Konstantīns Bogomolovs

Projekta "Stila pārvērtības" gaitā radās daži jautājumi, kurus mēs gribētu uzdot visa notiekošā idejiskajam autoram, modes analītiķim, stila guru un imidža skolas vadītājam Konstantīnam Bogomolovam: par modeļu atlases kritērijiem, stila risinājumiem un stila pārvērtībām kopumā.

„Delfi Sievietēm" redakcija saņēma ap 130 vēstuļu no sievietēm, kuras vēlējās piedalīties stila pārvērtībās, un no tām Jums nācās izvēlēties tikai piecas dalībnieces. Kā tika veikta atlase - loterijas veidā vai arī bija kādi īpaši atlases kritēriji?

Nē, nebija nekādas loterijas - mēs izvēlējāmies dalībnieces pēc ilgām un rūpīgām pārdomām. Mēs vadījāmies galvenokārt no diviem kritērijiem.

Pirmkārt, mēs centāmies izvēlēties tās sievietes, kurām tik tiešām vajadzīga mūsu palīdzība, nevis kuras vienkārši grib „paspēlēt pārvērtību spēli". Tāpēc mēs izvērtējām ne tikai iesūtītās fotogrāfijas, bet arī vēstules, pēc kurām mēģinājām izprast šo sieviešu motivāciju, problēmas un cerības.

Otrkārt, mums gribētos, lai mūsu darbs būtu interesants ne tikai pārvērtību dalībniecēm, bet visām Delfi lasītājām. Šī iemesla dēļ mēs izvēlējāmies sievietes ar dažādu ārieni, no dažādām vecuma un sociālajām grupām, turklāt - pietiekami tipiskas sievietes, lai pēc iespējas vairāk lasītāju, aplūkojot stilistu darba rezultātus, varētu gūt kaut ko noderīgu arī sev.

Protams, šiem kritērijiem atbilda daudz vairāk vēstuļu, nevis tikai piecas. Lūk, šeit arī sāka darboties veiksmes faktors. Tagad, izmantojot šo iespēju, es vēlētos pateikties visām sievietēm, kuras atsūtīja vēstules, un atvainoties par to, ka man neizdevās visām atbildēt. Tomēr cerība vēl ir - pašlaik ir atlasītas tikai četras modeles, un piekto modeli mēs izvēlēsimies līdz šīs nedēļas beigām (7. septembrim). Šonedēļ vēl kādai no jums iezvanīsies telefons!

Starp citu, ne mazāk rūpīgi notika arī stilistu atlase dalībai projektā. Vispirms es ierosināju demonstrēt savu imidža dizaineru meistarklasi - diezgan pazīstamus stilistus, kuriem ir bagāta pieredze darbā ar privātajiem klientiem (Iveta Ozerova, Evita Ormane, Marija Rudakova, Ilona Pokallo). Līdz ar viņām par lasītāju atzinību cīnīsies arī jaunie imidža skolas absolventi - tie, kuri ir vistalantīgākie un radošākie.

Kā stilists izstrādā savas klientes jauno tēlu? Ar ko sākas tēla veidošana - ar frizūru, meikapu vai apģērbu?

Ne ar vienu, ne otru, ne trešo. Ja stilists vērtē klientu kā modeli un sāk savu radošo darbu ar frāzi: „Nesakiet man ne vārda - es jau redzu jūsu jauno tēlu!", - tad tas ir slikts stilists. Vadoties tikai pēc ārienes, cilvēkam iespējams piemeklēt milzum daudz variantu, kas veidotu veiksmīgu vizuālo tēlu, tomēr, ja netiks ņemtas vērā šī cilvēka personības iezīmes, tad visi šie piedāvātie varianti tā arī paliks tikai kā skaista, svešāda maska.

Lai izvairītos no kļūdām, ik reizi nepieciešams sākt darbu ar klientes psiholoģisko motivāciju, un tikai pēc tam ķerties pie šīs klientes vizuālā tēla veidošanas. Motīvi un nostādnes, bailes, aizsardzības reakcijas un kompleksi - šie dati nav tik uzkrītoši, piemēram, salīdzinājumā ar ķermeņa proporcijām. Tāpēc nav iespējams sākt darbu bez pamatīgas sagatavošanās.

Nākamais etaps - harmoniska ārējā veidola radīšana klientei. Tēla saskanīgums - tas ir ne tikai veiksmīgs apģērbu, aksesuāru, frizūras, meikapa un parfīma salikums. Tam visam ir jābūt saskaņā ar sievietes ārieni, viņas gaitu, balsi un manierēm, ar viņas sociālo statusu, dzīvesveidu, interjeru un automašīnu.

