Pēdējos gados kafija, šķiet, iet savu uzvaras gājienu. Frapučīno, karstās un aukstās lattes, filtrētas, nefiltrētas... Tā varētu turpināt un turpināt. Taču par kafijas veselīgumu joprojām tiek lauzti šķēpi. Daži metas to aizstāvēt, savukārt citi uzsver, cik būtiski ir atturēties no tumšā dzēriena. Tieši tāpēc skaidrojam, kas kafijā ir vērtīgs un kas – kaitīgs.

Kafija satur vairākas būtiskas uzturvielas, turklāt tajā ir ārkārtīgi daudz antioksidantu. Tumšajā dzērienā ir daudzas barības vielas, kas ir dabiski sastopamas kafijas pupiņās, raksta portāls "Health Line". Piemēram, tajā atrodami B2, B5, B1 un B3 vitamīni, arīdzan folāts, mangāns, kālijs, magnijs un fosfors. Procentuāli šīs vielas kafijā nav pārāk daudz, taču, pareizinot to ar dienā izdzerto tasīšu skaitu, var iegūt vērā ņemamu rezultātu, kas jau būtiski ietekmē organismu. Interesanti, ka tipiskā rietumu diētā vairāk antioksidantus ķermenis gūst tieši no kafijas, nevis augļiem vai dārzeņiem.

Kafija satur kofeīnu – stimulantu, kas var uzlabot smadzeņu darbību un paātrināt metabolismu

Kofeīns ir pasaulē visbiežāk patērētā psihoaktīvā viela. Dažādi bezalkoholiski dzērieni, tēja un šokolāde satur kofeīnu, taču lielākais tā avots ir kafija. Kofeīna saturs vienā kafijas tasē var svārstīties no 30 līdz 300 miligramiem, bet vidējā tasē ir aptuveni 90 līdz 100 miligrami. Kofeīns ir stimulants, kas smadzenēs bloķē smadzeņu hormona funkciju, ko sauc par adenozīnu. Bloķējot adenozīnu, kofeīns palielina aktivitāti smadzenēs un atbrīvo citus hormonus, piemēram, norepinefrīnu un dopamīnu. Tas samazina nogurumu un liek justies modrākam. Daudzos pētījumos pierādīts, ka kofeīns var īslaicīgi stimulēt smadzeņu darbību, uzlabot garastāvokli, rekcijas laiku, modrību un vispārējo kognitīvo funkciju. Ko dažkārt piemirst – kofeīns arīdzan var palielināt metabolismu par trīs līdz 11 procentiem. Taču būtiski saprast, ka daži no šiem efektiem ir īslaicīgi. Ja dzer kafiju katru dienu, tad ar laiku veidosies tolerance – efekti būs mazāk spēcīgi.

Kafija, iespējams, palīdz aizsargāt smadzenes no Alcheimera un Pārkinsona slimībām

Alcheimera slimība ir pasaulē visizplatītākā neirodeģeneratīvā slimība un galvenais demences cēlonis. Pētījumi rāda, ka kafijas dzerājiem ir līdz 65 procentiem mazāks risks attīstīties Alcheimera slimībai.

Pārkinsona slimība arīdzan ir neirodeģeneratīvā slimība, to izraisa dopamīnu veidojošo neironu nāve smadzenēs. Cilvēkiem, kuri ikdienā dzer kafiju, ir par 32-60 procentiem mazāks Pārkinsona slimības risks.

Mazina risku veidoties 2. tipa diabētam

2. tipa cukura diabētu raksturo paaugstināts cukura līmenis asinīs, pateicoties rezistencei pret insulīna iedarbību. Šī bieži sastopamā slimība vien dažās desmitgadēs ir kļuvusi desmitiem reižu nopietnāka, skarot ļoti daudzus cilvēkus. Pētījumi liecina, ka kafijas mīļiem risks saslimt ar šo slimību ir par 23-67 procentiem mazāks.

Dzersi kafiju – ilgāk dzīvosi?

Pētījumi arī atklāj – galvenokārt tāpēc, ka kafija mazina risku saslimt ar dažādām nopietnām, nāvējošām slimībām, kafijas dzērāji arīdzan dzīvo ilgāk.

Taču skaidrs, ka viss nav tik skaisti un pozitīvi, kā iepriekš rakstīts. Pastāv arī dažādi veselības riski, ikdienā uzņemot to pārāk daudz.

Kofeīns var izraisīt trauksmi un grūtības gulēt

Runājot par kafijas negatīvajiem aspektiem, viss atkarīgs ir no cilvēka. Taču pārmērīgs kofeīna patēriņš var izraisīt nervozitāti, trauksmi, sirdsklauves un pat saasinātas panikas lēkmes. Ja esi jutīga pret kofeīnu un šķiet, ka tā ietekmē pārāk spēcīgi, iespējams, labāk ir no tās izvairīties. Vēl viena nevēlama kafijas lietošanas blakusparādība ir saistīta ar traucētu miegu. Ja kafija pasliktina tavu miega kvalitāti, mēģini pēdējo krūzīti izdzert pēc pusdienām, ne vēlāk par diviem dienā.

Dzēriens rada atkarību

Kad cilvēki regulāri lieto kofeīnu, viņi kļūst pret to toleranti. Vai nu viela pārstāj darboties tā, kā iepriekš, vai nu ir nepieciešama lielāka deva, lai sajustu tādus pašus efektus, kā agrāk. Un līdz ar to – veidojas atkarība. Ja kafijas dzērāji atturas no kofeīna, var parādīties dažādi simptomi, piemēram, galvassāpes, spēku izsīkums un aizkaitināmība, kas parasti ilgst vien dažas dienas. Šādi aspekti liecina par fizisku atkarību.

Kā izmantot kafijas priekšrocības?

Lai palielinātu kafijas labvēlīgo ietekmi uz veselību, ir pāris darbības, ko vari veikt. Vissvarīgākais ir dzērienam nepievienot klāt cukuru. Būtiski ir gatavot kafiju, izmantojot, piemēram, papīra filtru. Nefiltrēta kafija satur kafestolu – vielu, kas var palielināt holesterīna līmeni. Vienmēr atceries, ka kafejnīcās un restorānos kafijas dzērieniem mēdz būt simtiem kaloriju un cukura. Šie dzērieni ir neveselīgi, ja tos lieto regulāri. Un pavisam vienkāršs ieteikums – pārliecinies, ka kafiju nedzer pārāk bieži, jo, kā zināms, kas par daudz, tas par skādi!

Vai vispār vajadzētu dzert kafiju?

Dažiem cilvēkiem – it īpaši grūtniecēm – vajadzētu izvairīties vai stingri ierobežot kafijas patēriņu. Tāpat arī tiem, kuriem ir problēmas ar trauksmi, paaugstinātu asinsspiedienu vai bezmiegu, ir ieteicams uz laiku samazināt devu, lai redzētu, vai tas palīdz. Tomēr kafijai var būt labvēlīga ietekme uz vidusmēra cilvēka veselību. Ja tu līdz šim nedzer kafiju, šie, iespējams, nav pārliecinoši iemesli, lai sāktu to darīt, jo ir arī trūkumi. Bet ja esi kafijas mīlis, pārāk daudzi vari nesatraukties, jo ieguvumi, šķiet, pārsniedz mīnusus!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!