Pēdējā laikā medijos izskanējis daudz informācijas par produktiem, kas var veicināt vēža attīstību, liekot daudziem sašutumā nopūsties, sak, ko tad vispār drīkst ēst?! Sarkanā gaļa, kūpinājumi, desas, sardeles, šķiņķi un citi gaļas izstrādājumi, sāļi produkti, čipsi, buljona kubiņi, limonādes, alkohols – tie visi tiek minēti kā produkti, ar kuriem noteikti nevajadzētu aizrauties. Rutks.lv piedāvā uzzināt, kuri ir visvairāk pētītie produkti ar pretvēža iedarbību, ļaujot iepazīties ar izdevumā "Saki vēzim – nē!" publicēto sarakstu, ko veidojusi dietoloģe Laila Meija.
Kāpostu (krustziežu) dzimtas dārzeņi
- galviņkāposti,
- ziedkāposti,
- rāceņi,
- kāļi,
- brokoļi,
- Briseles kāposti u.c.
Šie dārzeņi satur C, B un K vitamīnu, folātus, mangānu, magniju, kāliju, kā arī glikozīdus, antocianīnus un polifenolus. To antikancerogēnā jeb pretvēža darbība izpaužas, veicinot detoksicējošo enzīmu (atindējošo vielu) darbību.
Pētīta kāpostu dzimtas dārzeņu aizsargājošā iedarbība – tie kavē gan vēža veidošanos, gan arī jau esoša vēža progresēšanu. Turklāt šo dārzeņu lietošana neitralizē heterociklisko amīnu (kancerogēnas vielas, kas veidojas gaļas cepšanas procesā) iedarbību uz organismu. Kāpostu dzimtas dārzeņi visvairāk pētīti saistībā ar plaušu, priekšdziedzera un zarnu vēža riska mazināšanu.
Ogas
Dzērvenes arī satur ļoti daudz antioksidantu – flavonoīdus (antocianīnus, flavonolus), benzoskābi, hidroksikanēļskābi. Kopumā nevar izdalīt vienu ogu veidu, kas būtu pārāks par citām ogām. Ogās ir ļoti daudz bioloģiski aktīvu vielu, kas palīdz pasargāt organismu no vēža un citām hroniskām slimībām. Katrā ogu veidā kādas veselīgas vielas ir vairāk, bet ieteicams baudīt visu ogu dažādību.
Āboli
Ķirši
Pilngraudu produkti
- izstrādājumi no pilngraudu kviešu miltiem,
- izstrādājumi no pilngraudu rudzu miltiem,
- pilngraudu auzu pārslas,
- mieži,
- pilngraudu kukurūzas produkti,
- pilngraudu prosas produkti,
- griķi,
- brūnie un savvaļas rīsi.
Pilngraudu produkti gatavoti no miltiem, kas satur visas trīs grauda daļas: apvalku (kliju), cietes daļu (endosperma) un dīgli. Savukārt rafinētie milti un to izstrādājumi satur tikai cietes daļu. Latvijā pilngraudu produktiem pieskaita arī graudu produktus bez dīgļa daļas.
Pilngraudu produkti satur daudz bioloģiski aktīvu vielu, kuras, darbojoties kopā, palīdz organismu pasargāt no vēža. Šīs vielas ir šķiedrvielas, rezistentā ciete (organismā negremojas, veidojas īso ķēžu taukskābes, kas aizsargā zarnas sieniņas), polifenoli, saponīni, alkilrezorcīni, fitīnskābe, proteāzes inhibitori. Visas šīs aktīvās vielas graudā atrodas galvenokārt apvalka daļā, kā arī dīglī.
