Foto: AFP/Scanpix
Saaukstēšanās un gripas sezonā bērni "dārziņos" bieži staigā ar ķiploku daiviņu krellēm kaklā. Un ne velti – ķiploki satur fitoncīdus, ko dēvē par dabiskajām antibiotikām, jo šīs vielas iznīcina vīrusus un baktērijas. Šis ir īstais laiks, kad biežāk ēst ķiplokus. Uzzinām par ķiploku vairāk!

Ķiplokos ir vairāk nekā 100 dažādu cilvēka veselībai vērtīgu vielu. Tas ir lielisks B1, B2 un B6 vitamīna, kā arī mangāna un selēna avots. Par vienu no nozīmīgākajām vielām, ko satur ķiploki, tiek uzskatīts allicīns. Šis sēra savienojums ir viens no spēcīgākajiem antioksidantiem, kas mazina holesterīna līmeni asinīs un veicina aterosklerotisko plātnīšu noārdīšanos.

Allicīns, gluži tāpat kā citi antioksidanti, palīdz novērst brīvo radikāļu izraisītos šūnu bojājumus un kalpo profilaksei pret vēža attīstību.

Tautas medicīnā ķiploku jau izsenis lieto saaukstēšanās slimību profilaksei un ārstēšanai. Ir arī zinātniski pierādīts, ka allicīns var saīsināt slimības ilgumu.

Foto: LETA
Vīrusi nespēj pierast pie ķiploka aktīvajām vielām. To ietekmē tie iet bojā un nespēj vairoties. Apēdot ķiploku, mutes dobums acumirklī kļūst tīrs no mikrobiem un vīrusiem. Allicīns ir ļaunākais ienaidnieks arī daudzām baktērijām, piemēram, streptokokiem un stafilokokiem, kas var izraisīt strutainu infekciju.

Ķiploku ēšana arī sekmē gremošanas dziedzeru darbību, veicinot skābes, žults un aizkuņģa dziedzera sekrēta izdalīšanos, novērš rūgšanas un pūšanas procesus zarnās. Tas ir svarīgi, jo zarnās un gremošanas sistēmā veidojas 80% cilvēka imunitātes. Līdz ar to ķiploku ēšana labvēlīgi ietekmē organisma dabiskās aizsargspējas.

Vislabāk ķiploku lietot svaigā veidā, piemēram, uzgriežot uz sviestmaizes, jo termiskā apstrādē daļa vērtīgo vielu iet bojā.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem Medicalnewstoday.com, Health.com un Interesnooo.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!