Pētījums: bioloģiskās lauksaimniecības produktus izvēlas, lai rūpētos par vidi un izvairītos no ĢMO
Foto: Shutterstock

Eiropas Savienības iedzīvotāji 2013. gadā bioloģiskās pārtikas iegādei tērēja 22 miljonus eiro, tā par 6% palielinot bioloģiskās lauksaimniecības tirgus daļu, informē Liene Brizga-Kalniņa, Kampaņas BioLoģiski! Koordinatore.

Arvien vairāk Eiropas Savienības iedzīvotājus iegādāties bioloģisko pārtiku motivējot rūpes par vidi – par to liecina šogad klajā laistais pētījums “Bioloģiskās lauksaimniecības pasaule 2015”. Kā rāda pētījums, galvenā motivācija bioloģiskās pārtikas izvēlē eiropiešiem ir rūpes par vidi. Tam sekojot vēlme izvairīties no ģenētiski modificētiem produktiem (ĢMO), kā arī produktiem, kas satur pesticīdu atliekvielas. Tāpat eiropieši vēlas uzturā lietot sezonālus vietējos produktus, un tiem ir būtisks bioloģiskās lauksaimniecības ilgtspējas aspekts. 

Lielākoties eiropieši bioloģisko pārtiku pērk specializētajos bioloģiskās un ekoloģiskās pārtikas veikalos, lielveikalos, kā arī tiešajā pirkšanā no bioloģiskajiem zemniekiem. Tāpat eiropieši mēdzot pieteikties regulārai bioloģisko pārtikas grozu, kuros ir dažādu pārtikas produktu izlase, saņemšanai no bioloģiskajiem zemniekiem, kā arī iegādāties bioloģisko pārtiku internetā.
Visvairāk bioloģisko pārtiku 2013. gadā patērēja Vācijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un Itālijā. Savukārt visvairāk līdzekļu bioloģiskajai pārtikai uz vienu iedzīvotāju gadā atvēlēja Dānijas (163 eiro), Luksemburgas (157 eiro), Austrijas (127 eiro) , Zviedrijas (106 eiro) un Vācijas iedzīvotāji (93 eiro). Kopumā visā ES bioloģiskā pārtika veidoja 1% no kopējā pārtikas apgrozījuma. Latvijā šis rādītājs saskaņā ar pētījuma datiem bija 0.2%, bet visaugstākais tas bija Dānijā – 8% un Austrijā 6,5%. 

Kā rāda pētījums, vispopulārākie bioloģiskie produkti Eiropā ir svaigie augļi un dārzeņi – Itālijā, Īrijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Dānijā tie veido apmēram piekto daļu no visa bioloģisko produktu apgrozījuma. Ziemeļeiropas valstīs ir liels bioloģisko piena produktu īpatsvars, savukārt Beļģijā, Nīderlandē, Somijā un Francijā īpaši veiksmīgi ir bioloģiskie gaļas produkti, kas sastāda apmēram 10% no visiem bioloģiskajiem produktiem. Būtiska bioloģiskās pārtikas tirgus daļa Horvātijā un Francijā ir bioloģiskie dzērieni, īpaši vīns, kas veido vairāk kā 10% no visa tirgus.

ES atrodas aptuveni astotā daļa pasaules bioloģisko saimniecību – 260 tūkstoši, un 2013. gadā tajās apstrādāja aptuveni 10 miljonus hektāru zemes. Kaut arī bioloģiskās pārtikas pieprasījums galvenokārt koncentrējas Eiropā un Ziemeļamerikā, tās ražošana galvenokārt notiek Āzijā, Āfrikā un Latīņamerikā, kur atrodas divas trešdaļas jeb aptuveni divi miljoni bioloģisko saimniecību. 

Kā norāda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis: “Bioloģiskās pārtikas apgrozījums audzis visās Eiropas Savienības valstīs, un tā ir laba zīme arī mums – gan Latvijas augošajam bioloģiskās pārtikas patērētāju lokam, gan bioloģiskajem lauksaimniekiem. Patērētājiem tas nozīmē pakāpenisku bioloģiskās pārtikas cenu samazināšanos un drošību par bioloģisko produktu īstumu, jo to nodrošina visā Eiropā vienots tiesiskais regulējums, lauksaimniekiem – attīstību un stabilitāti, ko dod ES finanšu instrumenti lauksaimnieku atbalstam”.

Pētījumu “Bioloģiskās lauksaimniecības pasaule 2015” (“The world of organic agriculture 2015”) publicējis Bioloģiskās lauksaimniecības izpētes insititūts (Research Institute of Organic Agriculture (FiBL)) sadarbībā ar Starptautisko bioloģiskās lauksaimniecības kustību federāciju (Federation of Organic Agriculture Movements (IFOAM – Organics International)) un citiem partneriem.

Source

rutks.lv

Tags

Eiropas Savienība Veselīgs uzturs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form