Mēdz sacīt, ka skolotāja darbs ir aicinājums, tomēr ne visi to sajutuši jau agrā bērnībā. Tas gan nebūt nenozīmē, ka darba pienākumi tiek veikti ar mazāku atdevi un ikdiena nesniedz tādu pašu gandarījumu. To spilgti parāda arī Madaras Muižnieces, Ramonas Urtānes un Lauras Riekstinas-Zausakas pieredze. Visas trīs sievietes par skolotājām kļuvušas, mainot karjeru un izmantojot iespējas, ko piedāvā projekts "Iespējamā misija". Ar viņu stāstiem ir iespējams iepazīties šeit.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Renāte Ranka ikdienā ne tikai cenšas iegūt jaunas zināšanas, veicot pētījumus, bet ar tām dalās, lasot lekcijas topošajiem pētniekiem. Viņa atklāj, ka pētnieka karjeras sākumposms ir salīdzinoši grūts, bet vēlāk darbu ir iespējams savienot arī ar hobijiem un ģimenes veidošanu. Tāpat pētniecība ir saistīta ar iespējām ceļot, lai iepazītos ar jaunākajiem atklājumiem citur pasaulē.
Ja vēlies uzzināt vairāk par skolotāju un zinātnieku ikdienas plusiem, kā arī ēnās pusēm, iepazīsties ar šo sieviešu stāstiem.
Zinātnieks nav tikai laboratorijā dzīvojošs vīrietis. Renāte Ranka par pētnieces ikdienu
Renāte Ranka ir zinātniece, pasniedzēja, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece, kas šogad saņēma stipendiju "Sievietēm zinātnē". Viņa pēta mikroorganismus, kas var izsaukt infekcijas slimības un ikdienā ne tikai sadarbojas ar zinātniekiem no visas pasaules, bet arī piedalās starptautiskās konferencēs, kā arī pati ir dzīvojusi Jaunzēlandē.
Renātes izpētes lauciņš ir dažādu patogēnu mikroorganismu izpēte. "Tie ir mikrobi, kas var izsaukt infekcijas slimības," viņa paskaidro, piebilstot, kā pētījumu lauks ir ļoti plašs. Renāte pēta ērču pārnēsātās slimības un tuberkulozi ar mērķi tās saprast, kā arī noteikt to izplatību un attīstību, un avotus.
Misija – skolotājs. Trīs stāsti par kardinālu nākotnes plānu maiņu, lai strādātu skolā
Ar lieliem mērķiem uzsākt studijas, iegūt diplomu un varbūt pat pastrādāt, lai saprastu, ka nevari pateikt – šis ir tas, ko vēlos iesākt ar savu dzīvi un nekad to negrasos mainīt. Pie šādas vai nedaudz citādākas atziņas nonāk daudzi no mums, tomēr tikai daži izlemj rīkoties un mainīt situāciju. Šoreiz stāsts par trīs sievietēm, kuras izvēlējās mesties nezināmajā, mainot savus kādreizējos nākotnes plānus un piesakoties "Iespējamajā misijā".
"Iespējamā misija" ir 2008. gadā izveidota kustība, kas strādā, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā, radot nepieciešamās pārmaiņas klasēs, skolās un sabiedrībā. Tās dibinātāji un atbalstītāji uzskata, ka kvalitatīvas izglītības pamats ir labs skolotājs, tāpēc tā ik gadu piesaista darbam izglītības sistēmā labākos augstskolu absolventus, kuri palīdz attīstīt bērnu spējas, motivāciju un prasmes mācīties mūža garumā. "Iespējamās misijas" domubiedri tic, ka Latvijas sekmīgas attīstības pamats ir gudri, radoši un prasmīgi cilvēki.
