Foto: Shutterstock
Glutēns un tā kaitīgums ir viena no pēdējā laika aktualitātēm uzturā. Tā ir viela, kas atrodama daudzos graudaugos un produktos, ko ikdienā patērē lielākā daļa cilvēku. Uztura ārsts Andis Brēmanis norāda, ka atteikšanās no glutēna ir kļuvusi ļoti moderna pat bez īpaša pamatojuma. Vienlaikus viņš arī norāda, ka ir cilvēki, kam glutēns var radīt ne tikai nepatīkamas sajūtas, bet arī nopietnas veselības problēmas. Šiem cilvēkiem ir jāievēro īpaša diēta un jāizvairās no glutēna uzņemšanas pat niecīgos daudzumos.

Kas ir glutēns un kur tas slēpjas

Glutēns ir lipeklis, proteīns, kas atrodams labības graudos, piemēram, kviešos, rudzos un miežos. "Authority Nutrition" skaidro, ka graudos ir divu veidu olbaltumvielas – glutenīns un gliadīns. Cilvēku organisms parasti negatīvi reaģē tieši uz gliadīnu.

Ir vairāki produkti, kas pilnīgi vienmēr satur glutēnu un kas cilvēkiem, kas šo olbaltumvielu nepanes, ir jāpatur prātā. Viens no tiem ir kvieši. Neatkarīgi, vai ēdienā izmantoti kviešu milti, klijas, dīgļi vai pilngraudu produkti, kas gatavoti no šī auga, cilvēkiem, kas nepanes glutēnu vai slimo ar celiakiju, tos lietot nevajadzētu.

Tāpat glutēns ir atrodams rudzos, miežos, mannā un citos graudaugu produktos. Tas nozīmē, ka ir jāatsakās no maizes, makaroniem, brokastu pārslām, alus, cepumiem, kūkām, miltu izstrādājumiem, dažādām mērcēm, ieskaitot sojas mērci. Tā kā glutēns var būt atrodams lielākajā daļā dažādu pārstrādātu produktu, no tiem ieteicams izvairīties.

Vislabāk ir iegādāties atsevišķus produktus un gatavot ēdienu pašam, kā arī rūpīgi iepazīties ar katra veikalā nopirktā produkta sastāvu. Sastāvdaļas, kas satur glutēnu, var būt pievienotas ļoti dažādiem ēdieniem. Jāpiebilst, ka veikalos ir pieejami arī dažādi miltu izstrādājumi, kas nesatur glutēnu. Uz tiem parasti ir norāde par to, ka produkts ir brīvs no šīs vielas.

Modes lieta, bet organismā jāieklausās

Foto: PantherMedia/Scanpix
Diētas ārsts Andris Brēmanis nosmej, ka glutēna nepanesību var uzskatīt par tādu kā "modes lietu", un daudzi cilvēki izvairās no graudaugu produktiem, lai arī tie nekādu ļaunumu viņu veselībai un pašsajūtai nenodara. Tomēr tā tas nav visos gadījumos, jo patiešām ir cilvēki, kam glutēna lietošana var radīt nepatīkamas sajūtas vai nopietnas veselības problēmas. Tie ir cilvēki, kas cieš no celiakijas vai vienkārši nepanes glutēnu.

Brēmanis uzsver, ka celiakijas pacientiem nelietot glutēnu ir ļoti svarīgi, jo tas var radīt zarnu trakta iekaisumu, kā arī citas gremošanas problēmas, kas nav saistītas tikai ar sliktu pašsajūtu. Šiem cilvēkiem patiešām ir jāskatās, lai viņu ēdienā glutēna nebūtu vispār. Pārējiem nav īsta pamata satraukties par to, ka šī viela ir kādā no pārtikas produktiem.

Vienlaikus speciālists norāda, ka ir cilvēki, kas nepanes glutēnu, bet, kas necieš no celiakijas. Viņiem glutēns var radīt nepatīkamas sajūtas, piemēram, vēdera uzpūšanos, bet tas nav bīstams. Šādos gadījumos cilvēks pats vērtē to, kā jūtas pēc dažādu produktu ēšanas un attiecīgi pieņem lēmumu par to lietošanu. "Ja cilvēks jūtas nelāgi saēdies baltmaizi, tad nevajag to darīt," piebilst Brēmanis.

