Klāt ir rudens, un drīz vien koku lapas krāsosies zeltainos un oranžos toņos. Laikam paliekot arvien dzestrākam, biežāk gribas mieloties ar maltītēm, kuras var sasildīt vismaz no iekšienes. Tieši tāpēc savā rudens ēdienkartē ir vērts iekļaut ķirbi – oranžo dārzeni, no kura vari pagatavot ne tikai gardas receptes (it īpaši zupas!), bet arī rudenīgas dekorācijas. Raksta turpinājumā skaidrojam, kas daudzveidīgajā dārzenī ir būtisks un vērtīgs veselībai.

Varētu teikt, ka ķirbis vēl joprojām ir "jauniņais" latviešu virtuvē, par spīti daudzajiem ieguvumiem, ko tas sniedz mūsu veselībai. Apaļajā, barojošajā dārzenī ir daudz uzturvielu, kuras ir būtiskas organisma funkcionēšanai, raksta "Medical News Today". Turklāt, ķirbī ir maz kaloriju, taču daudz vitamīnu un minerālvielu, kuras atrodamas arī tā sēklās, lapās un sulā. Skaidrs, ka tikai viens pārtikas produkts nevar palīdzēt itin visam, jo labas veselības un pašsajūtas pamatā ir pilnvērtīgs uzturs, taču nevar noliegt oranžā dārzeņa labās īpašības.

Kāpēc iekļaut savā ēdienkartē?

Ķirbis ir cilvēka veselībai ļoti draudzīgs produkts, un tā iekļaušanai uzturā ir daudz priekšrocību. Piemēram, tas ir viens no zināmākajiem beta-karotīna avotiem. Beta karotīns ir spēcīgs antioksidants, kas piešķir dārzeņiem un augļiem oranžo krāsu, savukārt organisms pārvērš beta karotīnu A vitamīnā. Uzņemot uzturā pārtikas produktus ar lielu beta karotīna daudzumu, var mazināties saslimšanas risks ar sirds slimībām un astmu, mazinās arī ar vecumu saistītas mākulas deģenerācijas risku un tamlīdzīgi. Daudzi pētījumi arīdzan liecina, ka, ēdot vairāk augu pārtiku, piemēram, ķirbi, ir mazāks risks veidoties liekajam svaram, kas arī var palīdzēt cilvēkiem izvairīties no diabēta un sirds slimībām. Ja ar to vēl nav gana – ķirbis arī var veicināt veselīgas sejas ādas un matu veidošanos, kā arī palielināt enerģiju un veselīgu ķermeņa masas indeksu.

Regulē asinsspiedienu

Izrādās, ka ķirbja ēšana ir vērtīga arī mūsu sirdīm! Šķiedrvielas, kālijs un C vitamīns, kas atrodami oranžajā dārzenī, ir priekšnoteikumi labai sirds veselībai. 2017. gadā veiktā pētījumā atklāja, ka kālija iekļaušanai uzturā ir tikpat liela nozīme kā nātrija samazināšanai augsta asinsspiediena ārstēšanā. Turklāt, augsta asinsspiediena dēļ pastāv lielāks risks veidoties citām sirds un asinsvadu slimībām.

Var mazināt diabēta risku

Ķirbja iekļaušana uzturā var palīdzēt kontrolēt cukura līmenī asinīs, un līdz ar to – mazināt risku veidoties cukura diabētam. 2019. gadā veiktā pētījumā noskaidroja, ka divu augu ekstraktu kombinācija, no kurām viens bija ķirbju polisaharīds, pelēm pazemināja cukura līmeni asinīs. Lai gan pētījumā nebija iesaistīti cilvēki, tas tik un tā parāda potenciālu šāda savienojuma izmantošanai 2. tipa cukura diabēta ierobežošanā. Ņemot vērā iepriekšminēto savienojumu ietekmi uz cukura līmeni asinīs, zinātnieki, iespējams, varēs to pārveidot medikamentos, kas varētu palīdzēt diabēta slimniekiem, taču šajā jautājumā ir nepieciešami vēl papildu pētījumi.

Aizsargā pret ar vecumu saistītām acs problēmām

Oranžais dārzenis satur daudz antioksidantu. C vitamīns, E vitamīns un beta karotīns ir nozīmīgs acu veselībai, un var palīdzēt novērst deģeneratīvus bojājumus vecākiem cilvēkiem. Pagājušajā gadā tika veikts pētījums, kurā pierādīja, ka iepriekšminētie antioksidanti lielās devās būtiski samazina risku veidoties ar vecumu saistītai mākulas deģenerācijai.

Vērtīgs uzturvielu avots

Viena glāze pagatavota, vārīta vai kaltēta ķirbja satur aptuveni 1,76 gramus olbaltumvielu, 2,7 gramus šķiedrvielu, 49 kilokaloriju, 0,17 gramu trauku un 12 gramu ogļhidrātu. Oranžajā dārzenī ir arīdzan daudz veselībai būtisku vitamīnu un minerālvielu, tostarp A, C un E vitamīna, kālija, mangāna, dzelzs, magija un tamlīdzīgi. Turklāt, ķirbis ir arī fantastisks šķiedrvielu avots. Kas ir būtiski – šķiedrvielas palēnina cukura uzsūkšanās ātrumu asinīs, veicina regulāru kustību zarnās un nomierina gremošanas sistēmu.

Liek justies laimīgākam

Protams, nav nekādu šaubu, ka izgrebtās ķirbju "sejas" Helovīnu vakarā patiesi var likt smaidīt. Taču izrādās, ka ķirbju sēklas var spēlēt būtisku lomu pozitīvisma kultivēšanā. Sēklas, kuras visbiežāk nākas izmest atkritumu tvertnē pēc ķirbja izgrebšanas, ir pilnas ar triptofānu – aminoskābi, kura palīdz serotonīna ražošanā, raksta "Elite Daily". Savukārt serotonīns "dzīvo" nervu sistēmā, un, jo vairāk tā ir, jo labāka ir pašsajūta. Tieši tāpēc – ja jūties draņķīgi, uzkod kādu ķirbju sēklu!

Uzkurina vēlmi pēc mīlēšanās

Kad nākamajā reizē gatavo vakariņas savam mīļotajam, pārliecinies, ka ēdienkartē ir iekļauts ķirbis! Oranžais dārzenis satur daudz cinka, kas ir zināms arī kā "seksa mikroelements". Ja regulāri pasniegsi ķirbi kā piedevu vai desertu, iespējams, palielināsies tava mīļotā auglība un dzimumtieksme.

Kā iekļaut uzturā?

Ir daudz un dažādu veidu, kā pagatavot oranžo dārzeni. Mājās gatavots ķirbis, protams, ir veselībai draudzīgākā izvēle, taču arī konservēts dārzenis saglabā daudzas vērtīgās uzturvielas. Pirms iegādājies ķirbi, pārliecinies, ka tam joprojām ir daži centimetri kāta, tāpat arī oranžajam dārzenim sava izmēra dēļ vajadzētu būt cietam un smagam. Nesagrieztu ķirbi var uzglabāt vēsā, tumšā vietā pat līdz diviem mēnešiem.

Iespējams, vienas no zināmākajām un gardākajām maltītēm, ko vari pagatavot no oranžā dārzeņa, ir biezzupas. Tās garšos sevišķi izcili mājīgos rudens un ziemas vakaros, kad laiks aiz loga ir vēss un patīkami dzestrs. Interesanti, ka ķirbi, konkrētāk, ķirbju biezeni vai konservētu ķirbi, vari izmantot arī eļļas vai sviesta vietā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!