Visticamāk, tavā dzīvē ir notikušas kādas izmaiņas, kuras ir tik mazas, ka grūti tās pamanīt, taču pietiekami lielas, lai radītu reālu ietekmi, teic aptaukošanās speciāliste Aleksandra Sova. "Es to redzu visu laiku – kādu laiku neesi uzkāpis uz svariem, tev liekas, ka savā ikdienā neesi neko mainījis, bet, kad aizej pie ārsta, pēkšņi pamani, ka esi pieņēmusies svarā par pieciem, desmit kilogramiem." Taču tas nenozīmē, ka tavs liktenis ir katru gadu nedaudz pieņemties svarā, raksta "Good Housekeeping". Esam apkopojuši dažus no neizskaidrojamā svara pieauguma iemesliem un veidus, kā tos apturēt.
Tavs insulīna līmenis ir ārpus normas
"Insulīns ir hormons, kas signalizē ķermenim, ka nepieciešams atbrīvot glikozi no asinsrites, un uzglabāt to muskuļos, aknās un taukos," skaidro aptaukošanās speciāliste Tīrisa Reida. "Bet, kad tev ir liekais svars, šūnas neatpazīst insulīnu, tāpēc aizkuņģa dziedzerim nākas izsūknēt arvien vairāk, dažreiz pat divas vai trīs reizes ierastā daudzuma, līdz šūnas reaģē." Tas ir raksturīgi arī sievietēm, kurām ir policistisko olnīcu sindroms – stāvoklis, kad olšūnu folikulas olnīcās savienojas kopā, veidojot cistas.
Šie augstie insulīna līmeņi apgrūtina svara zaudēšanu, teic Reida. Šīs problēmas sākums ir saistīts ar insulīna rezistenci, kad aizkuņģa dziedzeris strādā virsstundas, bet cukura līmenis asinīs joprojām ir normāls. Viss šis papildu darbs nolieto aizkuņģa dziederi, līdz tas tik tikko var paveikt darbu, lai uzturētu cukura līmeni asinīs normālā diapazonā. Ja tam nepievērš uzmanību, rezistence pret insulīnu var izraisīt pirms cukura diabēta stāvokli, kurā cukura līmenis ir nedaudz paaugstināts. Ja to neārstē, var attīstīties 2. tipa cukura diabēts.
Ko tu vari darīt: Visefektīvākais veids, kā mainīt šo tendenci, ir īstenot diētu, kurā ir zems rafinēto ogļhidrātu un pievienotā cukura daudzums. Svarīgi ir arī kļūt aktīvākai, jo muskuļi pēc fiziskas slodzes labāk reaģē uz insulīnu.
Nogurums un satraukums tavam ķermenim rada stresu
Stress izraisa hormonu – grelīna un kortizola – veidošanos, kas palielina apetīti un rada kāri pēc ogļhidrātiem. Vienlaikus stress samazina hormonu – leptīnu –, kurš rada sāta sajūtu. Tāpēc nav pārsteigums, ka nesen Zviedrijā veiktā pētījumā atklāts – jo vairāk izjūti stresu par darbu, jo lielāka iespēja ir pieņemties svarā. Stress arīdzan ietekmē spēju kārtīgi izgulēties, un ir zināms, ka arī miega trūkums var mazināt vielmaiņas ātrumu un izsalkuma signālus.
Ko tu vari darīt: Pavisam vienkārši – sakārto pasauli un padari visus apkārtējos par laipnākiem un prātīgākiem cilvēkiem! Joks, protams, taču tajā ir daļa patiesības. Centies nesatraukties par apkārt notiekošo. Pavadi vairāk laika dabā un svaigā gaisā, nevis sēžot pie telefona vai televizora ekrāna.
Tavas porcijas izmērs ir lielāks, nekā tu domā
Ko tu vari darīt: Pirmkārt, pāris dienas pavēro, cik daudz pārtikas tu katru dienu apēd vienā ēdienreizē. "Kad no rīta gatavojies mieloties ar brokastu pārslām, vispirms tās ieber mērkrūzē. Iespējams, domāji, ka notiesā tikai vienu glāzi pārslu, kaut patiesībā tās ir trīs. Tas sevišķi bieži notiek tad, ja ēd no lieliem traukiem," skaidro uztura speciāliste Līza Janga. Viņa mudina vispirms apēst vidēji lielu porciju salīdzinoši nelielā traukā. Kad esi beigusi ēst, nogaidi 20 minūtes. Tik ilgs laiks paiet, līdz hormoni nonāk smadzenēs un rada sāta sajūtu. Ja paiet 20 minūtes, bet vēders joprojām izsalkumā rūc, panašķējies vēl nedaudz.
Tu ēd pareizos produktus nepareizajos laikos
Ko tu vari darīt: Lai mazāk našķētos vēlās nakts stundās, apņemies pierakstīt itin visu, ko ieliec savā mutē. "Neatkarīgi no tā, vai pieraksti uz lapas vai kādā lietotnē, seko līdzi tam, ko ēd, cik daudz ēd un kā jūties tad, kad esi paēdusi. Tas palīdzēs saprast, vai patiešām esi izsalkusi vai tev vienkārši ir garlaicīgi," iesaka Sova.