Runājot par dažādiem graudaugu produktiem, Brēmanis norāda, ka pilngraudu produkti vienmēr ir veselīgāki, jo tie satur vairāk šķiedrvielu un citu vērtīgu uzturvielu nekā rafinētu graudaugu produkti. Ikvienam cilvēkam svarīga ir uztura daudzveidība. Ja tā ir un cilvēks uzņem visus nepieciešamos vitamīnus, uzturvielas un minerālvielas, tad atteikšanās no glutēna vai tā lietošana (ja vien cilvēkam nav celiakijas vai glutēna nepanesības) neko ļaunu nenodarīs.

Celiakija - kad glutēns var būt bīstams

Foto: Shutterstock
Visnopietnākās veselības problēmas glutēns rada cilvēkiem, kas slimo ar celiakiju. "Prevention" skaidro, ka tā ir ģenētiska slimība, kas izpaužas kā organisma nespēja absorbēt glutēnu. Cilvēkiem, kas cieš no šīs slimības, kaitīgs var būt pat ļoti neliels glutēna daudzums. Ja cilvēks apēd produktus, kas satur šo vielu, zarnu membrāna zaudē savu ierasto struktūru, kļūst gludāka, iekaist un zaudē spēju uzņemt nepieciešamās uzturvielas. Cilvēks cieš no caurejas, pēkšņām vēdera sāpēm un dedzināšanas, zaudē svaru un enerģiju.

Ja slimību nediagnosticē un cilvēks turpina lietot glutēnu, tas var radīt nopietnas veselības problēmas, piemēram, veicināt diabēta rašanos vai vēzi. Tāpat jāņem vērā, ka uzturvielu neuzsūkšanās var radīt dažādus šķietami nesaistītus traucējumus. Slimību ne vienmēr ir vienkārši diagnosticēt, bet, kad tas ir izdarīts, pareizs uzturs palīdzēs ne vien uzlabot pašsajūtu, bet arī vismaz daļēji novērst organismam radītos bojājumus.

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija norāda, ka Latvijā no celiakijas cieš apmēram viens procents iedzīvotāju. Citur Eiropā ar to slimo no 0,3 līdz diviem procentiem iedzīvotāju. Celiakija nav ārstējama un vienīgais veids, kā uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un veselību ir stingras bezglutēna diētas ievērošana.

Vairāk par celiakiju lasi šeit.

Bezglutēna diētas galvenie nosacījumi

Foto: Shutterstock
Neatkarīgi no tā, vai tev diagnosticēta celiakija vai arī glutēnu nelieto citu iemeslu dēļ, aktuāls ir jautājums, ko tad drīkst ēst. "Authority Nutrition" skaidro, ka ir ļoti daudz dažādu ēdienu un produktu, kas nesatur glutēnu. Tās nav gaļā un jūras produktos, arī olas un dažādus piena produktus vari ēst bez bažām. Jābaidās nav arī no augļiem un dārzeņiem.

Glutēna nav arī pākšaugos un riekstos. Speciālisti norāda, ka droši vari ēst arī kartupeļus un saldos kartupeļus. Uzņemot taukvielas, tāpat kā cilvēki, kas uzturā drīkst lietot glutēnu, izvēlies veselīgus to avotus, piemēram, avokado, olīveļļu, kokosriekstu eļļu vai sviestu. Noteikti nevajadzētu satraukties par dažādām garšvielām. Tāpat pastāv vesela virkne graudaugu, kas nesatur glutēnu. Tie ir kvinoja, rīsi, bezglutēna auzu pārslas, linsēklas, prosa, griķi un citi.

Veikalos ir pieejams daudz dažādu bezglutēna produktu. Iegādājoties tos, seko līdzi sastāvam – cik produktā daudz cukuru, sāls, tauku un dažādu uzturvielu. Ja produkts ir neveselīgs, tas tāds ir arī tad, ja nesatur glutēnu. Vienmēr ir veselīgāk iegādāties svaigus produktus, nevis pārstrādātus.

Jāpiebilst, ka gandrīz nevienā dzērienā glutēna nav. Kafija un tēja uz celiakijas pacienta organismu atstās tādu pašu ietekmi kā uz cilvēku, kas glutēnu var lietot bez bažām. Kas attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem – glutēnu satur alus. Ja vien uz tā nav norādīts, ka tas ir bezglutēna produkts, alu lietot nedrīkst.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!