Zinātne ir vara radīt ko jaunu. Saruna ar pētnieci Barbaru no Brazīlijas
Foto: DELFI

Barbara Šorkita ir jauna un uzņēmīga ķīmijas inženiere no Brazīlijas, kura šobrīd savas dienas gan nevada baltā uzsvārcī laboratorijā, bet IT nozarē, komunicējot ar lieliem ražotājiem un izejvielu piegādātājiem. No dabaszinātnēm Barbara gan nekur tālu nav aizbēgusi un ir jaunuzņēmuma "Genecoin" radītāja ar misiju saglabāt biodaudzveidību Amazones lietus mežos – viņas uzņēmums lieto blokķēdes tehnoloģiju, lai ražotāju piegādes ķēdes padarītu caurskatāmas un izsekojamas, tādējādi kļūst iespējama godīga no resursu izmantošanas gūto ieņēmumu pārdale.

Barbara ir ANO Vides programmas balvas "Jaunais Zemes čempions" šā gada fināliste un saņēmusi apbalvojumus arī kā jaunā uzņēmēja. Sieviete lepojas ar savu mērķtiecību – viņa ir viena no spējīgākajām peldētājām Brazīlijā savā vecuma grupā un 2012. gadā pretendēja uz dalību olimpiskajās spēlēs. Līdz Latvijai un arī sarunai ar portālu "Delfi" Barbaru atveda nejauša iepazīšanās Silīcija ielejā. Tur sastapta viena no kopienas "Riga TechGirls" pārstāvēm, kas arī uzaicināja Barbaru dalīties pieredzē konferencē "Riga COMM" – gan par vides aizsardzību, gan par to, kā ir būt sievietei IT industrijā, kur aizvien vēl ir izteikts vīriešu pārsvars.

Kāds bija tavs ceļš līdz Rīgai un "Riga COMM" skatuvei?

Četrus mēnešus biju Silīcija ielejā Dreipera Universitātes organizētā jaunuzņēmumu nometnē. Paliku Sanfrancisko mazliet ilgāk un satiku vienu no "Riga TechGirls" atslēgas cilvēkiem. Mūsu ceļi vairākkārt krustojās. Pēc tam viņa atgriezās Latvijā un, organizējot konferenci, atcerējās mani. Konferencē vēlējās kā runātājus iesaistīt cilvēkus no dažādām valstīm – jaunas sievietes, kas ieņem vadošus amatus tehnoloģiju nozarē. Uzaicināja mani, un es piekritu.

Tu uzstājies "Riga COMM" apakšsadaļā "Women in Tech", kuras viens no mērķiem ir iedrošināt arvien vairāk sieviešu izmēģināt spēkus šajā jomā. Dati liecina, ka sievietes IT nozarē aizvien vēl ir pārstāvētas salīdzinoši maz. Tu arī to redzi ikdienā?

Pavisam noteikti. Tas gan pēdējā laikā mainās. Ik gadu un ik dienu redzam, ka aizvien vairāk sieviešu ieņem vadošas pozīcijas uzņēmumos un pašas dibina uzņēmumus. Tomēr aizvien, kad, piemēram, piedalos šādās konferencēs un tīklošanas pasākumos, runāju ar klientiem, partneriem, lielākoties vadošos amatos ir vīrieši. Tikko biju uz blokķēžu tehnoloģijām veltītu konferenci Brazīlijā, pēc tam saņēmu dalībnieku kopbildi. Es biju vienīgā sieviete fotogrāfijā! Tomēr šī tendence pamazām mazinās.

Kā tev šķiet, kāpēc sievietes tehnoloģiju industrijā ir mazāk pārstāvētas?

Domāju, te ir runa par sabiedrībā nostiprinātajām lomām. Ja tu neredzi pārāk daudz sieviešu vadošos amatos tehnoloģiju nozarē, pat neiedomājies, ka varētu izvēlēties šādu karjeras ceļu. Domāju, ka cilvēki to nedara apzināti, tas ir kaut kur zemapziņā. Līdz ko parādīsim, ka tehnoloģiju nozarē ir vairāk sieviešu, domāju, redzēsim, ka arī jaunas meitenes arvien biežāk izvēlēsies studēt inženierzinātnes, izvēlēsies karjeru tehnoloģiju nozarēs.

Jāsaka, ka Brazīlija ir tālu no ideāla vienlīdzības ziņā. Domāju, šī tendence ir arī citviet pasaulē, īpaši tehnoloģiju nozarē. Mums gan ir līdzīgas iniciatīvas kā jums – "Riga TechGirls". Arī Brazīlijā šīs kustības pieņemas spēkā.

Latvija gan nereti tiek izcelta kā viena no valstīm, kur ir liels sieviešu īpatsvars vadošos amatos.