Rudzu maize, salīdzinot ar citiem graudaugiem, satur vairāk šķiedrvielu un citu bioloģiski aktīvu vielu: lignānus (galvenais fitoestrogēnu avots rietumu puslodes valstīs), alkilrezorcīnus (AR), fitīnskābi, E vitamīnu, tiamīnu (B1 vitamīnu), riboflavīnu (B2 vitamīnu), niacīnu (PP vai B3 vitamīnu), folātus, cinku, dzelzi, mangānu, magniju un selēnu. Dienā apēdot 150–200 gramus rudzu maizes, mēs saņemam 10–20 gramus šķiedrvielu (kas ir puse no dienā nepieciešamā daudzuma) un ievērojamu daļu no minētajiem vitamīniem un minerālvielām, kā arī lignānus.
Linsēklas
Jāatceras, ka linsēklu eļļa nesatur šķiedrvielas. Linsēklu pretvēža iedarbība ir vairāk tieši saistībā ar krūts, olnīcu un priekšdziedzera vēzi.
Sīpolu ģints augi
- ķiploki,
- sīpoli,
- puravi,
- lakši.
Sīpolu ģints augi satur daudz flavonoīdu un organiskā sēra savienojumu. Visvairāk pētīta ir ķiploku iedarbība uz cilvēka organismu. Iespējamos aizsargmehānismus pret vēzi veicina ķiplokos esošo vielu spēja palīdzēt organismam pašam iznīcināt vēža šūnas, kā arī kancerogēno vielu detoksicēšana (atindējoša iedarbība). Šo vielu ietekme ir atkarīga no devas. Tas nozīmē – jo lielāka deva, jo vairāk mazinās vēža risks.
Tomēr jāņem vērā, ka ķiplokam piemīt arī blakus efekti un mijiedarbība ar medikamentiem.
Kafija
Tēja
Pretvēža iedarbība visvairāk pētīta tieši zaļajai tējai, pētījumi par tās efektivitāti vēl jāturpina, bet tēja noteikti ir veselīgs dzēriens.
Pākšaugi
- dažādas pupas,
- dažādi zirņi,
- lēcas.
Pākšaugos ir daudz šķiedrvielu, olbaltumvielu, folātu un B vitamīna, arī vielas, kas palīdz pasargāt no vēža: lignāni un saponīni, rezistentā ciete un dažādi antioksidanti (flavonoīdi, inozitols un steroli).
Turklāt pākšaugi ir nozīmīgs veselīgs olbaltumvielu avots, kas palīdz mazināt sarkanās gaļas un tās izstrādājumu lietošanu uzturā.
Ķirbis
Uzņemot karotīnus ar uzturu, tie ir veselīgi, jo organisms pats veido tik daudz A vitamīna, cik tam nepieciešams. Savukārt papildu preparātu veidā uzņemtie karotīni var būt pat kaitīgi, īpaši smēķētājiem. Citi nozīmīgi antioksidanti ir luteīns un zeaksantīns, kas piešķir ķirbim spilgti dzelteno krāsu.
Zaļie lapu dārzeņi
- romiešu salāti,
- ledus salāti,
- spināti,
- cigoriņu lapas,
- mangoldu lapas,
- virziņkāposti u.c.
Lapu salāti ir lielisks šķiedrvielu, folātu, karotinoīdu un flavonoīdu avots uzturā. Tie darbojas kā antioksidanti un var kavēt krūts, ādas, plaušu un kuņģa vēža augšanu.
Pētīta arī citu produktu pretvēža iedarbība. Šādi produkti ir valrieksti, čili pipari, tomāti, burkāni, citrusaugļi, rieksti, granātāboli, zemenes, melones, arbūzi, sēnes, soja un citi.
Raksta tapšanā izmantots onkoloģes-ķīmijterapeites Daces Baltiņas un dietoloģes Lailas Meijas veidotais informatīvais izdevums "Saki vēzim – nē! Praktiski padomi", ko izdevusi kompānija "Roche Latvija" sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību. Ar pilnu grāmatas tekstu elektroniskā formātā var iepazīties mājaslapā Onko.lv. Informāciju publicējam ar izdevēja atļauju.
