Foto: Shutterstock
Ieraugot ķemmē arvien vairāk matu pēc katras sasukas veidošanas, sākam domāt – kāds tam ir cēlonis? Izmēģinājuši vairākas tautas metodes, lai censtos atrisināt šo problēmu, secinām, ka ar pašu spēkiem laikam galā netiksim. Tieši ar šādu problēmu pie mums vērsās kāda lasītāja, tāpēc nolēmām uzdot šo jautājumu speciālistam.

Pavisam nesen pie mums vērsās lasītāja, kura lūdza palīdzību sekojošā problēmā – sievietei nav sevišķi labi nagi un arī mati sāk zaudēt savu apjomu.

"Viņa" lasītāja raksta tā: "Bērnībā man bija ļoti biezi mati, bet nagi visu mūžu bijuši plāni un ātri ievainojami. Sākoties pubertātei, mati sāka taukoties un nedaudz krist ārā. Grūtniecības laikā matu krišana mitējās, taču pēc tam problēmas atkal atsākās." 55 gadus vecā sieviete saka, ka dzīvojot veselīgi un ievērojot pareizu uzturu, taču mati katru dienu ārā krītot ārkārtīgi daudz, bet jaunie augot lēni. "Mati ar katru gadu paliek arvien plānāki – tagad vairs tikai puse no bērnības matu daudzuma. Bet pat aptuveni desmit gadus vecākām sievietēm, kuras nepievērš uzmanību uzturam, redzu, ka mati vēl tik biezi kā jaunībā". Vērts arī uzsvērt, ka sieviete matus krāsojot tikai ar hennu, lai nebūtu redzami sirmie mati. "Viņa" lasītāja ir izmēģinājusi dažādas metodes, tajā skaitā apstrādāt matus ar kanēli, sīpolu un kumelīšu novārījumu, taču nekas viņas problēmu neatrisinot.

Lai spētu atbildēt lasītājai, vērsāmies pie matu ārstes – triholoģes Ingas Zemītes.

"Matu izkrišana vai to apjoma samazināšanās bieži vien ir kompleksa problēma. Arī konkrētās sievietes gadījumā izskatās, ka iemesli tai ir vairāki. Tas, ka grūtniecības laikā matu stāvoklis labojas, bieži vien ir saistīts ar pārmantotu matu saknītes jūtību uz hormonu svārstībām. Šīs sievietes bieži vien vēlāk pēc menopauzes iestāšanās matus sāk zaudēt pakāpeniski – līdzīgi vīriešiem, jo asinīs esošie androgēni tos miniaturizē.

Arī dažādu vielu trūkums – dzelzs, varš, cinks, vitamīni – ilgtermiņā var novest pie mata stiebra diametra samazinājuma, kā rezultātā kopējais apjoms samazinās. Stress pasliktina saknītes apasiņošanu, savukārt dažādas veselības problēmas arī pasliktina šo kopējo stāvokli.

Šajā gadījumā, domāju, noteikti jāgriežas pie ārsta. Diemžēl man jāsaka, ka lielākajā daļā gadījumu mati paši neataug, un, ja tie netiek atbilstoši ārstēti, tie turpina izkrist. Situācijas, kad mati ataug paši – pēc akūtām slimībām, antibiotiku lietošanas, īslaicīga stresa un tamlīdzīgos gadījumos, kad liels skaits matu kaitējošā faktora ietekmē vienlaicīgi pāriet izkrišanas fāzē, un pēc aptuveni diviem līdz trijiem mēnešiem tie visi vienlaicīgi aug atkal atpakaļ, izstumjot vecos matiņus. Cilvēks, kuru šī situācija skārusi, parasti ievēro izteiktu matu izkrišanu un smērē galvas ādā visus pieminētos dabas līdzekļus, kuriem, patiesībā nav nekādas nozīmes, jo mati ataug paši! Tā ir fizioloģija! Savukārt, ja matu problēmas pamatā ir hroniska problēma vai iedzimtība, cilvēks, kas vēlas savus matus šajā situācijā saglabāt, ir atbilstoši jāārstē!

Sekojošais plāns:
1) vispirms jāaptur matu izkrišana, noskaidrojot un novēršot to uzturošos iemeslus;
2) jāatgūst matu apjoms ar piemērotiem un efektīviem līdzekļiem;
3) jānotur atgūtais vai jāsaglabā esošais apjoms. Un vienmēr, izvēloties metodi, ar ko cenšamies kaut ko ietekmēt – jāsaglabā loģiskā domāšana!"

Vai arī tev ir jautājumus, uz kuru vēlētos uzzināt atbildi? Sūti to uz sieviete@delfi.lv , un speciālists sniegs atbildi uz tev interesējošo jautājumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!