Tomēr, kas gan īsti ir harmonijas izjūta un laba gaume? Kāds pārliecinoši atbildēs, ka tas ir kaut kas netverams un neizskaidrojams, Dieva dāvana. Daudzi stilisti mēdz ievīstīt tēla veidošanas mākslu šādā noslēpumainības plīvurā, mētājoties ar vārdiem „ne visiem ir lemts" un „jums, lūk, to nesaprast". Es pārliecināts par pretējo: tēla saskanīgums ir zinātne, kuru var apgūt.

Harmoniska tēla veidošana balstās uz asociatīvo domāšanu. Pirms mēs dodam kaut vismazāko ieteikumu klientei attiecībā uz matu krāsas izvēli vai uzacu korekciju, mums jāizstrādā klientes asociatīvais tēls. Tikai pēc tam var ķerties pie vizuālo komponentu piemeklēšanas atbilstoši tēla koncepcijai. Pretējā gadījumā stilists nonāk uz nedrošā izmēģinājumu un kļūdu ceļa, kas nav pieļaujams darbā ar klientu. Šīs idejas trūkumu turklāt nav iespējams kompensēt ne ar augstu tehnisko meistarību, ne ar modes tendenču pārzināšanu, ne ar izmantojamo modes produktu prestižu un cenu.

Kad stiliste ir beigusi darbu, kliente savā jaunajā tēlā iziet sabiedrībā. Daži apber viņu ar komplimentiem, bet citi pakļauj nežēlīgai kritikai. Vai ir kādi objektīvi kritēriji imidža dizainera darba vērtēšanai?

Manuprāt, vēl aizvien nav rasta atbilde uz šo jautājumu. Varētu domāt, ka eksistē taču objektīvi kompozīcijas, krāsu salikumu, proporciju likumi, un ja radītais tēls šiem likumiem atbilst, tātad tas ir stilīgs, un punkts. Bet, lūk, Bjorkas imidžs balstīts uz visu iedomājamo un neiedomājamo harmonijas likumu pārkāpšanu, tomēr viņa tiek uzskatīta par vienu no stilīgākajām sievietēm mūsdienu pasaulē. Tai pat laikā atradīsies ne mazums cilvēku, kuri viņas stilu uzskata par pilnīgu bezgaumību.

Tātad, tas nozīmē, ka gaume var būt ne tikai laba vai slikta - tā var būt individuāla. Ja mēs visi par skaistu un harmonisku uzskatītu vienu un to pašu, mēs pārvērstos par viendabīgu masu. Diemžēl cilvēki bieži vien kļūdās, vērtēdami savu individuālo gaumi augstāk par visu. Vērtējot kāda cita cilvēka tēlu, viņi intuitīvi to piemēro sev un izsaka spriedumu: „Es viņas vecumā tādus džinsus neģērbtu, tātad tie ir briesmīgi! Man melnā krāsa šķiet pārāk drūma, tāpēc to vajag aizliegt!"

Objektīvu kritēriju tēla vērtēšanā nav - tie vienmēr ir subjektīvi. Arī es esmu subjektīvs, kad es, tāpat kā citi Delfi lasītāji, aplūkoju sieviešu stila pārvērtību fotogrāfijas. Es aizmirstu par visiem imidža dizaina likumiem un noteikumiem un cenšos saskatīt - vai sieviete ir kļuvusi laimīgāka? Starojošu skatienu un neviltotu smaidu nevar radīt ne ar kādu fotošopu. Tas arī ir vienīgais neapstrīdamais vērtēšanas kritērijs: ja imidža dizainerim izdevies padarīt cilvēku kaut nedaudz laimīgāku, tātad darbs ir izdevies.

Kas attiecas uz kritiku - tai arī ir tiesības pastāvēt. Stilistiem tā der arī kā labs psiholoģiskais treniņš. Protams, man ik reizi sažņaudzas sirds, uztraucoties par saviem audzēkņiem, kad es lasu viņiem veltītas ļaunas vai netaisnas (manā subjektīvā skatījumā) atsauksmes. Tomēr viņiem vēl ne reizi vien nāksies pārliecināties, ka stilista profesija ir ne tikai viena no prestižākajām, bet arī viena no visvairāk kritizētajām profesijām pasaulē.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form