'Fastings 8/16' jeb daļēja badošanās: diētas ieguvumi, iespējamie riski un pieredze
Foto: Shutterstock

"Fastings 8/16" jeb daļēja badošanās ir viena no šobrīd populārākajām svara samazināšanas diētām. Dietoloģe Lolita Neimane un uztura speciāliste Eva Kataja atklāj, kādi ir šīs diētas ieguvumi, iespējamie riski un kādām cilvēku grupām daļēju badošanos piekopt nevajadzētu. Savukārt portāla lasītāja Sabīne, kura šādus ēšanas paradumus ievēro jau gadu, dalās savā pieredzē.

"Fasting8/16" pamatprincips ir – astoņas stundas dienā cilvēks var uzņemt sev vajadzīgo pārtikas daudzumu, savukārt atlikušās 16 stundas viņš badojas, pārtiekot vien no nesaldinātiem dzērieniem – kafijas bez piena, ūdens un tējas. 16 stundās, kurās netiek uzņemta pārtika, cilvēks ļauj gremošanas orgāniem atpūsties. Tāpat badošanās laikā, kad gremošanas traktam nav jāpievēršas pārtikas sadalīšanai, pārstrādāšanai un uzsūkšanai, organismā var notikt dažādi citi vielmaiņas procesi, piemēram, attīrīšanās. "Tas ir laiks, kad organisms var attīrīt savu sistēmu, ražot jaunas šūnas, atbrīvoties no vecajām, tikt galā ar kādiem iekaisuma procesiem vai iebrucējiem organismā (vīrusiem)," skaidro uztura speciāliste. Tāpat šajā laikā organismā neizdalās insulīns, tāpēc enerģija tiek iegūta no rezervēm, kas palīdz samazināt ķermeņa svaru.

Daļējas badošanās pamatprincips ir nomainīt trīs ēdienreizes uz divām jeb izslēgt brokastis, tāpēc tā vairāk būs piemērota cilvēkiem, kuri ikdienā brokastis aizstāj ar tasi kafijas vai tējas. "Šī ir laba iespēja cilvēkiem, kam nepatīk brokastot," viņa skaidro. "Mums ilgstoši ir mācīts, ka brokastis jāapēd visas, pusdienas jādala ar draugu, bet vakariņas jāatdod ienaidniekam, bet realitātē tā situācija ir citādāka. Ja cilvēks ar varu ēd brokastis, dienas laikā viņš var uzņemt vairāk kaloriju nekā būtu nepieciešams, kas var novest pie liekā svara problēmām." Dietoloģe piebilst – ideja par to, ka, ēdot brokastis tu būsi slaidāks vai veselīgāks, ir tikai iedomas.

"Fasting" diētas laika pirmā maltīte ir pusdienas, nevis, kā daudziem ierastās brokastis, paša izvēlētā laikā. Taču dietoloģe atgādina, ka šajās astoņās stundās nevajadzētu pārspīlēt ar uzņemtās pārtikas daudzumu: "Divās ēdienreizēs nevajadzētu apēst tikpat daudz cik trijās, jo tad vēlamais rezultāts var izpalikt."

Pēdējos gados cilvēkiem ir tieksme apēst vairāk, nekā viņiem ir nepieciešams. "Tas, ka mēs uzņemam pārāk daudz enerģijas un pārāk maz to patērējam, ir acīm redzami," piekrīt Kataja. Taču šī diēta var kalpot par vienu no veidiem, kā samazinās dienā apēsto. Arī dietoloģe apstiprina, ka diētas galvenais uzsvars ir uz to, lai šādā veidā cilvēks visas dienas garumā apēstu mazāk.

Protams, šādu ēšanas rutīnu var piekopt arī cilvēki, kas ēd brokastis, taču viņiem noturēties pie noteiktajām astoņām ēšanas stundām varētu būt grūtāk. Piemēram, ja cilvēks paēd brokastis septiņos no rīta, tas nozīmē, ka viņa pēdējā maltīte būs pulksten 15. "Es nedomāju, ka tas ir ļoti viegli izdarāms," atzīst Neimane.

Viens no "Fasting 8/16" diētas plusiem ir spēja to pielāgot savam dienas ritmam. Tu pats vari noteikt, cikos uzsāc savu ēšanas ciklu. Neskatoties uz to, Neimane atgādina, ka pēdējai ēdienreizes noteikti vajadzētu būt vismaz trīs stundas pirms miega.

Tāpat cilvēkus piesaista arī daļējas badošanās vienkāršība – nav nepieciešams skaitīt kalorijas, viss, kas jādara, ir jāievēro konkrēts laika loks no cikiem līdz cikiem tu vari ēst. Tāpat nav jāizvairās no konkrētiem produktiem vai, gluži otrādi, tie jāēd.

Uztura speciāliste atklāj arī vairākus bioķīmiskos rādītājus, kurus ir iespējams uzlabot, piekopjot šādus ēšanas pardumus. Tie, piemēram, ir holesterīna un cukura līmenis, kā arī insulīna rezistence. Tāpat daļēja badošanās palīdz uzlabo un paātrina vielmaiņu.

Source

DELFI Viņa

Tags

Apetīte Cilvēks Diēta Liekā svara problēmas Lolita Neimane Pilnvērtīgs uzturs Sievietes veselība Veselīgs uzturs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form