Foto: Shutterstock
Pandēmija ir būtiski mainījusi teju ikkatra ikdienu, tomēr ir nozares un cilvēki, kas tās postošo ietekmi uz ekonomiku ir izjutuši spēcīgāk. Novembrī pieņemtie pasākumi Covid-19 izplatības mazināšanai izraisīja plašu sašutumu un diskusijas skaistumkopšanas nozarē. Veselu mēnesi bez darba un atbalsta nācās dzīvot daudziem skaistumkopšanas speciālistiem un uzņēmumiem, radot satraukumu un bažas par iespējām izdzīvot. Kā šobrīd klājas skaistumkopšanas saloniem un speciālistiem? Kā tie vērtē valdības radītos atbalsta pasākumus un kā raugās uz nākotni? Par to raksta turpinājumā!

Salona darbība tika pārtraukta, jo tika noteikti nevis ierobežojumi, bet darbības aizliegums nozarei kopumā, teic salonu "Necesse" īpašniece un vadītāja Paula Kampare-Muresane. "Mūsu saloni ikdienā piedāvā plaša spektra pakalpojumus – nagu kopšanas, skropstu pieaudzēšanas un laminēšanas, kosmetoloģijas, vaksācijas, frizieru pakalpojumus un tamlīdzīgi. Attiecīgi darbu pārtraukt bija spiesti visi darbinieki – atšķirīgas specifikācijas skaistumkopšanas meistari un terapeiti. Situācija bija un ir sarežģīta. Pabalsti, protams, ir risinājums kādā brīdī, taču tie nav risinājums situācijā, kad divu dienu laikā teju visi nozares pārstāvji paliek bez darba," uzsver Kampare. Vienlaikus viņa skaidro, ka situāciju kontrolēt "Necesse" salonos bija relatīvi vienkāršāk nekā citviet nozarē, jo visi darbinieki tiek nodarbināti uzņēmumā, neviens nav patenta maksas maksātājs vai pašnodarbināta persona. "Apzinoties dīkstāves pabalsta saņemšanas laika intervālu un vajadzību pēc finansiālas palīdzības nekavējoties, tika pieņemts lēmums piešķirt darbiniekiem divu nedēļu apmaksātu atvaļinājumu, tādējādi atvieglojot situāciju." Arī salonu "Necesse" īpašniece atzīst, ka klientu skaits ir samazinājies, taču tas nav tikai ierobežojumu dēļ. "Arī ikdienas apstākļos nozarē darbojas negodprātīga konkurence."

"Mēs atbalstām un piekrītam, ka ir jābūt ierobežojumiem ikvienā darbības nozarē, tai skaitā skaistumkopšanā, līdz situācija stabilizējas. Bet pārmaiņu integrēšanu ikdienas darbā manāmi apgrūtināja valdības noteiktais laika intervāls – divas dienas, kā arī lēmuma subjektivitāte, nosakot īpašu izņēmumu – atļauju darboties frizētavām," stāsta Kampare. "Redziet, neziņa sekmē bailes, savukārt baiļu iespaidā rodas nekontrolēta, neapdomīga rīcība. Vai jūs domājat, ka meistari, kuri turpina darboties nozarē, kaut arī ir aizliegumi, to dara labprāt? Situāciju speciālisti necenšas boikotēt ar parakstu vākšanu – tiek meklēts risinājums, lai samaksātu īri un nodrošinātu ikdienas vajadzības. To mēs esam gatavi apgalvot nozares vārdā." "Necesse" pārstāve atklāj, ka uzņēmums kvalificējas valsts atbalstam un darbinieki saņems dīkstāves pabalstu. "Cits jautājums ir, kad tas tiks saņemts, jo palīdzība bija nepieciešama tūlītēji – novembrī, kad tika noteikts aizliegums darboties."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!