Gluži kā modele laboratorijā: jaunā latviešu zinātniece Ilze Dimanta
Ilze Dimanta ir skaista, jauna sieviete, māmiņa, sociāli ļoti aktīvs cilvēks, kas nereti vada dažādus pasākumus, un viena no talantīgākajām jaunajām zinātniecēm – mikrobioloģēm, kas vēl pat nav sasniegusi 30 gadu slieksni. Šogad viņa saņēma prestižo "L΄Oréal Latvija" stipendiju "Sievietēm zinātnē", kā arī ieguva doktora grādu, paspēja uzstāties vairākās konferencēs un vēl arī pusgadu pavadīt Losandželosā, kur viņas vīrs Justs, kas arī ir zinātnieks un ekonomikas doktors, veica savus pētījumus. Šis ir stāsts par Ilzi.
Kad devos viņu intervēt, fakts, kas stāvēja pāri visam, bija tas, ka viņa ir zinātniece. Nebiju droša, vai spēšu uzdot pareizos jautājumus, un nedaudz satraucos par savu vārdu krājumu, kā arī par savām mikrobioloģijas zināšanām. Bet, kā izrādījās, bažas bija absolūti veltas, mani sagaidīja atvērta un draudzīga jauna sieviete ar meitiņu pie rokas, gaišiem matiem, platu smaidu un šķita, ka viņa drīzāk varētu būt kāda uzlecošā aktrise, nevis jaunizcepta mikrobioloģijas doktore.
Vienīgā absolvente savā specialitātē – fizikas skolotāja Elīna, kura neizvēlējās prestižu
Par skolotāju trūkumu tiek runāts jau ilgāku laiku. To sarunā ar Jāni Domburu akcentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), un to nenoliedz arī jomas pārstāvji. Šogad Latvijā tikai viens cilvēks – Elīna Neilande – ir ieguvis fizikas skolotāja diplomu. Elīnu kļūt par skolotāju pamudināja interese par fiziku. Ar savu nodarbošanos pašlaik viņa ir apmierināta, bet, vai tā būs arī pēc pieciem vai desmit gadiem, Elīna nezina.
Viņa norāda, ka skolotājas darbs rada zināmu drošības sajūtu, jo pieprasījums pēc mācībspēkiem Latvijā ir. Tiesa, Elīna atzīst, ka audzināt vairāk par vienu bērnu ar skolotājas algu viņa nevarētu. Viņa uzskata, ka par skolotāja profesiju Latvijā runā ļoti maz un tās prestižs ir pārāk zems, lai veicinātu jauniešu interesi.
No biešu vagām un pasākumu vadīšanas līdz laboratorijai. Anda un Ilva par ceļu uz zinātni
Ne vienmēr par zinātniekiem kļūst cilvēki, kas uz to ir mērķtiecīgi gājuši jau kopš bērnības. Reizēm ar pētniecību sāk nodarboties cilvēki, kas bērnībā sevi bija iztēlojušies citās profesijās. Tieši tā notika ar zinātniecēm Andu Fridrihsoni (attēlā no kreisās) un Ilvu Nakurti, kas šogad saņēma prestižo "L΄Oréal Baltic" stipendiju "Sievietēm zinātnē".
Ilva bērnībā sapņoja par pasākuma vadītājas, TV diktores vai ārstes profesiju, savukārt Anda, iestājoties universitātē, plānoja kļūt par ķīmijas tehnologu ar domu, ka nākotnē izstrādās jaunas zāles.. Viņa jau bērnībā sapratusi, ka nevēlas pelnīt, darot fizisku darbu. Pieredze, ravējot biešu vagas vasarā, likusi saprast, ka ar to nopelnīt nevar.
Anda Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā pēta rapšu eļļas poliolus. Viņa Rīgas Tehniskajā universitātē ir ieguvusi gan bakalaura, gan maģistra grādu un pašlaik izstrādā savu doktora darbu. Tā tēma ir "Dzīves cikla novērtējums poliolu un poliuretānu materiāliem, kas iegūti no rapšu eļļas".
