacientu veselības stāvokli.

Mg.phys. Inga Pudža strādā Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta EXAFS spektroskopijas laboratorijā par zinātnisko asistenti. Inga Pudža tiek apbalvota ar "Sievietēm zinātnē" balvu par darbu pie viedā materiāla vara molibdāta (CuMoO₄) izpētes. Tas ir multifunkcionāls materiāls, ar vairākām perspektīvām īpašībām, piemēram, tas maina savu krāsu temperatūras, spiediena un pH ietekmē. Šī projekta mērķis ir izpētīt un izskaidrot saikni starp kompleksu materiālu, kuru pamatā ir vara molibdāts, strukturālajām un funkcionālajām īpašībām. Izpētes rezultāta pielietojums ir daudzveidīgs, tostarp šo izturīgo un lētāko materiālu pielietojot kā temperatūras indikatoru, lai kontrolētu uzglabāšanas un transportēšanas apstākļus produktiem, kas ir jutīgi pret noteiktām temperatūrām, piemēram, vakcīnām, ķimikālijām, pārtikai un citiem.

Doktorante dr. Dana Kigitoviča ir ārste rezidente nefroloģijā Rīgas Stradiņa universitātē un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā, asistente Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā, kā arī praktikante Latvijas Organiskās sintēzes institūtā. Apbalvojumu "Sievietēm zinātnē" Dana Kigitoviča saņēmusi par pētījumu, kurā meklē jaunu pieeju sirds labā kambara mazspējas ārstēšanai, analizējot iespējas, kā stiprināt nogurušu sirdi. Pētījuma mērķis ir veicināt personalizētas medicīnas attīstību, identificēt riska faktorus sirds labā kambara mazspējas gadījumā un uzlabot pacientu ar labā kambara mazspēju dzīves kvalitāti, pārprofilējot klīniskajā praksē līdz šim lietoto kardiovaskulāro medikamentu meldoniju. Identificētie riska faktori un jaunas terapijas metodes varētu samazināt augsto pacientu mirstību no sirds mazspējas Latvijā.

Dr. Ievai Plikusienei no Viļņas Universitātes "Sievietēm zinātnē" apbalvojums piešķirts par pētījumu, kurā zinātniece novērtē SARS-CoV-2 olbaltumvielu mijiedarbības ar specifiskām antivielām, izmantojot spektroskopisko elipsometriju. Pētījuma rezultāti palīdzētu laboratorijās izveidot un attīstīt imūnsensorus, kā arī olbaltumvielu vai antivielu izlasi, kuru var izmantot ātrajos testos, izstrādājot zāles vai vakcīnas cīņai pret Covid-19. Savukārt Joana Smirnoviene no Viļņas Universitātes atzinību saņem par inovatīvu farmaceitisko līdzekļu aģentu izpēti, kas palīdzēs jaunu zāļu izstrādē un nodrošinās agrīnu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem.

Dr. Kaija Pohako-Esko (Kaija Põhako-Esko) no Tartu Universitātes saņem balvu par elektroaktīvu materiālu izstrādi mīkstām robotu ierīcēm, tādām kā apģērbam – ekoskeletam. Mari-Ann Lind no Tartu Universitātes saņem "Sievietēm zinātnē" apbalvojumu par pētījumu, kurā analizē piesārņojumu, zarnu mikrobiomu un vēža attīstību Baltijas jūras plekstēm. Pētījuma rezultāti ļaus labāk izprast, kā piesārņojums ietekmē ūdens organismus.

Kopš 2005. gada, kad "L'ORÉAL Baltic" programma tika ieviesta Latvijā, atzinību par savu ieguldījumu zinātnes jomā ir saņēmusi 51 zinātniece no Latvijas. Papildus jau piekto gadu pēc kārtas programma tiek īstenota arī Igaunijā un Lietuvā, kur par darbu zinātnes jomā ir apbalvotas astoņas zinātnieces no Lietuvas un astoņas no Igaunijas.

"Veiksmīgai sabiedrības attīstībai būtisks ir atbalsts jauno talantu izaugsmei. Īpaša nozīme ir iekļaujošai izglītības, zinātnes, pētniecības un inovāciju politikai, kas nodrošina vienādas karjeras iespējas jaunām pētniecēm, atbalstot viņu centienus apvienot ieguldījumu zinātnē ar ģimenes un bērnu aprūpi," uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Arī šodien Eiropā zinātnieces saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Piemēram, tikai 11% augstākos akadēmiskos amatus Eiropā ieņem sievietes, kā arī vien 33% pētnieku ir sievietes. Tikai nepilni 3% Nobela balvu par zinātnisko progresu tiek piešķirtas sievietēm.

Starptautiskā programma Sievietēm zinātnē tika aizsākta 1998. gadā. Kopš tā laika "L`ORÉAL" un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) ir apņēmušās veicināt sieviešu skaita pieaugumu, kuras darbojas zinātniskajā pētniecībā. Tādēļ pēdējo 23 gadu laikā "L`ORÉAL" un "UNESCO" programma Sievietēm zinātnē godina zinātnieces viņu galvenajos karjeras posmos, dodot nozīmīgu ieguldījumu zinātnes attīstībā, kā arī veicinot dzimumu vienlīdzību zinātnes jomā. Kopumā programmas ietvaros 23 gadu laikā atzinību saņēmušas 3 600 zinātnieces, un šodien programma tiek īstenota 117 valstīs.