Aptaujā noskaidrots, ka 21 procents iedzīvotāju uzskata, ka viņiem piemīt tāds kaitīgs ieradums kā neveselīga ēšana. Šo cilvēku vidū vairākums arī atbildēja, ka kopumā ietur neveselīgu dzīvesveidu. Bet 24 procenti no cilvēkiem, kas mēdz neveselīgi ēst, norādīja arī, ka ikdienā nepietiekami daudz sporto.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, vīrieši (24 procenti) biežāk izvēlas neveselīgu maltīti, nekā sievietes (19 procenti). Savukārt, ja aplūko aptaujas rezultātus dažādās vecuma grupās, nākas secināt, ka visbiežāk ar neveselīgu ēšanu aizraujas personas 45-54 gadu vecumā (25 procenti), bet visretāk – personas vecumā no 55 līdz 74 gadiem (18 procenti). Starp jauniešiem 18-24 gadu vecumā neveselīgu pārtiku ikdienā mēdz patērēt katrs piektais. Savukārt, ja raugās rezultātus pēc apdzīvotās vietas tipa, visvairāk neveselīga uztura piekritēju dzīvo lauku apvidos (28 procenti).
Gastroenterologs Anatolijs Danilāns, komentējot aptaujas datus, norāda, ka tie atbilst reālajai situācijai – Latvijā tik tiešām vismaz katrs piektais piekopj neveselīgu uzturu, visbiežāk šī problēma esot tieši pārēšanās. "Lielākā kļūda mums Latvijā ir tāda, ka mēs ar ēdienu vien cenšamies kļūt veseli, uzturēt veselīgu dzīvesveidu. Ar to ir par maz, svarīgi piedomāt arī pie fiziskajām aktivitātēm," skaidro profesors. "Mēs pārēdamies, tādēļ mums ir daudz asinsvadu slimnieku, daudz pacientu ar aknu darbības traucējumiem, daudzi slimo ar cukura diabētu."
Ārsts norāda, ka patiesībai atbilst varētu arī dati par personām 45-54 gadu vecumā kā biežākajiem grēciniekiem attiecībā uz neveselīgu uzturu. "Tur ir viss kopā – vairāk sēdošs dzīvesveids, mazkustība, našķošanās pie TV ekrāna," skaidro Danilāns. Viņš arī norāda, ka valsts iedzīvotāji nemaz tik bieži negrēko ar tādu ēdienu kā, piemēram, eļļā vārītu kartupeļu, čipsu un burgeru ēšanu, bet ar saldumu un cukura pārmērīgu lietošanu – gan. "Grūti jau pateikt, cik būtu tā norma – katram sava, bet nu rādītājs, ka jāapstājas, ir pavisam vienkāršs – kad redzam, ka vēderiņš parādās. Traki mums iet ar to pārēšanos, bet nu labā ziņa – ASV vēl neesam apsteiguši," saka gastroenterologs.
Danilāns kā problēmu izcēla mazkustību. Aptaujā noskaidrots, ka septiņi procenti cilvēku atzīst pārlieku aizraušanos ar virtuālo vidi, kas veicina gan mazkustību, gan pazemina kopējo dzīves kvalitāti. To vidū katrs piektais ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