Brazīlija noteikti nav tas gadījums. Mēs virzāmies uz to, bet esam pašā ceļa sākumā.

Uzskati, ka šādas konferences palīdz?

Protams. Tās rada drošu vidi sievietēm, kur savstarpēji debatēt, satikt citus nozares darboņus. Ja sievietēm ir nodalīta atsevišķa vieta vai skatuve, tas ļauj iesaistīties arī par sevi mazāk pārliecinātām sievietēm.

Kāpēc ir tik svarīgi iedrošināt sievietes iesaistīties tehnoloģiju revolūcijā?

Domāju, ka ir ļoti svarīga viedokļu un skatpunktu dažādība. Te nav runa tikai par dzimumu, bet par rasi, vecumu, sociālo statusu. It īpaši, ja runājam par mākslīgo intelektu un algoritmiem, kas tiek izmantoti lēmumu pieņemšanā. Vai šie algoritmi tiešām reprezentēs visus cilvēkus, nevis tikai kādu konkrētu sabiedrības daļu – to, kas izstrādā šīs tehnoloģijas?

Savā uzņēmumā arī praktizējat šādu komandas modeli?

Jā. Manā jaunuzņēmumā esam četri partneri, un divi no tiem ir vecākas paaudzes cilvēki – aptuveni 20 gadus vecāki. Tā veidojas diskusijas, mēs katrs problēmjautājumus redzam citādi. Viņu vīzija ir atšķirīga no manējās, un domāju, ka tas ir lieliski – tādējādi komandā viens otru papildinām.

Kaut šobrīd savas ambīcijas realizē tehnoloģiju jaunuzņēmumā, pēc izglītības esi ķīmijas inženiere. Kā nonāci līdz šādai izvēlei?

Mani jau no mazotnes interesēja, kā tiek ražotas lietas, taču studiju laikā arvien vairāk sāku interesēties par vides jautājumiem, biodaudzveidību. Tā arī "izkāpu" no ķīmijas inženierijas jomas. Jāsaka gan, ka šī izglītība man arī pašreizējā darbā dod labu zināšanu bāzi, kad runāju ar produktu ražotājiem. Varu ar viņiem komunicēt tehniskā valodā.

Vispār uzskatu, ka zinātne ir brīnišķīga. Tavās rokās ir vara radīt ko jaunu. Tas ir kaut kas, kas man vienmēr ir paticis. Saprast, kas patiesībā notiek. Es zinātni redzu tieši tā – tu vienmēr esi tuvu kādam jaunatklājumam, kādam nozīmīgam ieguldījumam zinātniskajā kopienā. Tu ar savu darbu vari veicināt iespējas atklāt ko nebijušu.

Mērķējot uz karjeru zinātnē, ir ļoti viegli apjukt izglītības piedāvājumā. Iespējamo virzienu ir daudz, un tie ir ļoti specifiski, īpaši jaunietim, kurš iepriekš nav padziļināti interesējies par kādu no šīm jomām. Kā neapjukt iespēju gūzmā?

Brazīlijā mums jau agri jāizlemj, ko studēt, – 16 vai 17 gadu vecumā. Lai tiktu pie grāda, nepieciešami pieci gadi. Jā, šī izvēle nav viegla, bet no tā nevar izbēgt. Es arī izvēlējos ķīmijas inženieriju, nemaz īsti nezinot, kas tā tāda ir. Ir risks smagi kļūdīties, bet var arī izrādīties, ka izvēlētā nozare tevi saista vēl vairāk, nekā biji gaidījis.

Mans padoms ir nekoncentrēties tikai uz sevis izvēlēto jomu. Kaut studēju ķīmijas inženieriju, izmantoju visas papildu iespējas. Pusotru gadu Vācijā apmaiņas programmas ietvaros studēju dzīvības zinātņu inženieriju. Kad atgriezos Brazīlijā, mācījos filozofiju, matemātiku, biofiziku, IT. Tas aizkavēja pamata grāda iegūšanu, bet bija ļoti noderīgi – varēju vieglāk izvēlēties karjeras ceļu. Diploms ir svarīgs, bet vēl svarīgāk ir universitātes laikā paplašināt redzesloku un izmantot visas piedāvātās iespējas, eksperimentēt. Studiju laiks ir tas laiks, kad var un vajag riskēt. Sliktākais, kas var notikt, – grādu iegūsi vēlāk. Taču tad, kad jau esi nostabilizējies darbā un tev ir ģimene, ir daudz grūtāk atteikties no algas, kaut ko radikāli mainīt un izvēlēties citu profesionālo ceļu.

Vairāk par Barbaras darbu vides saglabāšanā lasi intervijā "Cīnītāja par biodažādību Tropu Trampa valstībā".

Source

DELFI Viņa

Tags

Karjera Sievietes Zinātne
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form