Saulīte ar zobiem
Kaut gan aizsargkrēmu lietošana negarantē pilnīgu drošību, tos labāk tomēr izvēlēties, īpaši, ja iepriekš bijušas kādas ādas problēmas. Pretiedeguma krēms rada maldīgu drošības izjūtu, jo, uzturoties saulē pēc tā uzklāšanas, pagarinās tikai saules ekspozīcijas laiks un palielinās draudi saslimt ar vēzi.
Ja nav neatliekamas nepieciešamības, pašā dienas vidū saulē uzturēties nav vēlams.
Lai mazinātu staru tiešu iedarbību uz ķermeni, ieteicams valkāt cepuri un drānas, kas aizsargā no saules. Rupjš kokvilnas (džinsu), vilnas vai poliestera audums aizsargā no saulītes stariem, bet smalka kokvilna, lins vai zīds - ne.
Pirms sauļošanās jābūt piesardzīgām, uz ādas uzklājot dažādus medikamentus un kosmētikas līdzekļus: ziedes, krēmus, smaržas. Kopā ar saules stariem tie var veicināt fotoalerģiska dermatīta attīstību. Ne mazāk jāuzmanās, ja lietotas antibiotikas, psihotropās vielas, daži orālie hormonālās kontracepcijas līdzekļi.
Pirmā pazīme, kas liecina par nepietiekamu aizsardzību no saules, ir vasarraibumu vairošanās uz atklātām ķermeņa daļām. Saules stari veicina arī ādas pastiprinātas pigmentācijas plankumu recidīvu jeb atkārtošanos tai pašā vietā.
Daudziem nav nekas jauns, ka saules stariem brīvi pieejamā āda sākumā kļūst sarkana, bet vēlāk rodas dedzināšanas un sūrstēšanas sajūta. Mitra āda sauli pievelk vēl intensīvāk, tādēļ pēc peldēšanās ir rūpīgi jānoslaukās. Arī sausas drēbes daudz labāk bloķē ultravioleto starojumu, tādēļ pēc peldēšanās ir aplami uzvilkt slapju T-kreklu cerībā, ka tas pasargās no saules svelmes.
Dažas dienas pēc vieglprātīgajām saules peldēm ir vērojama vēl kāda tikpat zināma parādība - sāk lobīties āda. Tā pēc brīvas gribas var iegūt radiācijas un apdeguma kontaktdermatītu - ādas iekaisumu, kas rodas, ja ārējā vidē esošas ķīmiskas vai dabiskas vielas nonāk saskarē ar ādu. Tā niez, rodas izsitumi.
Atkarība no labsajūtas
Diemžēl priekšstats, ka pirms došanās atvaļinājumā uz dienvidu zemēm āda jau iepriekš ir jāsagatavo spēcīgās saules iedarbībai, iegūstot mākslīgās gaismas iedegumu, ir maldīgs. Šāds "profilaktisks" ceļojuma iedegums tikai vēl vairāk samazina ādas aizsargspējas pret stiprajiem saules stariem.
Pret ultravioleto starojumu jutīgas ir arī rētas. Tās salīdzinājumā ar citiem ādas laukumiem daudz ātrāk apdeg saulē un kļūst tumšākas.
Ilgstošam gaismas bojājumam raksturīga sausa, grumbaina, neelastīga, plāna un viegli ievainojama āda. Saules radiācija bojā arī asinsvadu saistaudus, tāpēc šīs dzīslas ir trauslas, un pat neliela trauma var izraisīt zilumus.
Nepārtrauktas saules peldes veicina arī sarkanu tīklojumu uz vaigu, ausu, deguna, zoda, pieres un kakla ādas. Dažiem attīstās saules alerģija (nātrene, izsitumi utt.) - veidojas niezoši, dedzinoši izsitumi.
Ne vienu vien cilvēku, kuram patīk tetovēties, saule šajās vietās papildus izrotā ar alerģiskiem izsitumiem. Krāsvielu klātbūtne ādā permanento tetovējumu zonā mēdz izraisīt alerģiskas reakcijas saules radiācijas iespaidā.
Ka cilvēki labprāt pašsadedzinās, speciālisti skaidro ar atkarību centru darbību centrālajā nervu sistēmā, jo sauļošanās procesā smadzenēs izdalās labsajūtu veicinošas vielas - endorfīni.
Tomēr mērenība jāievēro ne tikai saules peldēs. Veselību un pašsajūtu nelabvēlīgi ietekmē arī aktīvs fizisks darbs gaisa temperatūrā, kas pārsniedz 30 grādu. Šādā laikā pastiprinās svīšana, bet cieši piegulošs un nebrīvs apģērbs palielina berzi un traumē ādu, uz kuras vairojas mikroorganismi, veidojas izsitumi uz pleciem, muguras un krūšu rajonā. Pastiprināta svīšana un ādas raga kārtas sabiezējums uz delnām un pēdām liecina par sviedru dziedzeru pārmaiņām, var būt sūdzības par niezi un dedzinošu sajūtu.
Diemžēl vasarā saule nav vienīgais nelaimju cēlonis - pat pastaiga ziedošā pļavā var beigties ar alerģijas attīstību, reizēm saasinās hroniskas ādas slimības.
Ūdens ir ne tikai slapjš
Kad karstums veicina vēlmi veldzēties ūdenī, peldēšanās ne vienmēr ir nekaitīga pat zināmā ūdenskrātuvē, jo sakarsušā stāvošā ūdenī intensīvi attīstās un savairojas mikroorganismi. Ne reizi vien būs dzirdēts par aļģēm un ūdenszālēm! Tās pazemina skābekļa daudzumu ūdenī. Karstumā samazinās arī ūdenskrātuvju pašattīrīšanās iespējas. Ja tur nonāk piesārņojums no ūdenstransporta, pieaug bioloģiski agresīvu ķīmisku vielu koncentrācija ūdenī. Uz sakairinātas ādas palielinās infekciju attīstība, izraisās ādas alerģiskas reakcijas.
Ilgstoša atrašanās ūdenī nav patīkama ādai, tā kļūst ievainojamāka un daudz jutīgāka. Arī mitrums, kas palicis uz tās, pēc peldes nenoslaukoties, var veicināt sēnīšu infekciju rašanos ādas ielokos. Tādēļ pēc peldēšanās nevis enerģiski jāslaukās, bet rūpīgi jānosusinās. Īpaši tas attiecas uz korpulentiem cilvēkiem. Iespējams, ādas kroku kopšanai jālieto pat higiēniskās salvetes un borskābes šķīdums.
Nepatīkamas sajūtas - visbiežāk niezi un izsitumus - var izraisīt slapja peldkostīma valkāšana.
Ir saprotama vēlme novērst nepatīkamo sviedru aromātu. Tomēr reizēm rezultāts ir pretējs - pārmērīgi lietojot biezas konsistences pretsviedru līdzekļus jeb "zīmuļus", padusēs iekļūst netīrumi un putekļi un aizsprosto poras. Bieži vien šo problēmu var novērst tikai ar ķirurģisku iejaukšanos. Labāka pretsviedru līdzekļu alternatīva ir dezodoranta "rullīši".
Lai vasarā uzlabotu ādas vispārējo stāvokli un izskatu, nodrošinātu tās dziļāko slāņu mitrināšanu un barošanu, ieteicams regulāri lietot silīciju, naktssveces vai zivju eļļu. Un visā ievērot mērenību.
Konsultēja dermatologs Jānis Ķīsis, izmantoti žurnāli "Doctus" un "The Lancet".