Zīmēšana bez nosmērēšanās nav zīmēšana. Saruna ar mākslinieci Melitu Berg

Melitu Berg varētu dēvēt par pasaules pilsoni, jo, lai arī viņas dzimtā zeme ir Latvija, ceļošana ir viena no viņas kaislībām un vienā vietā mitināties ilgstoši viņai visai labi nepadodas. Cita Melitas aizraušanās, kas kļuvusi par pamata nodarbošanos, ir zīmēšana, par kuru viņa saka: "Filmā "Emīla nedarbi" Emīls par zupas strēbšanu sacīja: "Citādi jau nevar zināt, ka tā ir zupa!" Man tā ir ar nosmērēšanos. Draugi nesaprot, kāpēc manas drēbes, piere, deguns un mati ir ar krāsu. Es uzskatu, ka citādi nevar saprast, ka es krāsoju." Par cerībām un sapņiem, neapdzēšamo pozitīvismu un mākslu, par kuru ir jāmaksā, intervijā stāsta Melita.

Galvenais mākslas stils, ar kuru ikdienā nodarbojas Melita, ir "lettering", kam latviešu valodā tiešu un atbilstošu tulkojumu neatrodu. Taču tas ir process, kura laikā tiek veidota ilustrācija no burtiem, cipariem vai jebkura cita veida rakstzīmēm. Melita skaidro, ka tai var būt dažādas izpausmes, piemēram, kaligrāfija, zīmēšana ar otu vai uz sienām ar krāsu baloniņiem un daudzi citi stili. Tāpat daudzveidīgs ir šī mākslas veida pielietojums – tas var būt zīmējums uz sienas, apģērbs, apsveikuma kartīte u. c. "Man ir draugi, kas ir lūguši apzīmēt viņiem piederošas sienas, piemēram, restorānos. Šāds zīmējums izskatās daudz labāk nekā uzlīme, kā arī noveco daudz skaistāk nekā uzlīme, kurai ar laiku sāk atlipt malas vai kaut kas nolīp pavisam. Ne velti ir daudzdzīvokļu mājas, kurās stāvi vai mājas numurs ir zīmēts šādā stilā," stāsta Melita.

Melita ar vienu no saviem pirmajiem zīmējumiem. Foto no privātā arhīva

Jaunā māksliniece zīmē kopš bērnības, un, iespējams, kāda loma aizraušanās izvēlē bijusi Melitas tēvam, kurš ir dizainers un strādājis Jūrmalas pēdējā kino plakātu spiestuvē. Tomēr vārdi ilustrācijās vienmēr bijuši otrajā plānā, līdz Melita sākusi studēt universitātē Anglijā. "Neviens nekad man nebija stāstījis, ka var zīmēt un veidot dizainu ar vārdiem. Pārceļoties uz Angliju, redzēju, ka citi to dara un kā viņi to dara. Tā arī es sāku zīmēt ar vārdiem. Pirmās kaligrāfijas pildspalvas man uzdāvināja vecāki – es, protams, nezināju, kā ar tām strādāt, un, šķiet, tās arī saplēsu. Tāpat sākumā zīmēju tikai sev, bet, aizbraucot uz Spāniju, citi manus zīmējumus pamanīja un sāka vaicāt pēc personalizētiem pasūtījumiem draugiem un ģimenes locekļiem. Tā tas viss iegājās, un es arvien vairāk sāku trenēties zīmēt ar roku, kā rezultātā tapa mana pirmā vectēvam veltītā izstāde."

Jau mūsu sarunas sākumā iezīmējas, ka Melitas darbi ir atpazīti Anglijā un Spānijā, kas savā ziņā ir loģiski, jo "lettering", šķiet, ir latviešiem vēl neapgūts un neiepazīts mākslas stils. Māksliniece atzīst, ka Latvijā ģimene ir tā, kas visvairāk novērtē viņas darbu. "Mana ģimene ir lielākais atbalsts. Es, braucot Ziemassvētkos mājās, katram ik gadu sagatavoju rotājumu ar viņa vārdu. Sadarboties man lielākoties sanāk ne tikai ar Spānijā un Anglijā, bet arī Amerikā un Latīņamerikā dzīvojušajiem. Es labprāt strādātu pie lielākiem projektiem un esmu domājusi par došanos uz Latviju, lai apzīmētu kādu sienu vai pamestu ēku. Taču, kāpēc vairāk sadarbojos ar spāņiem un angļiem, nezinu. Iespējams, kaut kur jāiekļauj latvju zīmes un raksti (smejas)."